Arca da aliança
A Arca da Aliança era o símbolo mais sagrado de Israel — representava a presença de Deus no meio do seu povo. Sobre ela brilhava a glória do Senhor entre os querubins.
Un tiem būs taisīt šķirstu no akāciju koka; pustrešas olekts lai ir tā garums un pusotras olekts tā platums, un pusotras olekts tā augstums. Un to tev būs pārklāt ar tīru zeltu, no iekšpuses un ārpuses, un visapkārt tam tev būs taisīt zelta kroni. Un izlej tam četrus zelta gredzenus un liec tos viņa četros stūros, tā ka divi gredzeni ir vienā pusē un divi gredzeni otrā pusē. Un taisi divas nesamās kārtis no akāciju koka un pārklāj tās ar zeltu. Un liec nesamās kārtis gredzenos, kas ir šķirsta sānos, ka šķirstu ar tām var nest. Nesamām kārtīm būs stāvēt šķirsta gredzenos, tām nebūs tapt izvilktām. Pēc tam tev būs ielikt šķirstā liecību, ko Es tev došu. Tev arī būs taisīt salīdzināšanas vāku no tīra zelta; pustrešas olekts lai ir tā garums un pusotras tā platums. Tev arī būs taisīt divus ķerubus no zelta, tev tos būs taisīt no tīra (zelta), salīdzināšanas vāka abos galos. Un taisi vienu ķerubu vienā galā un otru ķerubu otrā galā, uz paša salīdzināšanas vāka jums ķerubus būs taisīt tā abos galos. Un ķerubiem būs savus spārnus izstiept no augšpuses, ka tie apklāj ar saviem spārniem salīdzināšanas vāku, un viņu vaigiem jābūt vērstiem vienam pret otru. Ķerubu vaigiem būs lūkoties uz salīdzināšanas vāku. Un salīdzināšanas vāku tev būs likt virsū uz šķirstu, kad tu liecību, ko Es tev došu, būsi ielicis šķirstā.
Tur būs mūsu saiešanas vieta, tur no salīdzināšanas vāka virsas, no abu ķerubu vidus (kam uz liecības šķirsta jābūt), tur Es ar tevi runāšu visu, ko Es tev pavēlēšu Israēla bērniem.
Un Becaleēls taisīja šķirstu no akāciju koka; pustrešas olekts bija tā garums un pusotras olekts tā platums, un pusotras olekts tā augstums.
Un Tas KUNGS runāja uz Mozu, sacīdams: "Pirmā mēneša pirmajā dienā tev būs uzcelt mājokli, Saiešanas telti. Un tev tur būs nolikt liecības šķirstu un uzkārt priekškaru šķirsta priekšā.
Un viņš ņēma liecību un ielika šķirstā un nolika nesamās kārtis pie šķirsta un uzcēla salīdzināšanas vāku uz šķirstu. Un ienesa šķirstu mājoklī un uzkāra apsegu un aizsedza liecības šķirstu, itin kā Tas KUNGS Mozum bija pavēlējis.
Un, kad Mozus iegāja Saiešanas teltī ar Viņu runāt, tad tas dzirdēja balsi uz sevi runājam no salīdzināšanas vāka, kas bija uz liecības šķirsta starp diviem ķerubiem, un Viņš uz to runāja.
Un tie cēlās no Tā KUNGA kalna triju dienu gājumu, un Tā KUNGA derības šķirsts viņiem gāja pa priekšu triju dienu gājumu, lai viņiem rādītu apmešanās vietu. Un Tā KUNGA padebesis bija pār viņiem dienas laikā, kad tie no nometnes cēlās. Un notika, kad šķirsts cēlās, tad Mozus sacīja: "Celies, Kungs, lai Tavi ienaidnieki top izkaisīti un Tavi nīdētāji lai bēg Tava vaiga priekšā." Un, kad tas apstājās, tad viņš sacīja: "Atgriezies, Kungs, pie Israēla pulku tūkstošiem."
