As 10 parábolas mais importantes de Jesus
Jesus ensinou lições profundas por meio de parábolas, histórias curtas e simbólicas que comunicam verdades espirituais. Cada parábola tem um significado especial e atemporal, revelando o caráter de Deus e ensinando como viver como cristãos. Aqui estão 10 das parábolas mais marcantes e suas lições:
1. Parábola do Semeador (Mateus 13:3-9)
Kɛɗɔn Yesɔ geliyi ruu a ruubusinɛ a shanɛ,<<jawɔɔ ɗɔn yɛrɛ nɛn ɓaa zɔvi a jaa.>> Aɗagbete u si ɗɔ zɔvi zɔnɛ a jaa, wɔɔ tɛ̃li a nyaba, janoyi arɛ a nyekirɛ shaarɛ. Gãsiyi nte aɗɔgbete tari aɗɔn, aɗɔgbete tipi ɓa bang ɓa yɛ. Tarɛ tɛ̃ɛ̃t, aruviya ɗɔu si dɔka. Ama ɗaa naa tootɛ, a watirɛ aru gbete i gɨnri si ɓa ɓamɓa. Zɔvi gãsiyi nteli a tete kɔkkɔ, kɔkkɔ barɛ a nisi rɛ. Ama zɔvi gãsiyi ntɛli a tipi tɔ̃vɨn, a barɛ a pɛli norɛ laa maani (100), wɔɔ laa taati (60), wɔsɔ̃n bmati atu kopi (30). Yesɔ yisi ruunɛ << shɔgbete u sho ntanɛ aɗɔn, u ntarɛ.>>
A parábola do semeador fala sobre a receptividade das pessoas à Palavra de Deus. Cada tipo de solo representa diferentes maneiras de receber e aplicar o Evangelho em nossas vidas. Somente um coração fértil e comprometido pode dar frutos espirituais abundantes.
2. O Bom Samaritano (Lucas 10:25-37)
Ruɓusinɛ ayuu shɔ Samarita tɔ̃vɨn wɔɔ
Kɛɗɔn shɔmala nya-ãsinɛ Musa a Yesɔ ɗɔbii nɛn ɗautɔ a hɨunɛ, <<Shɔmala, n pɛlikɛ ivi n kpaa suru gbete sɔ̃nyaɓa yɛ viya?>>
Yesɔ kasinya nɛ, <<Shɔ beenɛ ivi a Ɗa nya ruubiini viya? A taudɔɔ nɛ iviya?>>
Jau kasinya nɛ:<<A ɔrii Ubeyelapa a Ɗalapa piti a sisɨnni kpai, piti a suruni kpai, piti a kakani, a piti a ɓoroni kpai; wɔsɔ̃n a ɔrii a shɔ nyakasiri naa a ɔrii a yuu yɛ.>>
Yesɔ risinyanɛ, <<A shatɛ tɛpɛ-tɛpɛ, pɛli vimnɛ a yɛ ɔ̃ a suruni.>>
Ama shɔmala nya-ãsinɛ Musa kasinɛn tasinɛn ruuvini ɓa, kɛɗɔn hɨ Yesɔ nɛ, << N shɔ nyakasiri piya?>>
Yesɔ kasinya nɛ, <<Shɔwɔɔ siɗɔn shɛ a Urushalima u ɗɔ ɓakinɛ yɛnɛ Yariko. Kɛɗɔn kpɛsi zɔ a shɔ nyabazẽnɛyini a nyaɓa, i saurɛ i rau vi piti kpai i wau dasak i yɛrɛ a yau suru a Ɗa naa.>> Kɛɗɔn shɔ nya-waanɛ a jaa Ɗa arɛ tɛɛ ji nyaɓaukɔ, naa zɛ jautɛ a ɗɔɔ roonɛ a tɛɛ kagbete sãnyaɓa a yɛrɛ. Sɔ̃nji nankɔ, jawɔɔ arɛ shɔ laduru lawi, naa atɛ a ɗɔuni a zɛ jaurɛ, tɛɛ sɔ̃njo kagbete a nyabaukɔ. Ama shɔ Samariya u ɗɔɔ zati yɛnɛ a nyabaukɔ, naa zɛutɛ, raa pɛliurɛ awuni. Yɛu ɗɔbii a sɔɔriu nɔrɔ a mii inabi a nteriu nɔɔ a marɛ, Kɛɗɔn tuurɛ a pɔ̃u a gãtɔla a n-tiu ɗɔɔ susunɛ, a kɔurɛ. A dii ɓuru tuu saa gbete shɔ ɓaanɛ siliva ziti, a ã shɔ ɗɔ susunɛrɛ, nɛu zɛsiungtɔ, a geliunɛ, nɛnkɛ sɔɔnɛ nɛn yɛn sɔriu vigbete kɛ nyɔnɛ piti kpaitɔ.
