Dāvids sakauj Absaloma karapulku. Absaloms, ozola iekāries, top Joāba nodurts. Dāvids apraud Absalomu

1 Un Dāvids pārlūkoja ļaudis, kas bija pie viņa, un iecēla tiem virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem. 2 Un Dāvids sadalīja ļaudis, trešo daļu zem Joāba rokas un trešo daļu zem Abišaja, Cerujas dēla, Joāba brāļa, rokas, un trešo daļu zem gatieša Itaja rokas. 3 Un ķēniņš sacīja uz ļaudīm: "Es pats arīdzan iziešu līdz ar jums." Bet ļaudis sacīja: "Tev nebūs iziet, jo, kad mēs bēgsim, tad tie to neņems vērā; un arī kad puse no mums mirtu, tad tie arī to neņems vērā, bet tu esi kā desmit tūkstoši no mums. Tāpēc būs labāk, kad tu mums no pilsētas nāksi palīgā." *4 Un ķēniņš uz tiem sacīja: "Es darīšu, kā jums šķiet labāk." Un ķēniņš nostājās pie vārtiem, un visi ļaudis izgāja pa simtiem un pa tūkstošiem. 5 Un ķēniņš pavēlēja Joābam un Abišajam un Itajam un sacīja: "Taupiet puisi Absalomu!" - un visi ļaudis to dzirdēja, ko ķēniņš visiem virsniekiem pavēlēja par Absalomu. 6 Tā ļaudis izgāja uz lauku Israēlam pretī, un kauja notika Efraima mežā. 7 Un tur Dāvida kalpi sakāva Israēla ļaudis, un tai dienā notika liela kaušana, līdz divdesmit tūkstošiem. 8 Jo tā kauja izpletās tur pa visu apgabalu, un tanī dienā mežs aprija vairāk ļaužu, nekā zobens aprija. 9 Un Absaloms sastapa Dāvida kalpus, un Absaloms jāja uz zirgēzeļa. Un, kad zirgēzelis nonāca zem kāda liela ozola kuplajiem zariem, tad viņa galva cieši ieķērās ozolā, ka viņš karājās starp debesīm un zemi, un viņa zirgēzelis zem viņa aizskrēja projām. 10 Tad viens vīrs to redzēja un teica Joābam, un sacīja: "Redzi, es redzēju Absalomu karājamies kādā ozolā." 11 Tad Joābs sacīja uz to vīru, kas viņam to teica: "Redzi, tu esi redzējis, kāpēc tad tu viņu neesi tur kāvis zemē? Tad es tev no savas puses būtu devis desmit sudraba gabalus un vienu jostu." 12 Bet vīrs sacīja uz Joābu: "Un ne par tūkstoš sudraba gabaliem, kad tie taptu iesvērti manā rokā, es savu roku neliktu pie ķēniņa dēla. Jo ķēniņš, mums dzirdot, tev un Abišajam un Itajam ir pavēlējis un sacījis: sargājat ikviens puisi Absalomu. 13 Bet, ja es būtu viltu darījis pret viņa dvēseli, un ķēniņam jau nekas nepaliek apslēpts, tad tu pats man būtu stāvējis pretī." 14 Un Joābs sacīja: "Es nevaru te pie tevis kavēties." Un viņš paņēma trīs šķēpus savā rokā un tos iedūra Absaloma sirdī, kad tas vēl bija dzīvs pie ozola, 15 tad desmit puiši, Joāba ieroču nesēji, to apstāja un kāva Absalomu un to nokāva. 16 Tad Joābs lika pūst taures, un ļaudis griezās atpakaļ no Israēla vajāšanas, jo Joābs taupīja ļaudis. 17 Un tie ņēma Absalomu un iemeta to mežā lielā bedrē, un uzkrāva tam virsū ļoti lielu akmeņu kopu. Un viss Israēls bēga, ikkatrs savā teltī*. 