3 Viņš bija nievāts un ļaužu atstāts, pulgots, pilns sāpju un vājības. Un Viņš bija pulgots, ka vaigu priekš Viņa apslēpa, un mēs Viņu necienījām. *

4 Tiešām, Viņš nesa mūsu sērgas un uzkrāvās mūsu sāpes; bet mēs Viņu turējām par sodītu, Dieva sasistu un nospaidītu. *

28 Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli, *29 Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!" *

21 Jo uz to jūs esat aicināti, kā arī Kristus par* jums ir cietis un jums priekšzīmi atstājis*, lai jūs sekotu* Viņa pēdām: *

10 Lai es atzīstu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un līdz ciešanu ar Viņu un Viņam līdzīgs topu nāvē, *

3 Bet ne vien ar to, bet mēs lielāmies arī ar bēdām, zinādami, ka bēdas dara pacietību, *4 Un pacietība pastāvību, un pastāvība cerību, *

18 Jo es domāju*, ka šī laika ciešanas neatsver godību, kas mums taps parādīta. *

17 Jo mūsu bēdas, kas ir īsas un vieglas, mums rada neizsakāmi lielu, mūžīgu un pastāvīgu godību,

5 Jo, kā Kristus ciešanas pie mums vairojās, tāpat arī mūsu iepriecināšana caur Kristu vairojās. *

29 Jo jums žēlastība ir dota Kristus dēļ, ne vien uz Viņu ticēt, bet arīdzan par Viņu ciest, - *

1 Kad nu Kristus par mums ir cietis miesā, tad apbruņojieties ar to pašu prātu, - jo kas cieš miesā, tas ir mitējies no grēkiem, - *

3 Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, apžēlošanas Tēvs un visas iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, *4 Ka mēs tos, kas ir visādās bēdās, varam iepriecināt ar iepriecināšanu, ar ko mēs paši no Dieva topam iepriecināti. *

2 Nesiet cits cita nastas, un tā jūs piepildīsiet Kristus bauslību. *

19 Taisnam ir daudz bēdu, bet no visām tām Tas KUNGS to izpestī. *

10 Bet visu žēlīgais Dievs, kas mūs aicinājis uz Savu mūžīgo godību Kristū Jēzū, Tas jūs, kas mazu brīdi ciešat, Pats sataisīs, spēcinās, stiprinās, pastāvīgus darīs. *

14 Bet ja jums arī jācieš taisnības dēļ, tad jūs esat svētīgi; un nebīstieties no viņu biedēšanas, nedz iztrūcinieties. *

20 Tad Ījabs cēlās un saplēsa savus svārkus, un apcirpa savu galvu, un metās pie zemes, un pielūdza, *21 un sacīja: "Kails esmu nācis no savas mātes miesām un kails atkal aiziešu. Tas KUNGS ir devis, Tas KUNGS ir ņēmis, Tā KUNGA Vārds lai ir slavēts!" *

17 Redzi, svētīgs ir cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu Visuvarenā pārmācību. *

38 Un kas savu krustu uz sevi neņem un Man neseko*, tas Manis nav vērts.*

39 Kas savu dzīvību atrod, tam tā zudīs, un kam Manis dēļ dzīvība zūd, tas to atradīs.

23 Kad tas nu bija ellē un mokās, tad tas pacēla savas acis un redzēja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī,24 Un sauca un sacīja: tēvs Ābrahām, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas savu pirksta galu iemērc ūdenī un dzesina manu mēli, jo es ciešu lielas mokas šinīs uguns liesmās.*

3 Un Viņš tevi pazemoja un tev lika izsalkt, un tevi ēdināja ar mannu, ko ne tu pazini, ne tavi tēvi nebija pazinuši, lai Viņš tev dotu atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa, kas iziet no Tā KUNGA mutes. *

35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai ciešanas*, vai vajāšana, vai bads, vai plikums, vai briesmas*, vai zobens? *

3 Un ja es visu savu mantu dotu nabagiem, un ja es savu miesu nodotu, ka taptu sadedzināts, un man nebūtu mīlestības, tad tas man nepalīdzētu nenieka. *

22 Bet palīgu no Dieva dabūjis es stāvu līdz šai dienai, un apliecināju tik pat mazam kā lielam, cita nekā nesacīdams kā vien, ko pravieši un Mozus runājuši, kas notiks; *23 Ka Kristum bija jācieš, un ka Viņš, pirmais, kas no miroņiem augšāmcēlies, gaismu pasludinās Saviem ļaudīm un pagāniem."

14 Dzenaties pēc miera ar visiem un pēc svētās dzīvošanas, bez kā neviens To KUNGU neredzēs; *