Yesɔ yisi nya ruu nɛ<<Áá zɛnɛ pi ɔ̃rɛ shɔ nyakãsiri atette shɔzɛ taati miyi, aru jaa gbete shishi a shɔ nyabazẽnɛyi naa piya?>>
Shɔmala nya-ãsinɛ Musa kasinya nɛ, <<Shɔ gbete ntau raayɛ.>>
Yesɔ risiunya nɛ,<<Yɛnɛ a pɛlijo nankɔ.>>
Essa parábola nos ensina sobre o amor ao próximo, independentemente de raça ou religião. O samaritano ajudou um desconhecido, mostrando que a verdadeira fé se revela no amor ao próximo.
3. A Ovelha Perdida (Lucas 15:4-7)
Shɔ tɔpɛnɛ shɔzɛ gbete awɔ tete nɛu mɛrɛ̃ɛ̃ aɗɔn laa maani kɛɗɔn gbete atete ni nii rɛ, yɛ pɛlikɛ pikoviya? Yɛ yaa mɛrɛ̃ɛ̃ gãsiyi laa nɛ̃ɛ̃ti au jaa kopi tu maannɛ ɓa a ɗɔɔ nya shaanɛ, u kãɗɔɔ mɛrɛ̃ɛ̃ gbete au niiyɛ setɛ kpaa ɗɔtɛ ɓaya. Kɛ kpaa ɗɔnɛ, yɛ nta sisɨn purutɔ u tuu au lakɔrɔ, u n ti wɛrɛrɛ. Kɛɗɔn yɛ ɓaa ɓɛsayi nyarɛ au shɔnyakãsirini u geliyi nɛ, <<Ɔ arɛ ɔ pɔ̃sing naa jo a yɛti puru ntanɛmni, aru n kpaa mɛrɛ̃ɛ̃ gbete niiyɛtɛ.>> Jinankɔ, n gelɔɔtɛ Ɗalapa yɛ nta yɛti puru waanɛ a kolapa aru shɔ ruuvini gbete yaa ruuvini pɛlinɛtɛ, u tɛɛ shɔzɛ laa nɛ̃ɛ̃ti au jaa kopi tu maanɛɛ wɔsɔ-wɔsɔ gbeteyi i ji kãɓa ruuvini yaanɛ ɓa.
Deus é como o pastor que busca incessantemente uma ovelha perdida. Essa parábola revela o amor incansável de Deus pelos pecadores, celebrando a alegria no céu quando alguém se arrepende.
4. O Filho Pródigo (Lucas 15:11-32)
Ruɓusinɛ ayuu javɔshɔ gbete niiyɛ
Yesɔ yɛ ɗekɨn a shanɛni nɛ,<<Jawɔɔ siɗɔn u javɔshɔ ziti.>> Shɔ wujaa geli ɓeye nɛ, <<N kasirɛ a ang a vivɔ gbete a yɛ ang yɛ dɔdɔrimkɔ,>> Kɛɗɔn jau vɔsi ɓɛjaayi zitiwi u vinaa rɛ.
A kɨntiuni ji ɔ̃ɓa dɔkɔkɔni ɓa, shɔ wujaa mɛli u vinaa gãsi, a toliu saa a vi gãsiyini kpai a yaa wɛrɛrɛ. A yɛkɛ tipi kpɛlɛ-kpɛlɛ a ɗɔuni, a ɗɔwakɔ nyo sãu piti kpai a nyaɓa sɔrɔɔ a suu kpangtangyi yuu kpai. Akɨnti gbete nyo vi gbete u a wuniyɛtɛ piti. kɛɗɔn vaanwo shɛrɛ waanɛ a tipiuni ko-piɗɔpiya, siu vi sɔ̃nyatɛ kpai. Kɛɗɔn a yɛrɛ kã vishonɛ a shɔzɛ gbete naa, jaa tipiu kɔ, kɛɗɔn jau dɔ̃u naarɛ nɛu gasin ganya au jaa, A kãrɛ nɛn shaa vishaanɛ gbete ganya i shaayɛ, ama shɔwɔɔ ji ãwu viwɔɔ ɓa nɛu shaarɛ ɓa.
