Língua

21 Nāve un dzīvība stāv mēles galā; kā kurš runā, tā tam būs.**

2 Jo mēs visi klūpam daudz; ja kas ne vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spēcīgs, arī savaldīt visu miesu. *

3 Redzi, zirgiem liekam iemauktus mutē, lai tie mums paklausa, un valdām visu viņu miesu. *4 Redzi, arī tādas lielas un no stipriem vējiem mētātas laivas top valdītas no mazas stūres, uz kurieni stūrmaņa prāts nesās. 5 Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un daudz ko padara; redzi, maza uguns, kādu lielu mežu tā iededzina! *6 Mēle arīdzan ir uguns, pasaule pilna netaisnības; tāpat mēle starp mūsu locekļiem ir tas, kas visu miesu apgāna un iededzina visapkārt mūsu dzīvības ceļu, pati iededzināta no elles. *

7 Jo ikkatra daba, tā zvēru, kā putnu, tā tārpu, kā jūras zvēru, top valdīta un ir tapusi valdīta no cilvēcīgas dabas; *8 Bet mēli neviens cilvēks nespēj savaldīt, to nepārvaramo ļaunumu ar nāves dzeloni. *

9 Ar to mēs slavējam To KUNGU un Tēvu, un ar to mēs nolādam cilvēkus, kas pēc Dieva ģīmja radīti. *10 No tās pašas mutes iziet svētīšana un lādēšana. Tam nebūs tā notikt, mani brāļi. *11 Vai arī no tā paša akas avota izverd salds un rūgts? *12 Mani brāļi, vai vīģes koks var nest eļļas koka augļus, vai vīna koks vīģes? Tāpat aka nevar dot sāļu un saldu ūdeni. *

15 Ar lēnu garu pierunā valdnieku un ar mīkstu mēli lauž kaulus. *

18 Dažs aplam runājot kā ar zobenu iedur; bet gudro mēle ir zāles, kas dziedina. *

19 Patiesa mute pastāvēs mūžīgi, bet viltīga mēle tik acumirkli.

19 Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs. *

28 Pat ģeķi, kad tik klusu cieš, notur par gudru, un par prāta vīru, kamēr savu muti tur. *

26 Ja kādam jūsu starpā šķiet, ka tas Dievam kalpojot, un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, tāda Dieva kalpošana ir nelietīga. *

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es esmu apņēmies, ka savu ceļu sargāšu, ka negrēkošu ar savu mēli; es sargāšu savu muti kā ar iemauktiem, kamēr bezdievīgais manā priekšā. *

12 Kas ir tas vīrs, kam gribas dzīvot? Kam patīk redzēt labas dienas? *13 Pasargi savu mēli no ļauna un savas lūpas no viltīgas valodas! *

30 Taisnā mute izteic gudrību, un viņa mēle runā tiesu. 31 Dieva bauslība ir viņa sirdī, viņa soļi neslīdēs*. *

28 Tad mana mēle sludinās Tavu taisnību un ik dienas Tavu slavu!

4 Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.

2 Kungs, izglāb manu dvēseli no meļu lūpām un viltnieku mēlēm.

3 Lai Tas KUNGS izdeldē visu liekulību, mēli, kas runā lielību,*4 kas saka: mēs pārvarēsim ar savu mēli, mūsu mute ir ar mums; kas mums ir par kungu?

9 Aprij tos, Kungs, sajauc viņu mēles! Jo es redzu varas darbus un ķildas pilsētā. *

9 Tāpēc arī Dievs Viņu vareni ir paaugstinājis un Viņam dāvinājis vārdu, kas iet pār visiem vārdiem; *10 Ka Jēzus vārdā būs ceļus locīt visiem tiem, kas ir debesīs un virs zemes un apakš zemes, *11 Un ikkatrai mēlei būs apliecināt, ka Jēzus Kristus ir Tas KUNGS par godu Dievam, Tam Tēvam. *

1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanīgs varš jeb šķindošs zvārgulis. *

36 Bet Es jums saku, ka par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild soda dienā.*37 Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts." *

5 Tad Tas KUNGS nonāca zemē apraudzīt pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla. 6 Un Tas KUNGS sacīja: "Redzi, tie ir viena tauta, un tiem visiem ir viena valoda, un to viņi iesākuši darīt; un nu tie no nekā neatstāsies, ko tie apņēmušies darīt. 7 Nolaidīsimies zemē un sajauksim tiem tur viņu valodu, lai neviens nesaprot sava tuvākā valodu." 8 Tad Tas KUNGS tos izklīdināja no turienes pa visu zemes virsu, un tie atstājās no pilsētas celšanas. 9 Tādēļ viņas vārds tapa nosaukts Bābele, jo Tas KUNGS tur sajauca visas zemes valodu, un no turienes Tas KUNGS tos izklīdināja pa visu zemes virsu.