Dāvids labu dara Mefībošetam, Jonatāna dēlam

1 Un Dāvids sacīja: "Vai vēl ir kāds, kas atlicies no Saula nama, ka es tam žēlastību parādu Jonatāna dēļ?" 2 Un Saula namam bija kalps, Cība vārdā, un tas tapa aicināts Dāvida priekšā. Un ķēniņš uz to sacīja: "Vai tu esi Cība?" Un viņš sacīja: "Esmu, tavs kalps." 3 Un ķēniņš sacīja: "Vai vēl kāds nav no Saula nama, ka es Dieva žēlastību tam parādu?" Un Cība sacīja uz ķēniņu: "Vēl ir viens Jonatāna dēls, tizls uz abām kājām." 4 Un ķēniņš uz to sacīja: "Kur tas ir?" Un Cība sacīja uz ķēniņu: "Redzi, viņš ir Mahīra, Amiēļa dēla, namā, Lodabarā." 5 Tad ķēniņš Dāvids nosūtīja un to ņēma no Mahīra, Amiēļa dēla, nama, no Lodabaras. 6 Kad nu Mefībošets, Jonatāna dēls, Saula dēla dēls, pie Dāvida nāca, tad viņš metās uz savu vaigu un klanījās. Un Dāvids sacīja: "Mefībošet!" Un viņš sacīja: "Redzi, še tavs kalps." 7 Un Dāvids uz to sacīja: "Nebīsties, es tiešām tev parādīšu žēlastību tava tēva Jonatāna dēļ un tev atdošu visus tava tēva Saula tīrumus, un tev būs vienmēr maizi ēst pie mana galda." 8 Un tas paklanījās un sacīja: "Kas tavs kalps tāds ir, ka tu uzlūko nomirušu suni, kāds es esmu?" *9 Tad ķēniņš aicināja Cību, Saula kalpu, un uz to sacīja: "Visu, kas Saulam un viņa namam piederēja, to es esmu devis tava kunga dēlam. 10 Tāpēc strādā tu viņam to zemi, tu ar saviem dēliem un ar saviem kalpiem, un savāc, ka tava kunga dēlam ir maizes ko ēst, un Mefībošets, tava kunga dēls, lai vienmēr ēd maizi pie mana galda." Bet Cībam bija piecpadsmit dēli un divdesmit kalpi. 11 Un Cība sacīja uz ķēniņu: "Visu, ko mans kungs, ķēniņš, savam kalpam pavēl, to tavs kalps darīs. Un Mefībošets lai ēd pie mana galda tāpat kā viens no ķēniņa bērniem." 12 Un Mefībošetam bija mazs dēls, vārdā Miha, un visi, kas Cības namā dzīvoja, tie Mefībošetam bija par kalpiem. 13 Un Mefībošets dzīvoja Jeruzālemē, tāpēc ka viņš vienmēr ēda pie ķēniņa galda. Un viņš bija tizls uz abām kājām.