Akɨntini kpai naa gɨn ruumtɛ au sisɨn a shanɛ, Maye jawɛrɛ piti kpai i ɗɔgbete shaavi i yaa gãsi a tipi waanɛ ama nkɔng yɛm a ɗɔɔ vɔnɛ a nwoniǃ N yɛn yulapa n sɔɔ mayɛ ɗɔbii n geliunɛ, <<Maye n pɛli Ɗalapa ruuvinitɛ a mokɔni.>> N ji yɛɓa nɔgbete shɔu ɓannɛ mɛjau toti ɓa; ama a tunkɛ naa shɔzɛ gbete atette mɛjawɛrɛyi. Kɛɗɔn a yurɛ sã nyaɓa yɛnɛ ɓeye ɗɔbii
Ama siu doo aɗɔ kpɛlɛ a nyaɓa wɛrɛ ɓeye zɛurɛ; raa sã ɓeye rɛ, a yurɛ a kɔ̃ti ɓɛjaa naa abi u ɗɔgbete tasiu ɔrinɛ.
Ɓɛjaa shanɛ, <<Maye, n pɛli Ɗalapa ruuvinitɛ, a mokɔni. N ji yɛɓa shɔu ɓannɛ mɛjau toti ɓa.>> Ama ɓeye ɓaa u jawɛrɛyi nyarɛ, a shanɛ, <<Radɔɔ ɗɔnǃ Ɔ n ti fãrã tɔ̃vɨn ɔ tosiu abi. Ɔ tosiu saa jana a korãtini a dɔɔ.>> Kɛɗɔn ɔ yɛnɛ ɔ n ti gunapu gbete nutɔ ɔ yeerɛ, u musiyuu u shaarɛ u nta yɛti puru! Aru si majam vɔtɛ, ama dɔdɔrim u a suruni; si niitɛ, ama dɔdɔrim n kpautɛ. Kɛɗɔn i piti kpai i gaa yumusinɛrɛ.
Kɛɗɔn u jaa pẽniɓa u si ɓili a jaa. Aɗagbete a wɛrɛ yɛ, naa atɛ a nyaɓa wɛrɛ maani, a nta viwaanɛ a soni a sasanɛni. Kɛɗɔn a ɓaa jawɛrɛ wɔɔ nya gbete a hɨu nɛ,<<Ivi a ɗɔɔ yɛnɛ viya?>> Jawɛrɛu kasiu nyanɛ<<Mɛzɔ̃u sɔɔ wɛrɛtɛ, meye pɔ̃rɛ shɔ yeeriu gunapu aru sɔɔ wɛrɛtɛ a suruni.>> Ama ɓɛjaa pẽniɓa tuu sisɨn waanɛ ji to yɛti wɛrɛ ɓa; kɛɗɔn ɓeye shɛrɛ a gakiu nɛ u to yɛti wɛrɛ nɛ. Ama kasi ɓeye nya a shanɛ, <<Kɨnnɔɔ pɛ, saa piti kpai n pɛlaa vishonɛ naa jawɛrɛ, n ji ɓɛ saa nyaɓa ɓagbete niɓa.>> A ãnkɛ i vi ɓa gbete niviya? ko jàà ma a ji ang ɓa ɓagbeteni ɓa nɛn musi yuu nɛn nta yɛti puru a masayi ni ɓa! Ama mɛjam zɔ a vinaa tɛ piti kpai a suu kpangtanyi yuu, naa a wɛrɛ tɛ a yeeriu gunapu nonɛtɛ!
