25 Tāpēc Es jums saku: nezūdāties*savas dzīvības pēc, ko ēdīsiet un dzersiet; nedz arī par savām miesām, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?*

34 Tāpēc nezūdāties nākošā rīta pēc, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ir diezgan, ka ikvienai dienai savas pašas bēdas.*

22 Bet kas starp ērkšķiem sēts, ir tas, kas Vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība apslāpē Vārdu, un tas nenes augļus.*

Jēzus māca, ka būs sargāties no farizeju rauga, 1; no kā jābīstas, 4; negrib starp brāļiem tiesu nest, 13; māca pret mantas kārību, 15; neticīgu zūdīšanos, 22; farizeju liekulību, 54; dusmošanu, 58.

1 Un kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka tie viens otru gandrīz samina, tad Jēzus iesāka sacīt uz Saviem mācekļiem: "Visvairāk sargājieties no farizeju rauga, kas ir liekulība.*2 Bet nekas nav apslēpts, kas nenāks gaismā, nedz slepens, kas nekļūs zināms.*3 Tāpēc, ko jūs esat sacījuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un ko esat ausī runājuši iekštelpās, to sludinās uz jumtiem.*4 Bet Es jums, Saviem draugiem, saku: nebīstaties no tiem, kas miesu nokauj un pēc vairāk neko nespēj darīt.*5 Bet Es jums rādīšu, no kā jums jābīstas: bīstaties no tā, kam ir vara nokaut un tad iemest ellē: tiešām, Es jums saku, no tā bīstaties.*6 Vai piecus zvirbuļus nepērk par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts pie Dieva.7 Bet arī visi jūsu galvas mati ir skaitīti, tāpēc nebīstaties; jūs esat labāki nekā daudz zvirbuļi.*8 Bet Es jums saku: ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā.*9 Un kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā.*10 Un ikvienam, kas ko runās pret Cilvēka Dēlu, taps piedots; bet kas Svēto Garu zaimojis, tam netaps piedots.*11 Bet kad jūs vedīs sinagogas tiesu un valdnieku un vareno priekšā, tad nebēdājieties, kā un ar ko aizstāvēsities,*jeb ko runāsiet.*12 Jo Svētais Gars jums mācīs tanī pašā stundā, ko būs runāt." 13 Bet viens no ļaudīm uz Viņu sacīja: "Mācītāj, saki manam brālim, lai tas tēva mantu ar mani dala." 14 Bet Viņš uz to sacīja: "Cilvēks, kas Mani pār jums iecēlis par tiesnesi vai izšķīrēju?" *15 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Pieraugāt un sargājieties no mantas kārības! Jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam pārlieku daudz mantas." *16 Un Viņš tiem stāstīja līdzību sacīdams: "Kāda bagāta cilvēka tīrums bija nesis papilnam augļus.17 Un tas domāja savā prātā sacīdams: Ko es darīšu? Jo man nav, kur savus augļus likt.18 Un tas sacīja: to darīšu: es savus šķūņus gribu noplēst un lielākus uztaisīt un tur likšu visus savus augļus un savu labību,*19 Un sacīšu uz savu dvēseli: dvēsele, tev ir liels mantas krājums uz daudz gadiem: dusi, ēd, dzer un līksmojies!20 Bet Dievs uz to sacīja: tu bezprātīgais! šinī naktī tavu dvēseli no tevis atprasīs, un kam tas būs ko tu esi sakrājis?*21 Tāpat (arīdzan ir ar to), kas sev mantas krāj un nav bagāts iekš Dieva." *22 Un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: "Tāpēc Es jums saku: nezūdaties savas dzīvības pēc, ko jūs ēdīsiet, nedz miesas pēc, ar ko jūs ģērbsities.*23 Dzīvība ir labāka nekā barība, un miesa labāka nekā drēbes.24 Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam nedz klēts, nedz šķūņa; un jūsu Dievs tos uztur. Cik daudz labāki jūs esat nekā putni!*25 Un kurš jūsu starpā, rūpējoties, savam mūžam spēj pielikt kaut vienu olekti?26 Ja nu jūs nespējat nedz vismazākās (lietas darīt), ko tad raizējieties par citām lietām?27 Ņemiet vērā puķes, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj; bet Es jums saku, ka pat Salamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts, kā viena no tām.28 Ja tad Dievs tā apģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rīt top iemesta krāsnī, cik vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie!29 Tā arīdzan nebēdājieties, ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz šaubāties šurpu turpu.30 Jo visas šīs lietas pagāni pasaulē meklē, bet jūsu Tēvs zina, ka jums šās lietas vajag.*31 Bet meklējiet Dieva valstību, un tad jums visas šīs lietas taps piemestas.*32 Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēva žēlīgais prāts ir, jums dot Valstību.*33 Pārdodiet, kas jums ir, un dodiet nabagiem, gādājiet sev makus, kas nenovecojas, neiznīcīgu mantu debesīs, kur zagļi netiek klāt, un kodes nesamaitā.*34 Jo kur jūsu manta, tur arī būs jūsu sirds.35 Lai jūsu gurni ir apjozti un jūsu sveces lai spīd.*36 Un esiet līdzīgi cilvēkiem, kas savu kungu gaida, kad tas celsies no kāzām, ka tie viņam nākot un klaudzinot tūdaļ var atdarīt.*37 Svētīgi kalpi, ko kungs pārnācis atradīs nomodā. Patiesi, Es jums saku, ka viņš apjozīsies, un tiem liks apsēsties un apkārt iedams tiem kalpos.*38 Un kad viņš nāks nakts vidū, vai pirmajos gaiļos un tā atradīs, svētīgi tie kalpi.*39 Bet to ziniet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāk, tad viņš būtu nomodā un neļautu savā namā ielauzties.*40 Un jūs arīdzan esat gatavi: jo tanī stundā, kurā nedomājat, Cilvēka Dēls nāks." *41 Un Pēteris uz To sacīja: "Kungs, vai Tu šo līdzību saki uz mums, vai arī uz visiem?" 42 Bet Tas KUNGS sacīja: "Kas gan ir uzticīgais un gudrais nama turētājs, ko kungs ieceļ pār savu saimi, tiem piederīgo barību dot īstenā laikā?43 Svētīgs kalps, ko kungs, pārnācis atradīs tā darām.44 Es jums tiešām saku, ka viņš to iecels pār visu savu mantu.*45 Bet ja kalps sacīs savā prātā: mans kungs kavējās nākt; un iesāks kalpus un kalpones sist, un ēst un dzert un piedzerties:46 Tad šī kalpa kungs nāks tanī dienā, kurā tas viņu negaida, un tanī stundā, ko tas nezina, un to šķels pušu un tam savu algu dos ar neticīgiem.47 Bet kalps, kas sava kunga prātu zinādams nav sataisījies, nedz darījis pēc viņa prāta, tas dabūs daudz sitienu.*48 Bet kas nezinādams darījis, ar ko viņš sitienus pelnījis, dabūs maz sitienu; bet no ikviena, kam daudz ir dots, daudz meklēs, un kam daudz ir uzticēts, no tā vairāk prasīs.*49 Es esmu nācis, uguni mest uz zemi, un kā Es gribētu, ka (tā) jau degtu.*50 Bet Man būs tapt kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta!*51 Vai jums šķiet, ka esmu nācis mieru dot virs zemes? Es jums saku: nebūt ne, bet ienaidu.*52 Jo no šī laika vienā namā pieci savā starpā būs ienaidā, trīs pret diviem un divi pret trim.53 Tēvs cels ienaidu pret dēlu, un dēls pret tēvu, māte pret meitu, un meita pret māti, un vīra māte pret savu vedeklu, un vedekla pret savu vīra māti." *54 Un viņš arī uz ļaudīm sacīja: "Kad redzat kādu padebesi uzkāpjam no vakara puses, tad jūs tūdaļ sakāt: lietus nāk; un tā notiek.*55 Un kad vējš pūš no dienvidiem, tad jūs sakāt: būs karsts laiks; un tā notiek.*56 Jūs liekuļi, debess un zemes ģīmi jūs varat noprast, bet kāpēc jūs šo laiku neizprotat?57 Un kāpēc jūs arī no sevis pašiem nespriežat, kas taisnība?*58 Jo kad tu ar savu pretinieku ej pie valdnieka, tad lūko uz ceļa ar viņu salīgt, ka tas tevi neved pie soģa, un soģis tevi nenodod bendēm, un bende tevi neiemet cietumā.*59 Es tev saku, tu neiziesi no turienes, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu." *

