Tomar uma decisão

5 Un ja kādam no jums gudrības trūkst, tas lai lūdzās no Dieva, kas visiem labprāt dod un nevienam nepārmet, - tad tā viņam taps dota. *

14 Un šī ir drošība, kas mums ir uz Viņu, ka, ja mēs ko lūdzam pēc Viņa prāta, tad Viņš mūs klausa. *

9 Ja mēs savus grēkus izsūdzam, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums grēkus piedod un mūs šķīsta no visas netaisnības. *

5 Paļaujies uz To KUNGU no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību. *6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas takas. *

6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas takas. *

11 Jo Es zinu, kādas domas Es par jums domāju, saka Tas KUNGS: miera domas un ne ļaunas domas, ka Es jums dodu to cerēto galu. *

14 Kur vadīšanas nav, tur ļaudis nīkst; bet kur padoma devēju papilnam, tur labi izdodas. *

33 Kauliņi top mesti klēpī, bet Tas KUNGS ir nolēmējs. *

1 Kas ar citiem kopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir kavēklis visās lietās. 2 Ģeķim netīk gudra valoda, bet tik vien atklāt savu paša sirdi. *3 Bezdievīgam staigā līdz negods un ar apsmieklu kauns. 4 Vārdi cilvēka mutē ir dziļš ūdens, un gudrības avots ir tekoša ūdens upīte. *5 Nav labi bezdievīga vaigu cienīt un nospiest taisno tiesā. *6 Ģeķa lūpas ieved ķildā, un viņa mute brēc pēc sitieniem. *7 Ģeķa mute sev pašai par postu, un viņa lūpas paša dvēselei par slazda valgu. *8 Tenkotāja* vārdi ir kā saldi kumosi un spiežās dziļi sirdī*. *9 Kas laisks pie darba, tas palaidņa brālis. *10 Tā KUNGA vārds ir stipra pils; tur taisnais glābjas un top izglābts. *11 Bagātam manta ir viņa stiprā pils un viņam šķiet augsts mūris. *12 Pirms bojāiešanas cilvēka sirds top lepna, bet pazemība ved godā. *13 Kas atbild, pirms dzirdējis, tas tam par ģeķību un kaunu. 14 Vīra gars panes savas bēdas, bet kad gars izmisis, kas to var panest? *

16 Viss Raksts no Dieva iedvests un ir derīgs mācīšanai, pārliecināšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā*, *

17 Lai Dieva cilvēks ir pilnīgs, uz ikvienu labu darbu pilnīgi sataisīts. *

7 Mīsijā nākuši tie raudzīja uz Bitiniju iet, bet Gars tiem neļāva. *

1 Un pie draudzes, kas bija Antiohijā, bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, kas dēvēts Nigers, un Lucijus no Kirenes un Mannaēns, kas ar lielkungu Hērodu bija uzaudzināts, un Sauls. *2 Un kad tie Tam KUNGAM kalpoja un gavēja, tad Svētais Gars sacīja: "Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kuram Es viņus esmu aicinājis." 3 Tad tie gavēja un Dievu lūdza un tiem rokas uzlikuši tos atlaida. *

31 Tāpēc, vai ēdat vai dzerat un ko vien darāt, visu to darāt Dievam par godu. *

1 Tad nu arī mēs, kad tāds liels pulks liecinieku ir visapkārt ap mums, lai noliekam ikvienu nastu un grēku, kas mūs tik viegli apņem*, un ar pacietību lai skrienam* mums noliktā cīņā*. *

5 Gibeonā Tas KUNGS parādījās Salamanam nakts sapnī; un Dievs sacīja: "Lūdz, ko Man tev būs dot." *6 Tad Salamans sacīja: "Tu Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, esi parādījis lielu žēlastību, kā viņš Tavā priekšā ir staigājis patiesībā un taisnībā, un sirds skaidrībā ar Tevi, un Tu viņam šo lielo žēlastību esi turējis un viņam dēlu devis, kas sēž uz viņa goda krēsla, kā tas šodien ir. 7 Un nu Kungs, mans Dievs, Tu Savu kalpu esi cēlis par ķēniņu mana tēva Dāvida vietā. Un es vēl esmu jauns un nezinu ne iziešanu, ne ieiešanu. 8 Un Tavs kalps ir likts Tavas tautas vidū, ko Tu esi izredzējis, kas ir liela tauta, ko nevar ne skaitīt, ne pārskatīt aiz lielā pulka. 9 Tad dod nu Savam kalpam paklausīgu sirdi, lai tiesātu Tavus ļaudis un gudri izšķirtu, kas labs un kas ļauns; jo kas prastu tiesāt šo Tavu tik lielo ļaužu pulku?" *10 Un šis vārds Tam KUNGAM labi patika, ka Salamans bija lūdzis šo lietu. 11 Un Dievs uz to sacīja: "Tāpēc ka tu šo lietu esi lūdzis un sev neesi lūdzis garu mūžu, nedz sev esi lūdzis bagātību, nedz lūdzis savu ienaidnieku dvēseles, bet ka tu sev esi lūdzis saprašanu, kā tiesas lietas saprast, 12 redzi, tad Es daru pēc tava vārda. Redzi, Es tev dodu gudru un prātīgu sirdi; tā ka tāds kā tu pirms tevis nav bijis un pēc tevis vairs necelsies tāds kā tu.

9 Tad viņa sieva uz viņu sacīja: "Vai tu vēl stipri turies pie savas sirds skaidrības? Atsaki Dievam un mirsti." *10 Bet viņš uz to sacīja: "Tu runā, kā daža neprātīgā runā; kādēļ? gribam mēs saņemt labu no Dieva rokas, bet negribam saņemt ļaunu?" Visās šinīs lietās Ījabs neapgrēkojās ar savām lūpām.*