Ɓeye kasinya nɛ, <<Majaa, a ɓɛɛjo nkɔni a lee-lee a ɗɔzɔ, vigbete n a wuniyɛ ji a ɓɛɛko. Ama ntootɔ u musiyuu tɔ u nta yɛti puru aru mɛzɔ̃m si vɔtɛ, ama dɔdɔrim u a suruni, si niitɛ ama dɔdɔrim n kpautɛ.>>
A parábola do filho pródigo fala sobre o perdão e o amor incondicional de Deus por Seus filhos, mesmo quando se desviam.
5. A Pérola de Grande Valor (Mateus 13:45-46)
Ɗa Kpati roonɛ kolapa sɔ̃n naa jaa lumɔɔ gbete kã ɗɔɔ tari mɛɛ kiriri yɛ. Naa kɛ kpaanɛ gbete u saa a yuuni, yɛ sã nyabarɛ u mɛli vinaa piti kpai a woo awuni.
Jesus ensina que o Reino de Deus é o bem mais precioso e devemos estar dispostos a renunciar tudo para possuí-lo.
6. O Fariseu e o Publicano (Lucas 18:9-14)
Rubusinɛ a Farasiyayi i yuu a shɔ sabɛnɛ tɛnɛ
Yesɔ sha ruɓusinɛm aru shɔ gbete i tuyi yunɛ ikɔ ɔ̃rɛ shɔgbeteyi pɛli vi tɔ̃vɨn ama i risi shɔwɔɔ pɛtɛlɛ. Yesɔ shanɛ, Shɔwɔyi siɗɔn ziti i yɛ ɗɔ Ɗa jaa yuu ãnɛ: gbete si Shɔ Farasiya wɔɔ si shɔ sabɛnɛ tɛnɛ. Kɛɗɔn shɔ Farasiyau yurɛ gaa Ɗa gakinɛ a shanɛ, n dɔ̃raatɛ Ɗalapa, nɔgbete mɓa naa shɔzɛ gãsiyi gbete i rari shɔ vi a kaka ɓa, mɓa shɔgbete i sha ruu kɔ̃linɛyi ɓa, ko, mɓa kpãngtãng ɓa, mɓa naa shɔwɔɔ ɓa, n dɔ̃raatɛ mɓa naa shɔ sabɛnɛ tɛnɛm ɓa. A lumɔ gbete n manyatɔ lee ziti, atette vi kopi gbete n kpaayɛ n ã gbetetɔ a ɓuzɨn ni.
Ama shɔ sabɛnɛ tɛnɛu shi a a ɗɔɔ kpɛlɛ, ji ɗeu nɔɔ ɓa kolapani ɓa, ama a waa naa au nɔsisɨn u tasinɛ u pɛ shɔ ruuvini yaanɛ a shanɛ, <<Ɗalapa ntang rajo, n pɛ shɔruvini!>>
Yesɔ shanɛ, <<N gelɔɔtɛ, shɔ ruuvinim sɔɔ wɛrɛ rɛ a sisɨn puru a Ɗalapa dekɨn, ɓa naa Farasiyam ɓa. Shɔgbete kɛ tuu yuunɛ shɔyɛ rooriu a tipi, ama shɔgbete kɛ roori yuunɛ shɔyɛ basiu pẽniba.>>
Essa parábola nos lembra que Deus valoriza um coração humilde e arrependido, em contraste com a arrogância espiritual. O publicano, ao reconhecer seus pecados, foi justificado diante de Deus.
7. Os Talentos (Mateus 25:14-30)
Ruɓusinɛ a Jawɛrɛ taati i ruu bi
<<Toti, Ɗa kpati roonɛ a kolapa yɛ ɔ̃ naa shom. Jawɔɔ si yurɛ nɛn yɛ zati, a ɓau jawɛrɛyi nyarɛ a ãi u vinaa a naa nɛyi zɛsintɔ.>> Kɛɗɔn a vasiyi saa, gaa rɛ a ã shɔwɔ lazɔrɔ maani (5,000), a ã shɔwɔ lazɔrɔ zitit (2,000), shɔwɔ sɔ̃n lazɔrɔ gbete (1,000), ãi jo nɔgbete kopiya yɛ zɛ noo sãne tɔyɛ, a sã nyaba a yɛrɛ. Shɔgbete shɔ ãu lazɔrɔ maaniyɛ yurɛ pɛli vishone awuni a kpaa wɔsɔ̃n jo au yuu ni maani. Shɔgbete shɔ ãu lazɔrɔ zitit pɛli sɔ̃n jo nankɔ a kpaa wɔ au yuu ni ziti. Ama shɔgbete shɔ ãu lazɔrɔ gbete sã nyaba rɛ, a gbã ɓɛ shɔwɛrɛ saa u a tipi.
