10 Milagres de Jesus na Bíblia: Lista com versículos e explicação
Os milagres de Jesus são muito mais do que demonstrações de poder sobrenatural; eles são sinais que confirmam sua divindade e missão. Ao longo dos Evangelhos, vemos Cristo curando enfermos, dominando a natureza e vencendo a morte.
Neste guia, selecionamos 10 milagres de Jesus na Bíblia, organizados com referências e uma breve explicação sobre o impacto espiritual de cada um deles.
Os principais milagres de Jesus nos Evangelhos
1. Transformação da Água em Vinho
Referência: João 2:1-11
Explicação: Ocorreu nas Bodas de Caná. Sendo o seu primeiro milagre público, Jesus demonstrou autoridade sobre a matéria e a natureza, revelando sua glória aos discípulos e abençoando a instituição da família.
Yumusinɛ Aru So Tɛnɛ A Kana Tipi Galili
Akɨnti lee ziti shɔ pɛli yumusinɛ so tɛnɛ a koomo a Kana tipi Galili. Yesɔ ɓini u si ji a ɗɔukɔ, shɔ wa Yesɔ nya ji au jaadɔyini a ɗɔɔ yumusinɛ so tɛnɛuni. Naa i mii inabi yisi nyatɛ,Yesɔ ɓini Mariyamu geliunɛ,<<U mii inabi toti ɓa.>> Yesɔ risinyanɛ,<<Mɔkɔ gelin vigbete n yɛn pɛliyɛ kɛrɛya, n ɗaa ji pɛli pɛ̃nɛ̃ɓa.>> Yesɔ ɓini geli Yesɔ jaawɛrɛyi nɛ, <<Vigbete kɛ gelɔɔnɛ piti kpai ɔ pɛli-ɓɛjitɔ.>> Yahudawayi i nya-ãsinɛ aɗɔn gbete i gɨnyɛ aru visɔkinɛ, arumkɔ i ɓɛsɛ aɗɔn gbete shɔ maa a tari a ɗɔuni mangbete, ko-pi shɔpiya tuu mɛnɛ lita laa maani. Yesɔ geliu jaawɛrɛyi nɛ,<<Ɔ yiki kparimiyinɛ a mii.>>I yikirɛ lot-lot, kɛɗɔn geliyinɛ,<<Dɔdɔrim ɔ onɛ ɔ n ti yupɛ̃ni yumusinɛ so tɛnɛrɛ.>>I n-tiu miiurɛ, Kɛɗɔn miiu rikɛ mii inabi, jagbete tɛ sou nta miiurɛ au rii mii inabiu, ji zɛ ɗɔgbete mii shɛ aɗɔn ɓa, (Ama jaawɛrɛyi gbete i n ti miiu i zɛ ɓɛtɛttɔ); kɛɗɔn ɓaa jagbete tɛ sou nyarɛ, a geliunɛ,<<Kopiya si shɔ ãu pɛji mii inabi tɔ̃vɨn kɔ ɗekɨn, naa shɔ yumusiyi so tɛnɛ i kɛ ɓoonɛ a yukarara, kɛɗɔn u n ti gbeteu kaka ɓa ɓamɓa kɛkn. Ama a ɓusi mii anabi tɔ̃vɨn see dɔdɔrim!>> Yesɔ gaa vibii-zaanɛm pɛlinɛ a kana a tipi Galili; tasiu bassinɛ a ɗɔukɔ, u jadɔɔyi i ã sisɨntɔ au biini.
2. Cura do cego de nascença
Referência: João 9:1-12
Explicação: Jesus usa lodo para curar um homem que nunca havia enxergado. Este milagre prova que Ele é a Luz do Mundo e tem poder para restaurar o que nasceu com defeito.
Yesɔ Gati Shɔgbete Shɔ Yeeu Nɔgbãti
Aɗagbete Yesɔ u si ɗɔɔ tɛɛnɛyɛ, A zɛ jawɔɔ gbete shɔ yeeu nɔgbãti. Yesɔ jadɔɔyi i hɨu nɛ, <<Shɔmala, pi ruuvini pɔ̃rɛ shɔ yeeu nɔgbãti piya? pɛjo u ruuvini ya ko u ɓini a ɓeye i ruuvini ya?>>
Yesɔ kasinya nɛ, <<U nɔgbãti ɓanɛ a ruugbete nɛ pɛli ruuvini ɓa, ko ɓini a ɓeyeni nɛi pɛli ruuvini ɓa, ama shɔ yeeu nɔgbãti aru shɔu tasi Ɗalapa kaka vishonɛ au yuu. Ɗaa dooɗɔnni shɔgbete shongyɛ ɔ̃riutɛ kaka jazɨng akɔrɔ u yɛ ɗekɨntɔ au vishonɛni, ɗɔkɛ tɔɔnɛ shɔwɔɔ yɛ pɛli vishonɛ tɔɓa. N kɛ ɔ̃nɛ a kootipi, nkɔng ɔ̃rɛ ɗɔsẽsẽ a kootipi.>>
Akɨnti gbete Yesɔ sha vimtɛ kɛɗɔn a tuli susãri a tipi, a rãã tipi awuni, a sii tipi gbete rãã yɛ, kɛɗɔn a sɔ̃ a jaau nɔɔ. A geliu nɛ, <<Yɛnɛ a sɔɔ nɔkɨn a mii kanɛ Siliyam.>>(Nii mi ukɔ ɔ̃rɛ <<Shonɛ,>>) kɛɗɔn jaau yɛrɛ a sɔɔ nɔkɨn rɛ, sɔɔrɛ u ɗɔgbete u zɛ ɗɔ.
