Dāvids Tam KUNGAM grib uzcelt namu. Kristus tiek apsolīts ar Savu mūžīgo valstību

1 Un notika, kad ķēniņš sēdēja savā namā un Tas KUNGS viņam bija devis mieru no visiem viņa ienaidniekiem visapkārt, *2 tad ķēniņš sacīja uz pravieti Nātanu: "Redzi, es dzīvoju ciedru namā, bet Tā KUNGA šķirsts mīt starp telts aizkariem." 3 Tad Nātans sacīja uz ķēniņu: "Ej un dari visu, kas tavā sirdī, jo Tas KUNGS ir ar tevi." 4 Bet tai pašā naktī Tā KUNGA vārds nāca pār Nātanu un sacīja: 5 "Ej un saki Dāvidam, Manam kalpam: tā saka Tas KUNGS: vai tev būs Man namu celt, kur Es mājotu? 6 Jo Es neesmu mitis nekādā namā kopš dienas, kad Israēla bērnus esmu izvedis no Ēģiptes, līdz šai dienai, bet esmu staigājis teltī un mājoklī. *7 Visu laiku, kad Es ar visiem Israēla bērniem esmu staigājis, vai esmu kaut vienu vārdu teicis uz kādu no Israēla ciltīm, kam Es pavēlēju ganīt Manus Israēla ļaudis, sacīdams: kāpēc jūs neesat uzcēluši Man ciedru namu? 8 Tad nu tev tā būs sacīt uz Manu kalpu Dāvidu: tā saka Tas KUNGS Cebaots: Es tevi esmu ņēmis no ganībām, no sīklopiem, lai tu būtu valdītājs pār Maniem Israēla ļaudīm. *9 Un Es ar tevi esmu bijis visur, kur esi staigājis, un esmu izdeldējis visus tavus ienaidniekus tavā priekšā un tev darījis augstu vārdu, kā lielo kungu vārdu virs zemes. 10 Un Saviem Israēla ļaudīm Es esmu vietu gādājis un tos iedēstījis, ka tie savā vietā dzīvotu un vairs netaptu satraukti, un ļauni ļaudis tos vairs nespaidītu kā senāk, *11 kopš tās dienas, kad Es soģus iecēlu pār Saviem Israēla ļaudīm. Un Es tev dodu mieru no visiem taviem ienaidniekiem. Un Tas KUNGS tev pasludina, ka Tas KUNGS namu tev cels. 12 Kad tavs laiks būs pagājis un tu dusēsi līdz ar saviem tēviem, tad Es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas no tavām miesām nāks, tam Es apstiprināšu viņa valstību. *13 Tas uztaisīs namu Manam Vārdam, un Es apstiprināšu viņa valstības krēslu mūžīgi. *14 Es viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu. Kad tas būs noziedzies, tad Es viņu pārmācīšu ar cilvēku rīkstēm un ar cilvēka bērnu sitieniem; *15 bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu, kā Es to esmu atrāvis no Saula, ko Es esmu atmetis tavā priekšā. *16 Un tavs nams un tava valstība pastāvēs tavā priekšā mūžīgi: tavs goda krēsls būs stiprs mūžīgi." 17 Un pēc visiem šiem vārdiem un pēc visas šīs parādības Nātans tā runāja uz Dāvidu. 18 Tad ķēniņš Dāvids nāca un palika Tā KUNGA priekšā un sacīja: "Kas es esmu, ak, Kungs Dievs? Un kas ir mans nams, ka Tu mani līdz šejienei esi vadījis? 19 Un taču tas vēl ir maz Tavās acīs, Kungs Dievs, bet Tu Sava kalpa namam esi runājis arī par nākamiem ilgiem laikiem, un tā ir mācība cilvēkam*, Kungs Dievs! 20 Un ko lai nu Dāvids vēl uz Tevi runā? Jo Tu pazīsti Savu kalpu, Kungs Dievs. *21 Sava vārda dēļ un pēc Savas sirds Tu visas šīs lielās lietas esi darījis un tās Savam kalpam pasludinājis. 22 Tāpēc Tu esi augsts, Kungs Dievs. Jo neviena nav kā Tu, un nav Dieva kā vien Tu pēc visa, ko esam dzirdējuši savām ausīm. *23 Un kur gan kāda tauta virs zemes kā Tavi ļaudis, kā Israēls? Ko Dievs būtu gājis atpestīt Sev par ļaudīm un celt Sev vārdu, un viņiem darīt tādas lielas un briesmīgas lietas Savai zemei, Savu ļaužu priekšā, ko Tu no Ēģiptes atpestījis, no pagāniem un viņu elkiem. *24 Un Tu Savus Israēla ļaudis Sev esi apstiprinājis par Saviem ļaudīm mūžīgi, un Tu, Kungs, tiem esi palicis par Dievu. 25 Un nu, Kungs Dievs, vārdu, ko Tu esi runājis par Savu kalpu un par viņa namu, piepildi to mūžīgi un izdari, ko Tu esi runājis. 26 Tad Tavs Vārds taps paaugstināts mūžīgi un sacīs: Tas KUNGS Cebaots ir Dievs pār Israēlu, un Tava kalpa Dāvida nams pastāvēs Tavā priekšā. 27 Jo Tu, Kungs Cebaot, Israēla Dievs, Sava kalpa ausi esi atdarījis un sacījis: Es tev celšu namu. Tāpēc Tavs kalps iedrošinājies ar šo lūgšanu Tevi pielūgt. 28 Tad nu, Kungs Dievs, Tu esi Dievs un Tavi vārdi ir patiesība, un Tu šo labumu uz Savu kalpu esi runājis. 29 Un tas lai ir Tavs prāts - svētīt Sava kalpa namu, ka tas ir mūžīgi Tavā priekšā. Jo Tu, Kungs Dievs, to esi runājis, un ar Tavu svētību Tava kalpa nams būs svētīts mūžīgi."