Tad Tas KUNGS runāja uz Mozu un sacīja: "Runā uz Israēla bērniem un ņem no tiem, no ikviena tēva nama vienu zizli, no visiem viņu virsniekiem pēc viņu tēvu namiem divpadsmit zižļus; tev ikviena vārdu būs rakstīt uz viņa zizli. Bet Ārona vārdu tev būs rakstīt uz Levī cilts zizli, jo ikvienam zizlim jābūt no sava tēva nama galvas. Un tev tos būs nolikt Saiešanas teltī liecības priekšā, kur Es ar jums satiekos. Un tad tā vīra zizlis, ko Es izvēlēšu, zaļos. Un Es klusināšu Israēla bērnu kurnēšanu pret Mani, ar ko tie pret jums kurn." Un Mozus runāja uz Israēla bērniem. Tad visi viņu virsnieki viņam deva ikviens virsnieks vienu zizli, pēc saviem tēvu namiem divpadsmit zižļus; tur arī Ārona zizlis bija starp viņu zižļiem. Un Mozus nolika zižļus Tā KUNGA priekšā Liecības teltī. Un otrā rītā, kad Mozus iegāja Liecības teltī, tad, redzi, Ārona zizlis no Levī nama zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un bija nesuši mandeles. Un Mozus iznesa visus šos zižļus no Tā KUNGA priekšas pie visiem Israēla bērniem, un tie to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli. Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Nes Ārona zizli atpakaļ liecības priekšā, lai to paglabātu par zīmi pārgalvīgiem; tā tev kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka tiem nav jāmirst." Un Mozus tā darīja, kā Tas KUNGS tam bija pavēlējis, tā viņš darīja.
Un, kad ļaudis no savām teltīm cēlās, lai ietu pāri Jardānai, un priesteri nesa derības šķirstu ļaužu priekšā, un kad šķirsta nesēji nonāca līdz Jardānai, un kad priesteru kājas, kas šķirstu nesa, upmalā iebrida ūdenī, bet Jardāna līdz pašām malām ir pārplūdusi visu ražas laiku, tad ūdens, kas no augšienes nāca, nostājās stāvu vienā kopā, labi tālu no Ādamas pilsētas, kas sānis Cartanai; bet tas, kas tecēja uz leju, klajuma jūrā, (proti) Sāls jūrā, tas pavisam izsīka. Tad ļaudis gāja pāri, Jērikai pretī. Bet priesteri, kas Tā KUNGA derības šķirstu nesa, stāvēja sausumā Jardānas vidū, un viss Israēls gāja pāri pa sausumu, tiekāms visi ļaudis bija pārgājuši pār Jardānu.
Un, kad priesteri, kas Tā KUNGA derības šķirstu nesa, izkāpa no Jardānas vidus, un, kad priesteru kājas nāca sausumā, tad Jardānas ūdens griezās atpakaļ savā vietā un pārplūda kā iepriekš visur savos krastos.
Un Jērika aizslēdza vārtus un bija aizslēgta Israēla bērnu priekšā; tur neviens ne izgāja, ne iegāja. Tad Tas KUNGS sacīja uz Jozua: "Redzi, Jēriku ar viņa ķēniņu un stipriem karavīriem Es dodu tavā rokā. Un ejiet ap pilsētu, visi karavīri visapkārt ap pilsētu vienreiz; tā dari sešas dienas. Un septiņi priesteri lai nes septiņas gaviļu bazūnes šķirsta priekšā, un septītajā dienā ejiet septiņas reizes ap pilsētu un priesteri lai pūš bazūnes. Un, kad tie pūtīs gaviļu bazūni un jūs dzirdēsiet bazūnes skaņu, tad lai visi ļaudis kliedz lielā kliegšanā un pilsētas mūri sagrūs, un ļaudis lai kāpj iekšā, kur katrs stāvēdams." Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus un uz tiem sacīja: "Nesiet derības šķirstu, un lai septiņi priesteri nes septiņas gaviļu bazūnes Tā KUNGA šķirsta priekšā." Un uz ļaudīm viņš sacīja: "Ejiet apkārt ap pilsētu, un apbruņotie lai iet Tā KUNGA šķirsta priekšā."