U shɔnyakãsiriyi a shɔgbete i zɛliu si tɛ̃ɛ̃tɛ̃ɛ̃ a ɗɔɔ vi gakinɛ i hɨunɛ, <<Ɓa jamkɔ u zɛurɛ a ɗɔɔ ɔ̃nɛ u gbete gaki vi ɓaya?>> Shɔ gãsiyi shanɛ, <<Pɛ ukɔ>> Ama shɔwɔyi shanɛ, <<Ɓa ukɔ ɓa; shɛ zɔɔtɔ awuni.>>
Ama jaau au yuu shanɛ, <<pɛ nkɔng jaaukɔ.>>
I hɨu nɛ, <<A zɛ ɗɔɔ kɛpikoviya?>>
A kasinya nɛ,<<Jaa gbete shɔ ɓaunɛ Yesɔ ukɔ rãã tɔ̃pɔ̃ a sɔ̃ring a nɔyi, a gelin rɛ nɛn yɛrɛ nɛn sɔɔ nɔkɨn a mii siliyam. Kɛɗɔn n yɛrɛ n sɔɔrɛ, ang zɛ ɗɔrɛ.>>
I hɨ shɔgbete Yesɔ gatiu nɛ, <<Jaau u piya?>>
A kasinya nɛ, <<N ji zɛɓa,>>
3. Multiplicação dos pães e peixes
Referência: Mateus 14:13-21
Explicação: Com apenas cinco pães e dois peixes, Jesus alimentou mais de 5 mil homens. Este sinal revela Cristo como o Pão da Vida, aquele que supre todas as nossas necessidades.
Yesɔ Shari Shɔzɛ Laa- Laa Ziti Tuu Kop Au Jaa Maani Ɓa Maani (5,000)
Naa Yesɔ nta tɛ nɛ shɔ nyo Yɔhana tɛ, a yuu rɛ a to latosi a yɛ ɗɔgbete shɔɓa ɗɔm ɓa yɛ. Mɔɔyi nta nankɔ, i yaa ɗɔgbete i ɗɔn i gɨn Yesɔ a dɔɔ ni yɛnɛ kou. Naa Yesɔ nɔtɛ a yɛti latosi ni a zɛ mɔɔyi rɛ, raa pɛliu ayini, gati shɔgbete i vɔrɔ abi ni.
A ɗaɗɗarɛukɔ, Yesɔ jadɔyi i arɛ a geliunɛ,<<Vishaane ɓa aɗɔni ɓa, ɗaa yitɛ. Yaa mɔɔyi naa nɛ, i yɛrɛ i kã vishaane pɛ a jakomɔɔyi.>> Yesɔ risi nyanɛ, <<Ji kɔriɓa i yɛrɛ ɓa. Ɔ ãi vishaane nɛ viya.>>
Yesɔ jaɗɔyi i risiu nyanɛ,<<Vigbete u a wuniyɛ borodi maani a jazɨng ziti.>> Kɛɗɔn Yesɔ shanɛ,<<Ɔ n ting arɛ yɛm.>> Yesɔ ãsi shɔwi nyanɛ nei ɔ̃linɛ a yuu wisi. Kɛɗɔn tuu borodi maani a jazɨng ziti a ɗe nɔɔ a lapa, dɔ̃ri Ɗalapa a dali borodi a jazɨng ni. Kɛɗɔn turɛ a ãu jadɔyi, u jadɔyi i ãli shɔ rɛ. Kopiya shaarɛ tɛsiu rɛ. Yesɔ jadɔyi i toli borodi dalinɛ ɓuti kopi atu ziti gbete yaa yɛ. Shɔgbete i shaa yɛ isi shɔzɛ Laa- Laa ziti tu kop ɓa maani (5,000) vɔshɔ kɔ sheeli, soroyi a jajayini i ɓa ɓuzɨn ni ɓa.
