Marcos 9

17 Un viens no ļaudīm atbildēdams sacīja: "Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars. *9:25.18 Un kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un tas puto un griež zobus un izdilst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet tie nav varējuši." 19 Bet Viņš tam atbildēja un sacīja: "Ak tu neticīgā cilts? Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis." 20 Un tie to atveda pie Viņa, un kad gars Viņu redzēja, tad tas tūdaļ to plosīja, un tas pie zemes krizdams vārtījās putodams. *3:11.21 Un Viņš viņa tēvam jautāja: "Cik ilgi viņam tā noticies?" Bet tas sacīja: "No bērnu dienām. 22 Un dažkārt viņš to ir iemetis ugunī, ka viņš to nomāktu; bet ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums!" 23 Bet Jēzus uz to sacīja: "Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic." *11:23.24 Un tūdaļ bērna tēvs brēca un sacīja ar asarām: "Es ticu, Kungs, palīdzi manai neticībai!" *Lūk 17:5.25 Bet Jēzus redzēdams, ka ļaudis sapulcējās, apdraudēja nešķīsto garu, uz to sacīdams: "Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu, izej ārā no tā un neieej vairs iekš tā." *9:17.26 Un tas izgāja, brēkdams un to gauži plosīdams, un viņš tapa tā kā mironis, tā ka daudzi sacīja: tas ir nomiris. 27 Bet Jēzus to ņēma pie rokas, to uzcēla, un tas piecēlās.