Jonas lūgšana un izglābšana.

1 Un Jona pielūdza To KUNGU, savu Dievu, no zivs vēdera 2 Un sacīja: es piesaucu To KUNGU savās bēdās, un Viņš man atbildēja, es kliedzu no elles vēdera, un Tu klausīji manu balsi. *3 Tu mani nometi dziļumā, jūras apakšā, un ūdens mani apstāja, visi Tavi plūdi un Tavi viļņi gāja pār mani pāri. *4 Tad es sacīju: es esmu atmests no Tavām acīm, tomēr es atkal skatīšu Tavu svēto namu. *5 Ūdens mani apstāja līdz pašai dvēselei, dziļumi mani apkampa, meldri* apsedza manu galvu. *6 Es nogrimu pie kalnu pamatiem, zeme savas durvis pār mani bija aizdarījusi mūžīgi, bet Tu manu dzīvību esi izvedis no posta, Kungs, mans Dievs. *7 Kad mana dvēsele manī izmisa*, tad es pieminēju To KUNGU, un mana lūgšana nāca pie Tevis Tavā svētā namā. *8 Kas turas pie viltīgas nelietības tie zaudē savu žēlastību. *9 Bet es Tev upurēšu ar pateicības balsi; ko esmu solījis, to es maksāšu. Pie Tā KUNGA ir pestīšana. *10 Un Tas KUNGS runāja uz zivi, un tā izspļāva* Jonu malā. *