4. Jesus acalma a tempestade
Referência: Marcos 4:35-41
Explicação: Com uma ordem, o vento e o mar se aquietam. O milagre ensina sobre a paz que excede o entendimento e a autoridade do Messias sobre a criação.
Yesɔ Ãsi Miibuu nya shirɛ
A diuni a ɗaɗarɛ Yesɔ geliu jadɔyi nɛ,<<U tɛɛ nya ɓooti danɛ.>> Kɛɗɔn i yaa mooyirɛ a knti; Yesɔ jadɔyi to yɛti latosi gbete Yesɔ ɔ̃ ɗɔnyɛrɛ, latosi seyirɛ a nyazɔ. Gãsi latosi i si jo ɗɔuni. Tɛ̃ɛ̃ti naa i gaa yɛnɛtɛ sɔrɔ miibuu dusirɛ, si jaagoo miiu kɛ to yɛti latosiu nɛ, si kɛ yinɛ a miini. Yesɔ u si ɗɔ nororoonɛ a kɨnti latosi, pɔ̃ yuu a laayupɔ̃nɛ. U jadɔyi i nisiurɛ i hɨunɛ, Shɔmala, u ɓa lunɛtɛ a mii maani, yuu ji waaɓa a ukɔni ɓaya?
Yesɔ yulapa a ãsi sɔrɔ nyarɛ, <<Ɔ̃nɛ shok!>> A geli mii nɛ, <<Shi kiri-kiri! Miiu shirɛ.>>
Kɛɗɔn Yesɔ hɨu jadɔyinɛ,<<Ɔ ntaa seti iviya? Anɛ dɔdɔrim ɔ sisɨn ãnɛ ɓaya?>>
Seti pɛliyi waanɛ i gaa zɔ hɨlinɛ nɛ, Shɔm ɓɛɛ piya? Sɔrɔ a jaagoo mii waponi piti i ntau nyatɔ!
5. Cura da mulher com fluxo de sangue
Referência: Marcos 5:25-34
Explicação: Uma cura que aconteceu pelo toque da fé. Jesus mostra que está atento ao sofrimento individual e que a fé é o canal para receber o milagre.
Suwɔɔ si ɗɔn ntabii waanɛ u kpaa tɛ̃ɛ̃ saa kopi atu ziti, Likitayi tottot i pɛliu gãnrɛ ji gati ɓa. Nisiu saa piti kpai, nagbete si gatiyɛ vɔrɔu yɛ sɔ̃n ɗekɨnɗekɨn. Naa suu nta Yesɔ ruubiitɛ, a arɛ a shɔ tete bi a Yesɔ kakɨnti, suu sha au sisɨn nɛ, << Nkɛ nta Yesɔ nya fãrã nɛ, n yɛn gatitɔ.>>
Suu ɗi Yesɔ fãrã rɛ, a gati tɛ̃ɛ̃ti; Ntatɔ au biini nɛn gatitɛ. Tɛ̃ɛti Yesɔ ntarɛ kaka shɛtɛ au bi, a zaanɔɔ a hɨnɛ,<<Pi ɗinaa pi ang fãrã piya?>>
<<U jadɔyi kasiunya i shanɛ, A zɛ tɛttɔ moo waanɛ ikɛ dɔ̃ a nɛ, anɛ pi ɗin piya?>> Ama Yesɔ kɨnnɔɔ nɛn zɛ shɔgbete pɛli vimyɛ pɛ. Suu kpaa sɨsɨn aru vigbete shɔ pɛliu yɛ, kɛɗɔn arɛ a setini bi a ta a Yesɔ ɗekɨn a geliu ruu tɔ̃vɨn rɛ kpai. Yesɔ geli suu nɛ, majaa a sisɨn ãnɛ gataatɛ. Yɛnɛ atette binyatɔ̃nɛ a gatitɛ aa vɔrɔni.
6. Libertação do endemoninhado Gadareno
Referência: Marcos 5:1-20
Explicação: Jesus liberta um homem dominado por uma legião de espíritos. É a prova clara de sua autoridade absoluta sobre o reino das trevas.
