Raiva
A raiva é uma emoção humana que a Bíblia trata com seriedade. Irar-se não é pecado em si, mas a ira descontrolada destrói relacionamentos e abre porta para o mal.
Controlar a ira
A Bíblia nos exorta a ser tardios para irar-se. A resposta branda desvia o furor, e o que se controla é mais forte que um guerreiro.
Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot.
Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
Ģeķis izkrata visu savu padomu, bet gudrs vīrs to patur pie sevis.
Ģeķa apskaišanās tūdaļ top zināma; bet kas slēpj, ka ir apkaunots, tas ir gudrs.
Irar-se sem pecar
Paulo ensina: irai-vos, mas não pequeis. Não deixe o sol se pôr sobre a vossa ira, para não dar lugar ao diabo.
Dusmojiet un negrēkojiet; lai saule nenoiet pār jūsu dusmību. Nedodiet vietu velnam.
Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.
Caur lepnību nāk strīdi vien, bet gudrība dara apdomīgus.
Amor e perdão acima da raiva
O amor cobre multidão de pecados. A Bíblia nos chama a não alimentar rancor, mas a perdoar e amar, vencendo a raiva com compaixão.
Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.
Mīlestība ir lēnprātīga, tā ir laipna, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā neuzpūšās, Tā neturas netikli, tā nemeklē savu labumu, tā neapskaistās, tā nedomā uz ļaunu.
Tev nebūs savu brāli ienīdēt savā sirdī, bet savu tuvāko atklāti pārmācīt, ka tev viņa dēļ nav grēks jānes. Tev nebūs atriebties, nedz dusmību turēt pret savu ļaužu bērniem, bet tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu, - Es esmu Tas KUNGS.
Bet Viņš sacīja: "Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet niknas domas, laulības pārkāpšanas, maucības, slepkavības,Zādzības, mantkārība, blēdības, viltība, nešķīstība, skauģa acs, Dieva zaimošana, lepnība, bezprātība.Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku."
Pielūkojat, brāļi, ka jel nevienam no jums nav ļauna neticīga sirds, ka jūs atkāpieties no dzīvā Dieva.
Paskubināšana uz atgriešanos no grēkiem. Dieva žēlastības apsolīšana.
Un Viņš saka: kad vīrs atstumj savu sievu, un tā aiziet no viņa un ņem citu vīru, vai tas viņu atkal drīkst pieņemt? Vai tāda zeme netaptu ļoti sagānīta? Bet tu ar daudz drauģeļiem esi maucību dzinusi un griezies atkal pie Manis, saka Tas KUNGS. Pacel savas acis uz elku kalniem un skaties: kur tu neesi tapusi apsmieta! Tu viņu dēļ esi ceļmalā sēdējusi kā Arābs tuksnesī; tā tu zemi esi sagānījusi ar savu maucību un ar savu blēdību. Tādēļ agrais lietus top aizturēts, un vēlais lietus nenāk. Bet tev ir maukas piere, tu negribi kaunēties. Un taču no šī laika tu Mani piesauci: mans Tēvs! Tu esi manas jaunības vadonis! Vai Viņš vienmēr dusmosies, vai Viņš bardzību turēs mūžīgi? Redzi, tā tu runā un dari ļaunu cik spēdama. Un Tas KUNGS sacīja uz mani ķēniņa Josijas dienās: Vai esi redzējis, ko Israēla cilts atkāpdamās darījusi? Viņa gāja uz ikkatru elka kalnu un apakš visiem zaļiem kokiem un tur maukoja. Un Es sacīju, kad tā visu to bija darījusi, atgriezies pie Manis; bet tā neatgriezās; un to redzēja viņas māsa, tā neuzticīgā Jūdas cilts. Un Es redzēju, lai gan Es tādēļ, ka tā pārkāpēja Israēla cilts laulību bija pārlauzusi, viņu biju atstājis un tai devis šķiršanās grāmatu, ka tomēr viņas māsa, neuzticīgā Jūdas cilts, nebijās, bet nogāja un dzina pati arīdzan maucību. Un ar savas maucības slavu tā ir sagānījusi zemi, jo tā pārkāpa laulību ar akmeņiem un kokiem. Un pie visa tā arī viņas māsa, neuzticīgā Jūdas cilts, pie Manis nav atgriezusies no visas savas sirds, bet ar viltu, saka Tas KUNGS. Un Tas KUNGS sacīja uz mani: Israēla cilts, tā atkāpēja, izturas taisnāki, nekā neuzticīgā Jūdas cilts. Ej un sauc šos vārdus pret ziemeļa pusi un saki: atgriezies, Israēla cilts, tu atkāpēja, saka Tas KUNGS, tad Es Savu dusmību negriezīšu uz tevi. Jo Es esmu žēlīgs, saka Tas KUNGS, Es negribu mūžīgi dusmoties. Atzīsti tikai savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret To KUNGU, savu Dievu, un šurp turp esi skraidījusi pie svešiem, apakš ikkatra zaļa koka, bet Manai balsij jūs neesat paklausījuši, saka Tas KUNGS. Atgriežaties, atkāpēji bērni, saka Tas KUNGS, - jo Es jūs esmu precējis un jūs uzņemšu, vienu no pilsētas un divas no cilts, un Es jūs vedīšu uz Ciānu. Un Es jums došu ganus pēc Mana prāta, un tie jūs ganīs ar zināšanu un saprašanu. Un notiks, kad jūs vairosities un būsiet auglīgi tai zemē tanīs dienās, saka Tas KUNGS, tad vairs nesacīs: "Tā KUNGA derības šķirsts" un tas arī vairs prātā nenāks un to arī vairs nepieminēs nedz meklēs nedz to atkal uztaisīs. Tanī laikā Jeruzāleme taps nosaukta: "Tā KUNGA goda krēsls", un pie viņas visi pagāni taps sapulcināti, tādēļ ka Tā KUNGA vārds ir Jeruzālemē; un tie nestaigās vairs pēc savas niknās sirds domām. Tanīs dienās Jūda nams ies pie Israēla nama, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko es jūsu tēviem esmu devis par mantību. Es gan sacīju: kā Es tevi stādīšu starp bērniem un tev došu jauku zemi, visglītāko mantību starp tautu glītumiem! Un sacīju: "Mans Tēvs!" jūs Mani sauksiet un no Manis neatkāpsities. Patiesi, tā kā sieva savam draugam ir neuzticīga, tā jūs esat bijuši neuzticīgi pret Mani, jūs no Israēla nama, saka Tas KUNGS. Balss taps dzirdēta uz kalniem, Israēla bērnu raudāšana un žēlošanās, ka tie pārgrozījuši savu ceļu un aizmirsuši To KUNGU, savu Dievu. Atgriežaties, atkāpēji bērni, Es jūsu atkāpšanos dziedināšu. Redzi, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs. Patiesi, tas ir viltus ar pakalniem un ar visiem kalniem; patiesi, pie Tā KUNGA, mūsu Dieva, ir Israēla pestīšana. Jo tas kauna darbs ir apēdis mūsu tēvu pūliņu no mūsu jaunības, viņu avis un viņu vēršus, viņu dēlus un viņu meitas. Mēs guļam savā kaunā, un mūsu negods mūs apklāj. Jo mēs esam grēkojuši pret To KUNGU, savu Dievu, mēs un mūsu tēvi no savas jaunības līdz šai dienai, un neesam klausījuši uz Tā KUNGA, sava Dieva, balsi.