<<A kɨntiu naa i shɔwɛrɛ sɔ atɛ ɓayi nyarɛ a hɨli aru vigbete i pɛli a saa u ni yɛ. Shɔgbete shɔ ãu saa lazɔrɔ maani yɛ n ti kɛ lazɔrɔ kopi, n shɔwɛrɛ, i shane, a ãng saa lazɔrɔ maani . kn noo pɛ, N kpaara wɔsɔ̃n tɛjo lazɔrɔ maani. >>
<< U shɔwɛrɛ risi nyarɛ nɛ, m ɓee apɛ jaa wɛrɛ tɔ̃vɨn ǃ a tasi tɔ̃vɨn tɛ a yuu jaa vi fɛ̃ɛ̃; n yɛn pɔ̃ kɛ ayuu vi pɛ̃niɓa. Ane u nta binyatɔ̃ne a nyazɔ̃. >>
<<Shɔgbete shɔ ãu saa lazɔrɔ ziti yɛ a sɔ̃njo. N shɔwɛrɛ, a shanɛ, a ang saa lazɔrɔ ziti; kn noo pɛ, n kpaara wɔsɔ̃n tɛ lazɔrɔ zitit.>>
<< U shɔwɛrɛ risi nyarɛ ne, m ɓee apɛ jaa wɛrɛ tɔ̃vɨnǃ a tasi tɔ̃vɨn tɛ a ayuu jaa vi fɛ̃ɛ̃; ayuu vi pɛ̃niɓa. Ane u nta binyatɔ̃ne a nyazɔ̃ǃ>> <<Kɛɗɔn shɔgbete shɔ ãu saa lazɔrɔ gbete arɛ. <n shɔwɛrɛ, >shanɛ,< apɛ shɔ -shɔ yukɔne pɔ̃ne, a kasi vi yeene aɗɔgbete a ji ɓa ɓayɛ. Seti pɛlintɔ n yurɛ n gbã saa u a tipi. kɨnnɔɔ pɛ, nkɔ a vii yɛmi.>
<< U shɔwɛrɛ risi nya nɛ, < shɔ lanem, a pmzɛ jawɛrɛǃ a zɛtɛttɔ nɛn yee vishaa aɗɔgbete n ji ɓa ɓayɛ a toli vi sɔ̃n aɗɔgbete n ji zɔ noo vi ɓa? Asi tun n saa a pɔ̃sin a mbuntɛ, n sikɛ sɔne n si tɛkɛ au jaɗoka ni.
<< < ɔ tɛ saau nɛ au naa ni ɔ ã shɔgbete au ɓɛɛ lazɔrɔ kopim. Arum shɔ vinaayi shɔ pɛsiyi vi sɔ̃njo ayuu ɓɛɛ kɔ, n ɗa shakɛ ɓang. Shɔgbete u viɓa ɗɔn ɓa, kɔ javi gbete u wuniyɛ shɔ raa kati au naa ni. Jawɛrɛ kɔlinem ɔ maau rɛ ɔ lɔkiu a ɓeli, aɗɔ kɨnri, aɗɔwakɔ yɛ sɨnn rɛ u shaa ntari. >
Nesta história, Jesus ensina sobre a responsabilidade de usar bem os dons e recursos que Deus nos confiou. A fidelidade nas pequenas coisas abre portas para bênçãos maiores.
8. O Rico e Lázaro (Lucas 16:19-31)
Shɔvinaa a Liyazaro
Shɔwɔɔ siɗɔn shɔ vinaa gbete tosi fãrã gbete u saa a yuuni, shaa vishaanɛ gbete tɔ̃vɨn ko-pi lee-piya. Ama shɔwɔɔ si sɔ̃n ɗɔn, shɔ raa u niinɛ Liyazaro, u nɔrɔ abi vɔ̃sɔ̃k, shɔ n-tiu a shɔ vinaa nyaba wɛrɛ a lee-lee, liyazarɔ kasinɛn shaa vishaanɛ gbete tẽli a tipi a shɔ vinaa la-ɔ̃nɛ vishaanɛ. ko zaayi ma i arɛ i ɗɛɛtiu nɔ̃rɔ̃tɔ.