Yesɔ Gati Shɔu a Rãma Sãuyɛ
Yesɔ au jaɗɔyini i to nya wapo Galili darɛ, aka tipi Jerasa. Naa Yesɔ shɛtɛ a yɛti latosi ni, shɔ rãma wɔɔ shɛ a yusàà a yɛu ɗɔbiirɛ. Jau roo a yusàà, shɔgbete mau a saganya ni ɓa; Si shɔ mau dɔɔ a naani a saganya, ama lɔɔri saganyau kati a dali lasakaurɛ au dɔɔni. U kaka si abi bang shɔ ji zɛu nɔɔ sãnɛɓa. Zɨmba a niti ni raki a yusàà, a kɔpɔni, u ɗɔɔ sɨnnɛ, abi gɔ̃kinɛni a tari. A zɛ Yesɔ a ɗɔɔ anɛ u si kpɛlɛ awuni, yuurɛ a wẽsi a yugboti au ɗekɨn. Kaa nya a gãgãni a shanɛ, <<Yesɔ, Ɗalapa gbete vi tɛu kaka ɓa kpai ɓɛɛ jaa! A kasi ivi nkɔni viya? N gakaatɔ a Ɗalapa nii, mokaa tasinraanɛ!>> Jau sha vim aru si Yesɔ ɗɔ shanɛ nɛ,<<Suru kɔ̃likinɛ, shɛ nɛ jam biini!>>
Kɛɗɔn Yesɔ hɨunɛ,<<A niinɛ iviya?>> Jau kasinyanɛ,<<N niinɛ <Moo>. Aruviya u bang.>> Suru kɔ̃linɛu gaki Yesɔ sɔ̃n toti nɛ ukɔ yikiyinɛ a ɗɔuni. Jaa gãnya pɛ̃niba si ɗɔuni maani a dɔkɔpɔu ni. Kɛɗɔn suruyi gaki Yesɔ nɛ,<<Dɔ̃u naa aɗɔ gãnyayi; u yɛrɛ u topɛ ai bi.>> Yesɔ yaasiyi nyaba i yɛrɛ, suru kɔ̃likinɛwi i shɛrɛ jau bi i to gãnyawi birɛ. Gãnyawi si mɛnɛ lazɔrɔ ziti (2,000) i tɛ̃ɛ a wapo i ɓoo mii i vɔlirɛ. Shɔ gãnya ganɛyi yuurɛ yɛnɛ komoo a jakomɔɔ i geli shɔ vi gbete i zɛyɛ, shɔ komoowi a jakomooni i piti kpai i shɛrɛ nɛn zɛ vi gbete a ɗɔɔ yɛnɛpɛ. Naa i atɛ a Yesɔ ɗɔbii, i zɛ shɔgbete au si rãmani bi, u ɗɔ ɔ̃nɛ a ɗɔukɔ tosi fãrã tɛ a bi tɛpɛ -tɛpɛ u si wasa-wasa; i zɛu nam i zaatɔ. Shɔgbete i zɛ viu yɛ a ɗɔuniyɛ, i geli shɔ piti kpai aru viu kpaa shɔ rãmau a gãnyawini. Kɛɗɔn shɔwi gaki Yesɔ nɛu yaa koou nɛ. Aɗagbete Yesɔ kɛ to yɛti latosi nɛyɛ, jaagbete rãmayi pɛliuyɛ gaki Yesɔ nɛ,<<Yampɛ n gɨn apɛ dɔɔni!>> Kɛɗɔn Yesɔ ji yau ɓa, a geliunɛ, <<Yɛ wɛrɛ a geli mɛshɔzɛyi vigbete Uɓeyelapa pɛlaayɛ a nɔgbete nta raayɛni.>> Jau yɛrɛ a to komoo ɗɔ kopi, u ɗɔgbete geli shɔ vigbete Yesɔ pɛliuyɛ. Shɔ ai nta vim kpai i zaatɔ.
7. Ressurreição da filha de Jairo
Referência: Marcos 5:21-43
Explicação: Jesus demonstra que a morte para Ele é como o sono. Ele restaura a vida de uma criança, trazendo esperança para uma família desesperada.
Jayirus Ɓɛɛ jaa a Sugbete Vɔrɔ
Naa Yesɔ tɛɛ nya ɓooti wapo da sɔ̃ntɛ. a ɗaukɔ Mooyi kɨntiu tete. Kɛɗɔn Jayirus yupɛ̃ni Yahudawa ɗɔ ɔ̃nɛ naa zɛ Yesɔ tɛ ta a yugboti au ɗekɨn. A gakiu sisɨn gbete, <<N jasoro u vɔrɔ waanɛ. Sɔkɔ arɛ a pɔ̃siunaa pɛ ayuu, aruviya u gatitɔ.>> Yesɔ yɛrɛ a Jayirus ni. Kɛɗɔn shɔ gɨn Yesɔ a dɔɔ waanɛ shɔ kɨntiu a tete. Suwɔɔ si ɗɔn ntabii waanɛ u kpaa tɛ̃ɛ̃ saa kopi atu ziti, Likitayi tottot i pɛliu gãnrɛ ji gati ɓa. Nisiu saa piti kpai, nagbete si gatiyɛ vɔrɔu yɛ sɔ̃n ɗekɨnɗekɨn. Naa suu nta Yesɔ ruubiitɛ, a arɛ a shɔ tete bi a Yesɔ kakɨnti, suu sha au sisɨn nɛ, << Nkɛ nta Yesɔ nya fãrã nɛ, n yɛn gatitɔ.>>
Suu ɗi Yesɔ fãrã rɛ, a gati tɛ̃ɛ̃ti; Ntatɔ au biini nɛn gatitɛ. Tɛ̃ɛti Yesɔ ntarɛ kaka shɛtɛ au bi, a zaanɔɔ a hɨnɛ,<<Pi ɗinaa pi ang fãrã piya?>>
<<U jadɔyi kasiunya i shanɛ, A zɛ tɛttɔ moo waanɛ ikɛ dɔ̃ a nɛ, anɛ pi ɗin piya?>> Ama Yesɔ kɨnnɔɔ nɛn zɛ shɔgbete pɛli vimyɛ pɛ. Suu kpaa sɨsɨn aru vigbete shɔ pɛliu yɛ, kɛɗɔn arɛ a setini bi a ta a Yesɔ ɗekɨn a geliu ruu tɔ̃vɨn rɛ kpai. Yesɔ geli suu nɛ, majaa a sisɨn ãnɛ gataatɛ. Yɛnɛ atette binyatɔ̃nɛ a gatitɛ aa vɔrɔni.