18 Bet Absaloms, kamēr vēl bija dzīvs, bija ņēmis un uzcēlis sev stabu ķēniņa ielejā. Jo viņš sacīja: "Man dēla nav, lai mans vārds pie tā top pieminēts." Un viņš stabu bija nosaucis savā vārdā, un tas vēl šodien top saukts: Absaloma stabs. 19 Tad Ahimaācs, Cadoka dēls, sacīja: "Es skriešu un nesīšu ķēniņam vēsti, kā Tas KUNGS viņu ir atriebis no viņa ienaidnieku rokas." 20 Bet Joābs uz to sacīja: "Šodien tu neesi prieka vēstnesis, citu dienu tu vari vēsti nest, bet šodien tev nav labas vēsts, ko nest, jo ķēniņa dēls ir miris." 21 Un Joābs sacīja uz kūšieti: "Ej tu un teic ķēniņam, ko tu esi redzējis." Tad kūšietis paklanījās Joāba priekšā un aizskrēja. 22 Bet Ahimaācs, Cadoka dēls, runāja vēl uz Joābu: "Lai būtu kā būdams, liec arī man kūšietim sekot." Un Joābs sacīja: "Kāpēc tad tu gribi skriet, mans dēls? Ej tad, tu nenesīsi labas vēstis." 23 Viņš sacīja: "Lai būtu kā būdams, es skriešu!" Un viņš uz to sacīja: "Tad skrej!" Tad Ahimaācs skrēja pa klajuma ceļu un apsteidza kūšieti. 24 Un Dāvids sēdēja starp abiem vārtiem. Tad sargs kāpa uz vārtu jumtu un mūri un pacēla savas acis, un skatījās, un redzi - tur kāds vīrs skrēja viens pats. 25 Un sargs sauca un sacīja to ķēniņam. Un ķēniņš sacīja: "Ja viņš viens pats, tad būs laba vēsts viņa mutē." Un tas nāca steidzīgi un arvien tuvāk. 26 Tad sargs redzēja otru vīru skrienam, un sargs sauca uz vārtiem un sacīja: "Raugi, vēl otrs vīrs skrien viens pats." Un ķēniņš sacīja: "Tas arī ir labs vēstnesis." 27 Un sargs sacīja: "Es redzu, ka pirmā gaita ir kā Ahimaāca, Cadoka dēla, gaita." Un ķēniņš sacīja: "Tas ir labs vīrs un nāks ar labu vēsti." 28 Tad Ahimaācs sauca un sacīja uz ķēniņu: "Miers!" Un viņš nometās ķēniņa priekšā uz sava vaiga pie zemes un sacīja: "Slavēts ir Tas KUNGS, tavs Dievs, kas tos vīrus nodevis, kas savu roku pret manu kungu, to ķēniņu, bija pacēluši." 29 Tad ķēniņš sacīja: "Vai puisis Absaloms sveiks un vesels?" Un Ahimaācs sacīja: "Es redzēju lielu troksni, kad Joābs tā ķēniņa kalpu un mani, tavu kalpu, nosūtīja, bet es nezinu, kas tur bija." 30 Un ķēniņš sacīja: "Ej un nostājies te." Tad viņš gāja un nostājās. 31 Un, redzi, kūšietis nāca, un kūšietis sacīja: "Manam kungam, ķēniņam, labā vēsts, ka Tas KUNGS tev šodien ir tiesu iznesis* no visu to rokas, kas pret tevi cēlās." 32 Tad ķēniņš sacīja uz kūšieti: "Vai puisis Absaloms sveiks un vesels?" Un kūšietis sacīja: "Lai tā, kā ir šim jauneklim, notiek mana kunga, ķēniņa, ienaidniekiem un visiem, kas pret tevi ar ļaunumu ceļas." 33 Tad ķēniņš noskuma un gāja vārtu augšistabā un raudāja, un sacīja iedams: "Mans dēls Absalom! Mans dēls, mans dēls Absalom! Kaut es tavā vietā būtu miris! Ak Absalom! Mans dēls, mans dēls!"