Kɛɗɔn shɔ rau vɔrɛ, Ɗa jashonɛ lapa i tuurɛ, i ãu ɗɔɔ ɔ̃nɛ kiriri a ɗɔɔ yumusinɛ a Ibirayi ɗɔbii a kolapa. Shɔ vinaa vɔrɛ shɔ gbãurɛjo. A wɛrɛ yaa, shɔ vinaa u ɗɔɔ raɓoonɛ waanɛ, kɛɗɔn a ɗee yuu a zɛ Ibirayi aɗɔ kpɛlɛ a Liyazaroni au kagɨn. kɛɗɔn a ɓaa nya, maye Ibirayi! Ntang raajo, a sho Liyazaro pɛ u ɗii janaa a mii u ɗii ang ɗɛɛti n nta ɗɔ bàànɛ pɛjo, aru n a ɗɔɔ raɓoonɛ waanɛ a yɛti yaam!
Ama Ibirayi shanɛ, kpaasisɨn pɛ majaa, aɗagbete a si a kotipi yɛ, a si a vigbete tɔ̃vɨn ni kpai, Liyazaro kpaa ɓɛjo vi kɔ̃linɛ piti kpai. Ama dɔdɔrim u ɗɔgbete nta binyatɔ̃nɛ aɗɔm, a sɔ̃nji ɗɔɔ raaɓoonɛ waanɛ. Ɓa shɔnkɔ sheeli ɓa, au tete a ɔkɔɔni too pẽniɓa aɗɔn gbete shɔ pɛliyɛ, aru u zããri shɔgbete kasi tɛɛnɛ yɛnɛ ɔ ɗɔbii ko anɛ u ɗɔbii.
Shɔ vinaau shanɛ, N gakaatɔ, maye Ibirayi, sho Liyazaro pɛ yɛnɛ mayɛ wɛrɛ, aru mazɔ̃yi aɗɔn maani, u yɛrɛ u gɔ̃yi yuushopɛ nɔgbete ikɔ sɔɔnɛ toti a ɗɔgbete n ɗɔɔ raaɓoonɛ waanɛ a ɗɔmi.
Ibirayi shanɛ, <<Mɛzɔ̃yi i shɔ yuusho gɔ̃nɛ aɗɔn Musa a Ɗa jashonɛyini; mɛzɔ̃yi i weshopɛ jo ai nyakɔ.>> Shɔ vinaa kasinya nɛ,<<Ji tesi ɓa, maye Ibirayi! Ama shɔwɔɔ kɛ yunɛ sàà kɛ yɛ i ɗɔbiinɛ, i yɛ yaa ruuvini pɛlinɛtɔ.>>
Ama Ibirayi shanɛ, i ji wesho ɓa Musa nyani a Ɗa jashonɛni ɓa, ko shɔwɔɔ u yurɛ a sàà i yɛ wesho ɓau nyani ɓa.
A parábola alerta sobre as consequências de negligenciar os necessitados e viver para si mesmo. Também destaca a realidade do julgamento e da vida após a morte.
9. O Joio e o Trigo (Mateus 13:24-30)
Ruuɓusinɛ aru Wisi
Yesɔ kɔri ruuɓusine wɔsɔ̃n toti shanɛ: Ruu Ɗa kpati roone kolapa naa shɔwɔ tuu zɔvi a zɔ au jaa. Kɛɗɔn aɗagbete shɔ a nɔro, u shɔnɔpɔ̃ arɛ a ɓaa nɔɔwisi sɔ̃njo a jauni, sã nyaba a yɛrɛ. Naa vi takineu batɛ shɛshi yutɛ, nɔwisim basɔ̃njo.
<<Shɔjau u jawɛrɛyi i arɛ i shanɛ, Shɔmala, aji ɓaa ɓa zɔvi tɔ̃vɨn ɓaya? Nɔwisi a ɓɛɛ kɛpi a ɗɔpiya?>>
Shɔjau shanɛ, n pɛ shɔnɔpɔ̃ vishɔnɛ.