Si Yesɔu dooɗɔ nyanwanɛ, jashonɛ wɔyi a Jayirus wɛrɛ i geliu nɛ, <<A jasuu votɛ gboti. A yɔri Shɔmalau nɛ iviya?>>
Yesɔ ji wayu ɓa a vigbete i shaliyɛni ɓa, a geliu nɛ, <<Mokaa nta setinɛ, ã ɓɛɛjo sisɨn.>> Kɛɗɔn Yesɔ ji yáá shɔwɔ ɓa nɛu gɨnrɛ ɓa, see Bituru a Yakubu a ɓɛzɔ̃ Yɔhana. I to Jayirus wɛrɛ, kɛ ɗɔukɔ Yesɔ zɛ yukɔnɛ a shɔ nyavɔ gbete shɔ sɨn a kakani, a pɔ̃ sisɨn ai biini. Yesɔ torɛ a geliyinɛ, ɔ sisɨn kpaati ruviya? Jau ji vɔɓa-- u ɓɛjo nɔrɔ!
I latiu ɓɛjitɔ, a Yesɔ shɛshiyi ɓilirɛ piti kpai, a ɓaa jaa ɓeye nya a ɓinini au jadɔyi taati, i to jaaurɛ ɗɔgbete shɔ yɔ jaau ɗɔnyɛ. Sã jaau naarɛ a yusiu lapa a geliunɛ,<<Talita, kumi,>>ukɔ ɔ̃rɛ, jasoro, yulapanɛ nkɔ gelaarɛ! Tɛ̃tti Jasuu yulaparɛ gaa rakinɛ ai ɗɔbii. (U saa si kopi atu ziti.) Naa vim pɛlitɛ, i bizaarɛ piti kpai. Ama Yesɔ gɔ̃yi yushotɔ fɛ̃ɛm nɛikɔ geli shɔwɔnɛ, a shanɛ, <<Ɔ ãu vishaanɛ nɛ u shaapɛ.>>
8. Jesus anda sobre as águas
Referência: Mateus 14:22-33
Explicação: Ao caminhar sobre o Mar da Galileia, Jesus mostra que não está sujeito às leis da física. O episódio também serve para tratar a fé e a dúvida no coração de Pedro.
Yesɔ ra’a yuu mii
Kɛɗɔn Yesɔ pɔ̃u jadɔyi i to latosi tɛnɛ ka nyasasa da, nɛn vasi shɔ nyapɛ tɛlɛ. Naa vasi shɔ nyatɛ, a gɛ̃kɛ yukɔpɔ nɛn gaki Ɗa pɛ. Naa ɗaɗɗarɛ pɛlitɛ, Yesɔ sijo yɔɓũm a ɗɔuni, Ama si latosi gbete u jaɗɔyi aɗɔn a tete mii wapɔ kpɛlɛ awuni, si rimii aɗɔ waanɛ a sɔrɔ mii aɗɔgbete dusi yɛ waanɛ. Si dii kaatɛttɔ shɔ zɛ Yesɔ au jaɗɔyi ɗɔbii u ɗɔɔ ranɛ ayuu mii wapo. Naa Yesɔ jadɔyi i zɛutɛ a ɗɔɔ ranɛ ayuu mii wapo seti pɛliyi tɔ. pɛ rãma,<< i sharɛ,>>i sɨn nyavɔ a gãgãni aru seti. Kɛɗɔn Yesɔ nwa nya gbãgbã ashane: <<Ɔ yɔri yuu ɓa, pɛ nkɔ. Seti kɔ pɛlɔɔ nɛ.>> Kɛɗɔn Bituru risi Yesɔ nyanɛ,<<Uɓeyɛlapa, kɛ ɔ̃nɛ mɔkɔ, ɓang nya pɛ nn aa ɗɔbii pɛ ayuu mii.>> Yesɔ shanɛ<<Anɛ.>> kɛɗɔn Bituru shɛ a yɛti latosi, a ra’a yuu mii yɛnɛ Yesɔ ɗɔbii. Ama naa nta sɔrɔ tɛ aɗɔ dusunɛ waanɛ, seti pɛliurɛ, sikɛ lune mii, sɨn nya vɔ nɛ, << Uɓeyɛlapa, rang jo!>>
Yesɔ gɨn naa gbãgbã a sãurɛ, A shanɛ<<Mɔkɔ shɔ sisɨn ãnɛ pɛ̃tɛ̃rɛ̃mi! A lɛri aru iviya?>>
I kpai i to yɛti latosi rɛ, sɔrɔ shirɛ. Yesɔ jaɗɔyi gbete i si yɛti latosi i gee Yesɔ nyarɛ, i shane, <<Nizɛ kɔ apɛ Ɗa jaa.>>
9. Cura do paralítico
Referência: Marcos 2:1-12
Explicação: Jesus cura o corpo, mas primeiro perdoa os pecados. Este milagre estabelece que sua missão principal é a reconciliação espiritual do homem com Deus.