Tad nu ļaudis kliedza, un bazūnes tika pūstas. Un notika, kad ļaudis dzirdēja bazūnes skaņu, tad ļaudis kliedza lielā kliegšanā un mūris sagruva, un ļaudis kāpa pilsētā, kur katrs stāvēja,
Un filistieši taisījās Israēlam pretī, un kauja vairojās un izpletās, un Israēls no filistiešiem tapa sakauts, un tie kaušanā uz lauka nokāva līdz četri tūkstoši vīru. Un ļaudis nāca nometnē, un Israēla vecaji sacīja: "Kāpēc Tas KUNGS mūs šodien kāvis filistiešu priekšā? Ņemsim pie sevis Tā KUNGA derības šķirstu no Šīlo, ka Viņš nāk mūsu vidū un mūs izglābj no mūsu ienaidnieku rokas." Tad ļaudis sūtīja uz Šīlo un atveda no turienes Tā KUNGA Cebaota derības šķirstu, (Tā KUNGA), kas sēž pār ķerubiem, un tur, pie Dieva derības šķirsta, bija klāt abi Ēļa dēli, Hofnus un Pinhas. Kad nu Tā KUNGA derības šķirsts nāca nometnē, tad viss Israēls gavilēja ar lielu gavilēšanu, tā ka zeme drebēja. Un, kad filistieši gavilēšanu dzirdēja, tad tie sacīja: "Kas tā par lielu gavilēšanas skaņu ebreju nometnē?" Tad tie saprata, ka Tā KUNGA šķirsts ir nonācis nometnē. Un filistieši bijās un sacīja: "Dievs nonācis nometnē." Un tie sacīja: "Bēdas, mums! Jo līdz šim tā nav noticis. Bēdas, mums! Kas mūs izpestīs no šo vareno dievu rokas? Šie ir tie dievi, kas ēģiptiešus situši ar visādām mocībām tuksnesī. Esiet stipri un turieties kā vīri, jūs filistieši, ka jums ebrejiem nav jākalpo tā, kā tie jums kalpojuši. Turieties kā vīri un kaujieties!" Tad filistieši kāvās un Israēls tapa sakauts un bēga ikviens uz savu mājokli. Un tur notika varen liela kaušana, jo no Israēla krita trīsdesmit tūkstoši kājnieku. Un Dieva šķirsts tika atņemts un abi Ēļa dēli, Hofnus un Pinhas, nomira.
Un Tā KUNGA roka bija smaga pār Ašdodas ļaudīm, un Viņš tos postīja un sita ar augoņiem, Ašdodu un tās robežas. Kad nu Ašdodas vīri redzēja, ka tā tas notika, tad tie sacīja: "Lai Israēla Dieva šķirsts pie mums nepaliek; jo Viņa roka ir smaga pār mums un pār mūsu dievu Dagonu." Tāpēc tie sūtīja ziņu un sapulcināja visus filistiešu lielkungus, un sacīja: "Ko darīsim ar Israēla Dieva šķirstu?" Tad tie sacīja: "Lai Israēla Dieva šķirsts top nests uz Gatu." Tā tie aiznesa Israēla Dieva šķirstu. Un notika, kad tie to bija aiznesuši, tad Tā KUNGA roka pār pilsētu nāca ar varen lielu iztrūcināšanu, jo Viņš sita pilsētas ļaudis, gan mazus, gan lielus, un pie tiem izcēlās augoņi. Tad tie Dieva šķirstu sūtīja uz Ekronu, un notika, kad Dieva šķirsts nāca uz Ekronu, tad ekronieši brēca un sacīja: "Tie Israēla Dieva šķirstu pie mums atveduši, lai mūs un mūsu ļaudis nokautu." Un tie sūtīja un sapulcināja visus filistiešu lielkungus un sacīja: "Sūtiet Israēla Dieva šķirstu projām, lai tas tiek atpakaļ savā vietā un nenokauj mūs un mūsu ļaudis." Jo nāves bailes bija ikkatrā pilsētā un Dieva roka tur bija ļoti smaga.
Un Tā KUNGA šķirsts sabija septiņus mēnešus filistiešu zemē. Un filistieši sasauca priesterus un zīlniekus, sacīdami: "Ko lai darām ar Tā KUNGA šķirstu? Sakiet mums, kā lai to sūtām atpakaļ savā vietā." Un tie sacīja: "Ja jūs Israēla Dieva šķirstu gribat sūtīt, tad nesūtiet viņu tukšā, bet atmaksājiet Viņam noziegumu upuri; tad jūs tapsiet dziedināti un jums taps zināms, kādēļ Viņa roka no jums nav atstājusies."
Un vīri darīja tā, tie ņēma divas zīdītājas govis un iejūdza tās ratos, un viņu teļus tie paturēja mājās. Un tie uzlika Tā KUNGA šķirstu uz ratiem līdz ar trauciņu ar zelta pelēm un augoņu veidoliem. Tad govis gāja taisni pa ceļu uz Bet-Šemesu, vienu pašu ceļu tās gāja nepārtraukti bļaudamas, un neatkāpās ne pa labi, ne pa kreisi, un filistiešu lielkungi tām sekoja līdz Bet-Šemesas robežai. Un Bet-Šemesas ļaudis pļāva kviešus ielejā, un, kad tie savas acis pacēla un šķirstu ieraudzīja, tad tie priecājās, to redzēdami. Un rati nonāca uz Jozuas no Bet-Šemiešas tīrumu un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie skaldīja ratu malku un upurēja govis Tam KUNGAM par dedzināmo upuri. Un levīti nocēla Tā KUNGA šķirstu līdz ar trauciņu, kas bija tam klāt un kurā bija zelta lietas, un to uzlika uz lielo akmeni, un Bet-Šemesas ļaudis upurēja tai dienā dedzināmos upurus un kāva Tam KUNGAM kaujamos upurus.
