1 Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs,

2 Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem.

3 Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā.

4 Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam,

5 Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni.

6 Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!

7 Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.

8 Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi.

9 Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot?

10 Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus.

11 Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.

12 Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši.

13 Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums,

14 Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu.

15 Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.

16 Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks?

17 Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem.

18 Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.

19 Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos.

20 Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.

21 Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši?

22 Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās.

23 Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu.

24 Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare.

25 Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā.

26 Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.

27 Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.

28 Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni.

29 Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.

30 Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam.

31 Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.