Yesɔ Gati Shɔ Gbete radɔɔ ɓa
Ji ɔ̃ ɓa waanɛ ɓa, Yesɔ tosɔ̃n kapanahum, naa shɔ ntatɛ nɛ a wɛrɛ tɛ. Kɛɗɔn shɔ yalinya a wɛrɛu waanɛ jaa ji tesi shɔ ɓa, ko nyajaa sẽrẽrẽ si ɓa, Yesɔ nwaariyi Ɗanyaruubii rɛ. Shɔ vɔshɔyi i arɛ nɛ̃ɛ̃ti, i n-tiu shɔgbete radɔɔ ɓa. I jo kpaa ɗɔ tonɛ ɓa shɔzɛ si bang, i ntáá yujaa aɗɔgbete Yesɔ ɗɔnyɛ, i tosi siri gbete jau roo ɗɔn yɛrɛ. Naa Yesɔ zɛyi sisɨn ãnɛtɛ pɛ̃niba, a geli shɔgbete radɔɔ ɓa nɛ, <<Majaa, shɔ yasaa ruuvinitɛ.>>
Gãsi shɔmalayi nyaãsinɛ Musa gbeteyi ɔ̃li ɗɔuyɛ i lɛri ai sisɨn nɛ, <<Jam sha ruum aruvi nankɔ viya? Shɔmpɛ vikɔ̃linɛ shanɛ a Ɗa yuu! Ɗalapa kɔ yaasi shɔ ruuvini jo sheeli!>> Tɛ̃ɛ̃ti Yesɔ zɛ vigbete ai sisɨn tɛ, A hɨrɛ shanɛ,<<Ɔ lɛri vim aru viya? Atette vi zitim Pi shɔpi ɔ̃rɛ pɛlaa piya, shɔu geli shɔgbete raɗɔɔ ɓa nɛ,<Shɔ yasaa ruuvinitɛ,>ko, a shanɛ, <Yulapa nɛǃ A tuu a siri a yɛrɛ,>? Ama n yɛn tasɔɔtɔ nɛ nkɔng shɔzɛ jaa n kaka ɗɔn n yaasi shɔ ruuvini a koo,>> Yesɔ geli shɔgbete radɔɔ ɓa nɛ, <<N gelaatɛ, yulapanɛ a tuu siri a yɛ wɛrɛ.>>
I si ɗɔgbete i biliu yɛ, jau yulapa, tuu siri a sã nyaba a yɛrɛ. Vim sɨn shɔ bizaanɛ kopiya bɛli Ɗalapa rɛ, i shanɛ nɛ, <<U ji zɛ vi ɗɔmjo lee-gbete ɓa!>>
10. Ressurreição de Lázaro
Referência: João 11:1-44
Explicação: O milagre mais impactante antes da crucificação. Ao ressuscitar alguém morto há quatro dias, Jesus declara: "Eu sou a ressurreição e a vida".