6 Nebēdājieties par neko; bet jūsu lūgšanas visās lietās lai pie Dieva top zināmas caur piesaukšanu un pielūgšanu ar pateicību. *7 Un Dieva miers, kas augstāks nekā visa saprašana, tas pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. *

7 Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. *

22 Met savu nastu uz To KUNGU, Tas tevi uzturēs; Viņš nemūžam neļaus, ka taisnais šaubās. *

25 Raizes sirdī nospiež cilvēku, bet labs vārds to iepriecina. *

19 Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli. *

9 KUNGS, Tavā priekšā ir visas manas vēlmes*, un manas nopūtas Tev nav apslēptas.

27 Mieru Es jums atstāju; Savu mieru Es jums dodu, - ne tā, kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirds lai neiztrūcinājās un lai neizbīstas.*

1 Jūsu sirds lai neizbīstas! Ticat uz Dievu un ticat uz Mani.*

10 Nebīsties, jo Es esmu ar tevi, neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs; Es tevi stiprināju, Es tev arī palīdzu, Es tevi arī turu ar Savas taisnības labo roku. *

11 Kad nu tie jūs vedīs, lai jūs nodotu, tad nebēdājieties iepriekš, kas jums būs jārunā, nedz apdomājieties; bet kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars.*

8 Un Dievs ir spēcīgs, jums dot bagātīgi* visādu žēlastību, ka jums no visām lietām vienmēr būtu pietiekamība* un parpilnība ikvienam labam darbam; *

3 Un es dzirdēju lielu balsi no debesīm sakām: redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, un Viņš mājos pie tiem un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs pie tiem, viņiem par Dievu. *4 Un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm un nāve vairs nebūs, nedz bēdas, nedz brēkšana, nedz raizes vairs nebūs; jo pirmās lietas ir pagājušas. *

20 Tad Ījabs cēlās un saplēsa savus svārkus, un apcirpa savu galvu, un metās pie zemes, un pielūdza, *21 un sacīja: "Kails esmu nācis no savas mātes miesām un kails atkal aiziešu. Tas KUNGS ir devis, Tas KUNGS ir ņēmis, Tā KUNGA Vārds lai ir slavēts!" *

18 Jo kur daudz gudrības, tur ir daudz grūtības, un jo vairāk atzīšanas, jo vairāk bēdu. *

10 Tad izmet nu skumību no savas sirds un aizdzen ļaunumu no savām miesām; jo jaunība un bērnība* ir niecība*.