U jawɛrɛyi i hɨu nɛ,<<A kasitɛ u yɛrɛ u ari wisiu a ɓiliya?>>
Risi nyanɛ <<ɓa, aru aɗagbete ɔkɛ aari wisiyi nɛ ɔ yɛ aarɛ a zeeni. Ɔ yaarɛ wisi a zeeni i ba a ɗɔzɔ see ɗaa zee yenɛ. Kɛɗɔn n yɛn geli shɔ zee yeneyi nɛ: Ɔ gaa pɛ a wisi ɔ mali a jo-jo a too a yaa; Kɛɗɔn ɔ toli zee ɔ nterin a mbuntɛ.>>
Essa história simboliza o bem e o mal coexistindo no mundo até o julgamento final, quando Deus fará a separação entre os justos e os ímpios.
10. As Dez Virgens (Mateus 25:1-13)
Ruuɓusinɛ a nyarã kopi i yuu
<<Kɛɗɔn Yesɔ yɛ ɗekɨn a shanɛ ni nɛ: Ɗa kpati roonɛ yɛ ɔ̃ naa nyarã kopiyi gbete i tuu pitila iyɛ ɗɔɔ shɔ sotɛnɛ naa tɛnɛ.>> Maani ai tete i si yuu nɔtti maani gaisiyi shɔ ruu kpɛnnɛ. Shɔgbete isi yuu nɔtti maani i tuuyi pitilarɛ ama i ji sã nɔɔ wɔɔ ɓa a naani ɓa. Suu gbete i ruu kpɛnnɛ̃ aɗɔnyɛ i tɛ̃ɛ̃ nɔɔ a jakotoro lɔt gbete i yɛ tɛ̃ɛ̃ a pitila. Shɔ sotɛnɛ ji to ɓa tɛ̃ɛ̃ti ɓa, nyarãyi piti kpai i yɔrɛ a roo nororɛ.
<< Atette zɨmba shɔ kanyarɛ a ɓili nɛː shɔ sotɛnɛ u yɛmiǃ Ɔ anɛ ɔ tɛu naa.>>
<<Kɛɗɔn nyarã kopiyi i yulaparɛ i tɔ̃ri pitila rɛ. Shɔgbete i yuu nɔttiyi i geli shɔgbete i kpɛnnɛ̃wi nɛ, Ɔ gakiu nɔɔ jo; u pitila kɛ nikinɛ.>>
Shɔ ruu kpɛnnɛ̃ i kasi nyanɛ<< Yɛ pɛli ɓa, Yɛ tɛsiu ɓa a ɔkɔɔ niɓa. Ɔ yɛ ɗɔgbete shɔ mɛli aɗɔn ɔ wɔɔ rɛ.>>
<< Nyarã yuu nɔttiyi i sã nyaba yɛnɛ ɗɔɔ noo wɔɔnɛ, aɗagbete i ɓa ɗɔm ɓayɛ, shɔ sotɛnɛ arɛ ai knti. Nyarã ruu kpɛnnɛ̃ maaniyi i to ɗɔɔ yumusinɛrɛ so tɛnɛrɛ a shɔ sotɛnɛ ni, shɔ ku nyejaarɛ.>>
<< Akɨntini nyarã gãsiyi i arɛ i shanɛ. Shɔmalaǃ- Shɔmalaǃ Ɔ ɓeliu nyejaa pɛ. >>
Shɔ sotɛnɛ kasiyi nyanɛ << N gelɔɔtɛ n ji zɛɔɔ nii ɓa.>>
Kɛɗɔn Yesɔ yisi nya ruu shanɛ nɛ << Ɔ ɔ̃ nɔkãkãri aru gbete ɔ ji zɛ dii u ɓa a ɗagbete n yɛn a yɛ ɓa.>>
Jesus enfatiza a necessidade de estarmos sempre preparados espiritualmente para Sua segunda vinda, pois ninguém sabe o momento exato.
As parábolas de Jesus continuam sendo fontes ricas de sabedoria e direção para a vida cristã. Ao aplicarmos esses ensinamentos, nos aproximamos mais de Deus e de Sua vontade.
Se este artigo te ajudou, faça sua parte e compartilhe a Palavra de Deus com aqueles que você ama.