Liyazaro Vɔnɛ
Jawɔɔ siɗɔn u niinɛ Liyazaro, u si vɔrɔ a Betani. Betani ukɔ ɔ̃rɛ koomo ɗɔgbete Mariyamu a ɓɛzɔ̃ Marita i ɗɔnyɛ. (Mariyamu si ji ukɔ su gbete pmri Uɓeyelapa nɔɔ sũrũ-sũrũ a bi a dɔɔni piti a sɔ̃li au suyu, si ji ɓɛnaakɔ Liyazaro u vɔrɔ. Kɛɗɔn ɓɛnaayi i sho shɔwɔ nɛu geli Yesɔ ayuu Liyazaro nɛ: <<Uɓeyelapa, mɛsau gbete a ɔriuyɛ u vɔrɔ>>
Naa Yesɔ ntatɛ a shanɛ,<<Liyazaro vɔrɔm a kɨntiuni kpai yɛ vɔ ɓa, ama vim ɔ̃ nankɔ aru shɔu bassi Ɗalapa nii, a nyabankɔ Ɗalapa jaa yɛ kpaa basinɛrɛ.>>
A shomni piti Yesɔ ɔri Marita tɔ a ɓɛzɔ̃ wujaa Mariyamuni wɔsɔ̃n a Liyazaro ni, ama naa Yesɔ ntatɛ nɛ Liyazaro u vɔrɔ, kɛɗɔn ɔ̃rɛ a ɗɔgbete u si ɗɔnyɛ dɔɔ ziti.
Kɛɗɔn a geli u jadɔɔyi nɛ,<< U sɔɔ tipi Yahudiyanɛ.>>
U jadɔɔyi i kasinya nɛ,<<Shɔmala, ji dii zitinkɔ shɔ tɔnɛ shɔ loraa a tari a ɗɔwakɔ; a kã sɔ̃n ɗɔukɔ sɔɔnɛ ya?>>
Yesɔ shanɛ,<<Ɓa niti gbete dɔɔɗa kɔsinɛ kopi tu ziti ɓaya? Kopiya kɛ ranɛ atette niti kpai kɔdɔɔ ɓa, aru i ɗɔgbete i zɛ ɗɔsẽsẽ a koo. Ama ikɛ ranɛ a zɨmba i yɛ kɔdɔɔtɔ, aru ɗɔsẽsẽ gbete shɔ zɛ ɗɔɔ ɓa.>>
Yesɔ sha vim a gai gelinɛ nɛ,<<U ɓɛusa Liyazaro roonɔrɔtɛ, ama n yɛn yɛrɛ n yusiu lapatɔ.>>
U jadɔɔyi i kasinya nɛ,<<Kɛ ɔ̃nɛ a nɔrɔ Uɓeyelapa yɛ gatitɔ.>>
Yesɔ nwanya ɓɛjo aru Liyazarɔ vɔnɛ, ama i ji zɛkara ɓa, i tɔɔɓɛjo nɛ Yesɔ sha nɔrɔ roonɛ nizɛm.
Kɛɗɔn Yesɔ hãsiyi ruukɛ baras nɛ,<<Liyazaro vɔtɛ, N nta sisɨn purutɛ aru n ɓa Liyazaro ɗɔbiini ɓa awɔ yuu, nɔgbete ɔ yɛ ã sisɨn yɛ. Ama u yɛu ɗɔbiinɛ.>>
Tooma (gbete shɔ ɓaunɛ jabɔ̃) geli ɓɛzɔɔ Yesɔ jadɔɔyi nɛ,<<U yɛnɛ a shɔmalani a ɗɔzɔ kpai, nɔgbete shɔ yɛ nyou jo awuni a ɗɔzɔ yɛ!>>
Yesɔ Kɔ Ɔ̃rɛ Yunɛ A Sàà A Suruni
Naa Yesɔ to ɗɔutɛ kpaarɛ si shɔ gbã Liyazaro tɛ rootɛ a sàà lee nɛ̃ɛ̃ti. Yuunɛ a Betani yɛnɛ Urushalima si mɛnɛ kilomita taati, Shɔ Yahudiya i waanɛ i a ɗɔɔ Marita a Mariyamu nyaavɔ geenɛ aru ɓɛnaa Liyazaro vɔnɛ. Naa Marita ntatɛ nɛ Yesɔ kaanɛ, a yɛu ɗɔɔ kpaanɛrɛ, ama Mariyamu ɔ̃ ɓɛɛjo a yɛti wɛrɛu kɔ.
