Dāvids Hebronā Jūdas ciltij svaidīts par ķēniņu. Abners Išbošetu, Saula dēlu, ceļ par ķēniņu pār citām ciltīm un tiek pārvarēts

1 Pēc tam Dāvids vaicāja To KUNGU un sacīja: "Vai man būs iet uz vienu no Jūdas pilsētām?" Un Tas KUNGS uz to sacīja: "Ej." Tad Dāvids sacīja: "Uz kurieni man būs iet?" Un Viņš sacīja: "Uz Hebronu." 2 Tad Dāvids cēlās uz turieni līdz ar savām divām sievām, jezreēlieti Ahinoamu un karmelieti Abīgailu, Nābala sievu. *3 Un Dāvids arī saviem vīriem, kas pie viņa bija, ikkatram ar savu namu lika iet uz turieni; un tie dzīvoja Hebronas pilsētās. 4 Un Jūdas vīri nāca un Dāvidu tur svaidīja Jūdas namam par ķēniņu. 5 Un Dāvidam stāstīja un sacīja: "Jabešas vīri Gileādā Saulu ir apglabājuši." Tad Dāvids sūtīja vēstnešus pie Jabešas vīriem Gileādā un tiem lika sacīt: "Svētīti jūs esat Tam KUNGAM, ka jūs šo mīlestību esat parādījuši savam kungam Saulam un viņu esat apglabājuši. *6 Tad lai nu Dievs jums atkal parāda mīlestību un uzticību, un es arīdzan jums gribu labu darīt par to, ka jūs tā esat darījuši. 7 Un nu stiprinājiet savas rokas un esiet droši; jo, kad jūsu kungs Sauls nu ir miris, tad Jūdas nams mani svaidījis sev par ķēniņu." 8 Bet Abners, Nera dēls, Saula karaspēka virspavēlnieks, ņēma Išbošetu, Saula dēlu, un to pārveda uz Mahanaimu *9 un to iecēla par ķēniņu pār Gileādu un pār asuriešiem, un pār Jezreēlu, un pār Efraimu, un pār Benjamīnu, un pār visu Israēlu. 10 Išbošets, Saula dēls, bija četrdesmit gadus vecs, kad viņš kļuva par Israēla ķēniņu, un viņš valdīja divus gadus; bet tie no Jūdas nama turējās pie Dāvida. 11 Un viss laiks, kamēr Dāvids Hebronā bijis ķēniņš pār Jūdas namu, ir septiņi gadi un seši mēneši. 12 Un Abners, Nera dēls, izgāja ar Išbošeta, Saula dēla, kalpiem no Mahanaimas uz Gibeonu. 13 Un Joābs, Cerujas dēls, arīdzan izgāja ar Dāvida kalpiem, un tie sastapās pie Gibeonas dīķa: un viens palika šaipus dīķa un otrs viņpus dīķa. 14 Un Abners sacīja uz Joābu: "Lai jel puiši ceļas un cīkstas* mūsu priekšā." Tad Joābs sacīja: "Lai ceļas." 15 Tad cēlās un nogāja pēc skaita divpadsmit par Benjamīnu un Išbošetu, Saula dēlu, un divpadsmit no Dāvida kalpiem. 16 Un tie sagrāba viens otru pie galvas un iedūra savu zobenu otram sānos, un tie krita visi reizē, un šī vieta tapa nosaukta: Helkat-Hacurim (asmeņu tīrums), kas ir pie Gibeonas. 17 Un tai dienā cēlās grūta kauja, un Abners un Israēla vīri tapa Dāvida kalpu sakauti. 18 Un tur bija trīs Cerujas dēli, Joābs un Abišajs un Asahēls. Un Asahēls bija ātrām kājām, kā stirna laukā. 19 Un Asahēls vajāja Abneru un neatstājās no Abnera ne pa labo, ne pa kreiso roku. 20 Un Abners skatījās atpakaļ un sacīja: "Vai tu neesi Asahēls?" Un viņš sacīja: "Es tas esmu." 21 Tad Abners uz to sacīja: "Atkāpies vai pa labo, vai pa kreiso roku un satver vienu no puišiem, un paņem viņa ieročus." Bet Asahēls no viņa negribēja atstāties. 22 Tad Abners runāja vēl uz Asahēlu un sacīja: "Atstājies no manis! Kāpēc man tevi būs notriekt zemē? Kā tad es varēšu savu vaigu pacelt tava brāļa Joāba priekšā?" 23 Bet viņš negribēja atstāties. Tad Abners viņam ar šķēpa otru galu iedūra vēderā, ka šķēps no viņa muguras* iznāca ārā, un Asahēls turpat krita un nomira. Un visi, kas uz to vietu nāca, kur Asahēls bija kritis un nomiris, tie tur apstājās. *24 Bet Joābs un Abišajs vajāja Abneru, un saule jau norietēja, kad tie nāca pie Ammas pakalna, kas šaipus Giahas uz Gibeonas tuksneša ceļa. 25 Un Benjamīna bērni sapulcējās, lai vienā pulkā sekotu Abneram, un stāvēja kāda kalna galā. 26 Tad Abners sauca uz Joābu un sacīja: "Vai tad zobens lai rij mūžam? Vai tu nezini, ka beidzot ceļas rūgtums? Un cik ilgi tu ļaudīm nesacīsi, lai savus brāļus vairs nevajā?" 27 Tad Joābs sacīja: "Tik tiešām, ka Dievs dzīvo, kad tu nebūtu runājis*, tad tikai no paša rīta ļaudis būtu novērsti, ikviens no sava brāļa vajāšanas." 28 Tad Joābs pūta bazūni, un visi ļaudis apstājās un vairs nevajāja Israēlu, un mitējās kauties. 29 Un Abners un viņa vīri gāja cauru nakti pa klajumu un cēlās pāri Jardānai un gāja caur visu Bitronu, un nāca uz Mahanaimu. 30 Un Joābs atgriezās atpakaļ no sekošanas Abneram un sapulcināja visus ļaudis. Tad no Dāvida kalpiem trūka deviņpadsmit vīru un Asahēls. 31 Bet Dāvida kalpi bija kāvuši no Benjamīna un Abnera vīriem trīs simti sešdesmit vīru; tie bija nomiruši. 32 Un tie paņēma Asahēlu un to apglabāja viņa tēva kapā Bētlemē. Un Joābs ar saviem vīriem gāja cauru nakti, un gaisma tiem uzausa Hebronā.