Tad ļaudis no Kirjat-Jearimas nāca un aizveda Tā KUNGA šķirstu, un to ienesa Abinadaba namā uz pakalna, un svētīja viņa dēlu Eleāzāru, lai viņš sargātu Tā KUNGA šķirstu. Un notika, ka no dienas, kad šķirsts palika Kirjat-Jearimā, pagāja labs laiks, pilni divdesmit gadi, un viss Israēla nams žēlojās pēc Tā KUNGA.
Tad ķēniņam Dāvidam teica un sacīja: "Tas KUNGS Obed-Edoma namu ir svētījis ar visu, kas tam pieder, Dieva šķirsta labad." Tad Dāvids priecīgs gāja un pārveda Dieva šķirstu no Obed-Edoma nama uz Dāvida pilsētu. Un, kad Tā KUNGA šķirsta nesēji sešus soļus bija pagājuši, tad viņš upurēja vērsi un barotu teļu. Un Dāvids dejoja ar visu spēku Tā KUNGA priekšā, un Dāvids bija apjozies ar linu efodu. Tā Dāvids un viss Israēla nams pārveda Tā KUNGA šķirstu ar gavilēšanu un bazūņu skaņu.
Tad ķēniņš Salamans sapulcināja pie sevis Israēla vecajus un visus cilšu galvenos un Israēla bērnu tēvu namu virsniekus Jeruzālemē pie ķēniņa Salamana, lai pārvestu Tā KUNGA derības šķirstu no Dāvida pilsētas, tā ir Ciāna. Un visi Israēla vīri sapulcējās pie ķēniņa Salamana uz svētkiem Etanima mēnesī, šis ir septītais mēnesis. Un, kad visi Israēla vecaji sanāca, tad priesteri ņēma to šķirstu un nesa Tā KUNGA šķirstu un Saiešanas telti ar visiem svētajiem rīkiem, kas bija teltī, tos priesteri un levīti nesa. Un ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas pie viņa bija sapulcējusies, gāja viņam līdzi šķirsta priekšā un upurēja avis un vēršus, neizskaitāmu pulku un neizzināmu skaitu. Tā priesteri nesa Tā KUNGA derības šķirstu savā vietā, Dieva nama dziļumā, Vissvētākajā vietā, zem ķerubu spārniem. Jo ķerubi izplēta savus spārnus pār šķirsta vietu, un ķerubi apklāja šķirstu un viņa nesamās kārtis no augšienes. Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali bija redzami no svētās vietas Vissvētākās vietas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami, un tie tur ir līdz šai dienai. Šķirstā nebija nekā kā vien divas akmens plāksnes, ko Mozus Horebā bija ielicis, kad Tas KUNGS derību slēdza ar Israēla bērniem, kad tie izgāja no Ēģiptes zemes. Kad nu priesteri izgāja no svētās vietas, tad mākonis piepildīja Tā KUNGA namu. Un priesteri nevarēja stāvēt un kalpot mākoņa dēļ. Jo Tā KUNGA godība bija piepildījusi Tā KUNGA namu.
Atgriežaties, atkāpēji bērni, saka Tas KUNGS, - jo Es jūs esmu precējis un jūs uzņemšu, vienu no pilsētas un divas no cilts, un Es jūs vedīšu uz Ciānu. Un Es jums došu ganus pēc Mana prāta, un tie jūs ganīs ar zināšanu un saprašanu. Un notiks, kad jūs vairosities un būsiet auglīgi tai zemē tanīs dienās, saka Tas KUNGS, tad vairs nesacīs: "Tā KUNGA derības šķirsts" un tas arī vairs prātā nenāks un to arī vairs nepieminēs nedz meklēs nedz to atkal uztaisīs.
Tad nu gan arī pirmai derībai bija Dieva kalpošanas likumi un laicīgs svētums. Jo Dieva telts bija uzcelta: priekšējā bija lukturis un galds un Dieva priekšā noliktas maizes; tā top saukta - svētā vieta. Bet aiz otra priekškara mājoklis, kas top saukts - vissvētākā vieta; Tur bija kvēpināmais zelta altāris un derības šķirsts, visapkārt pārvilkts ar zeltu, kurā zelta trauciņš ar debess maizi un Ārona zizlis, kas bija zaļojis, un derības plāksnes. Un virsū pār to bija godības ķerubi, kas derības šķirsta vāku apēnoja: par to ne tagad ir jārunā sīkāk.
Un Dieva nams debesīs tapa atvērts, un Viņa derības šķirsts tapa redzams Viņa namā, un zibeņi notika un balsis un pērkoni un zemestrīce un liela krusa.