Marita geli Yesɔ nɛ, <<A si ɗɔnni Uɓeyelapa, manaa si ji vɔ ɓa! Ama n zɛ tɛttɔ ko dɔdɔrim vi gbete a kɛ gaki Ɗalapa nɛ yɛ ãatɔ.>>
Yesɔ geliu nɛ,<< mɛnau yɛ yuu sɔ̃ntɔ a suruni,>>
Marita risinya nɛ, <<N zɛ tɛttɔ yɛ yuutɔ a suruni alee gadi.>>
Yesɔ geliu nɛ,<< Nkɔng ɔ̃rɛ yuunɛ a sàà a suruni. Shɔ gbeteyi kɛ ãsisɨn nɛ ang biini ko i vɔtɛ i yɛ yuu sɔ̃ntɔ a suruni; kopiya gbete u suru aɗɔn kɛ ã sisɨn nɛ ang biini yɛ vɔ ɓa dangdang. A ã sisɨn tɛ ya?>>
Marita kasinya nɛ,<<Nn, Uɓeyelapa! N ã sisɨn tɛttɔ mɔkaa pɛ Shɔshɔranɛ, Ɗaalapa jaa, shɔ gbete yɛ arɛ a koo.>>
Yesɔ sɨnɛ
Akɨnti gbete Marita sha vimtɛ, a sɔɔrɛ a ɓaa ɓɛzɔ̃ Mariyamu nya kagbete a geliu nɛ, <<Shɔmala u yɛm, u ɗɔgbete u hɨ a ruubii yɛ.>> Naa Mariyamu ntatɛ nankɔ, yulapa a pɛli gbãgbã a yɛu ɗɔbiirɛ. (Si Yesɔ ji to jakoomɔu pɛ̃nɛ̃ɓa, ama u si doo ɗɔgbete Marita kpaauyɛ.) Shɔgbete i si a ɗɔɔ Mariyamu nyageenɛ a wɛrɛ yɛ, i gɨn Mariyamu rɛ yɛnɛ ɓili naa i zɛtɛ yuu ɓilitɛ gbãgbã. I tɔnɛ mɛnɛ yɛ ɗɔɔ sɨnnɛ a yusàà.
Mariyamu to ɗɔgbete Yesɔ ɗɔnrɛ, tɛ̃ɛ̃ti naa zɛ Yesɔ tɛ, a nwesi au ɗekɨn a shanɛ,<<Uɓeyelapa, a si ɗɔnni manaa sijo vɔ ɓa!>>
Yesɔ zɛurɛ a ɗɔɔ sɨnnɛ, a zɛ shɔgbete i si aukɔni i sɔ̃nji ɗɔɔ sɨnnɛ; vim ntau a sisɨn gbukut, yɛ feefee u ɗɔɔ lɛrinɛ. A hɨyinɛ, <<Ɔ gbãu piɗɔpiya?>>
I kasinya nɛ,<< Anɛ a zɛrɛ Uɓeyelapa,>>
Yesɔ sɨnrɛ.
Yahudawayi i shanɛ, <<Ɔ zɛ nɔgbete ɔri Liyazaro yɛ pɛ!>>
Ama gãsiyi i hɨnɛ, <<Jaam ɓeli shɔnɔ̃gbayi i nɔɔ, ɓa ukɔ ɓaya? Yɛ zɛnɔɔ ɓa u zããri Liyazaro vɔnɛrɛ ɓaya?>>
Yesɔ Yuusi Liyazaro a Suruni
Kɛɗɔn Yesɔ lɛri sɔ̃n au sisɨn gbukut, a yɛ yusàà rɛ, gbete si nyapuru shɔ kuki tari a nya sààuni. Yesɔ ãsinyanɛ, <<Ɔ giri tariunɛ kagbete!>>
Kɛɗɔn Marita shɔ vɔrɔu ɓɛnaa kasinya nɛ,<<Yɛ pmtitɔ dukuduku, Uɓeyelapa. Aru nɛm dii nɛ̃ɛ̃ti gbete u gbãu yɛ!>>
Yesɔ geliu nɛ, <<N ji gelaa ɓaya, n-tɛ akɛ ã sisɨng nɛ, a yɛ zɛ Ɗalapa basinɛtɔ ɓaya?>>
Kɛɗɔn i giri tariurɛ kagbete. Yesɔ ɗeenɔɔ a kolapa a shanɛ,<< N dɔ̃raatɛ, maye, a weshotɔ ang nyani. N zɛ tɛttɔ a weshotɔ ang nyani ko-pi lee piya, ama n sha vim aru shɔgbete i aɗɔm, nɔgbete i yɛ ã sisɨn nɛ mɔkaa shong-rɛ.>> Akɨnti gbete sha vimtɛ, a ɓaa nya a kakani a shanɛ,<<Liyazaro shɛ ɓilinɛǃ>> Liyazaro shɛ ɓilirɛ, u naa a dɔɔni shɔ mali tɛttɔ a làā vɔrɔ gbãnɛ, a fãrã ni au nɔkɨn.Yesɔ geliyi nɛ,<<Ɔ kaliu nɛ, u yɛrɛ.>>
Conclusão
Os milagres de Jesus revelam sua autoridade sobre a natureza, as enfermidades, o mundo espiritual e até a morte. Eles não são apenas demonstrações de poder, mas sinais que apontam para sua identidade e missão.
Ao estudar esses milagres, é possível compreender melhor o papel de Jesus e a mensagem central do Evangelho.
Se este conteúdo ajudou você a entender os milagres de Jesus na Bíblia, compartilhe este artigo para que mais pessoas também conheçam esses ensinamentos.