Liels bada laiks izceļas Saula varas darba dēļ gibeoniešiem. Dāvidam jākaro pret filistiešiem

1 Un Dāvida laikā bija bads trīs gadus no vietas, un Dāvids meklēja Tā KUNGA vaigu. Un Tas KUNGS sacīja: "Tas ir Saula dēļ un tā asinsnama dēļ, tāpēc ka viņš nokāvis gibeoniešus." 2 Tad ķēniņš aicināja gibeoniešus un runāja ar tiem. Bet gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet no amoriešu atlikušajiem, un Israēla bērni tiem bija zvērējuši, bet Sauls tos bija meklējis nokaut savā karstumā par Israēla un Jūdas bērniem. *3 Un Dāvids sacīja uz gibeoniešiem: "Ko man jums būs darīt, un ar ko man jūs būs salīdzināt, ka jūs Tā KUNGA mantojumu svētījat?" 4 Un gibeonieši tam atbildēja: "Mēs neprasām ne sudraba, ne zelta Saula un viņa nama dēļ; mēs arī negribam, lai kāds Israēlā top nokauts." Tad viņš sacīja: "Ko tad jūs sakāt, ko man jums būs darīt?" 5 Tad tie sacīja uz ķēniņu: "Par vīru, kas mūs postījis un pret mums ļaunu izdomājis, lai mūs izdeldētu, ka mūsu nemaz vairs nav Israēla robežās, - 6 izdodiet mums septiņus vīrus no viņa dēliem, ka tos Tam KUNGAM pakaram Gibejā, Saula, Tā KUNGA izredzētā pilsētā." Un ķēniņš sacīja: "Es izdošu." 7 Bet ķēniņš saudzēja Mefībošetu, Jonatāna dēlu, Saula dēla dēlu, zvēresta dēļ, ko Dāvids un Jonatāns, Saula dēls, pie Tā KUNGA bija zvērējuši savā starpā. *8 Un ķēniņš ņēma Ricpas, Ajas meitas, abus dēlus, Armonu un Mefībošetu, ko tā Saulam bija dzemdējusi, un piecus Mihales, Saula meitas, dēlus, ko tā bija dzemdējusi, Adriēlim, meholatieša Barzilaja dēlam, *9 un tos nodeva gibeoniešu rokā, un tie tos pakāra kalnā Tā KUNGA priekšā. Un tie septiņi kopā gāja bojā un nomira pļaujamā laika sākumā, kad sākās miežu pļaušana. 10 Tad Ricpa, Ajas meita, ņēma maisu un to sev izklāja pār akmeni pļaušanas sākumā, tiekāms ūdens no debesīm pār tiem nolija, un viņa neļāva ne putniem uz tiem nākt dienā, ne lauka zvēriem naktī. 11 Un Dāvidam tika pateikts, ko Ricpa, Ajas meita, Saula blakussieva, bija darījusi. 12 Un Dāvids nogāja un paņēma Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus no namniekiem Jabešas-Gileādā, kas tos bija nozaguši no Bet-Šeanas ielas, kur filistieši tos bija pakāruši dienā, kad filistieši sakāva Saulu Gilboā, *13 Un viņš aizveda no turienes Saula kaulus un Jonatāna, viņa dēla, kaulus un tos sakrāja ar pakārto kauliem, 14 un apglabāja Saula un viņa dēla Jonatāna kaulus Benjamīna zemē, Celā, Kīša, viņa tēva, kapā, un tie darīja visu, ko ķēniņš bija pavēlējis. Tā Dievs pēc tam zemei atkal kļuva žēlīgs. 15 Pēc tam atkal bija karš starp filistiešiem un Israēlu. Un Dāvids nogāja un viņa kalpi līdz ar viņu un karoja pret filistiešiem. Un Dāvids nogura. 16 Un Išbijs no Nobas, viens no refaiešiem, tam šķēps bija trīs simti vara šekeļu smagumā, un tas bija apjozies ar jaunu zobenu - un šis domāja Dāvidu nokaut. 17 Bet Abišajs, Cerujas dēls, viņam palīdzēja un sita to filistieti un nokāva. Tad Dāvida vīri tam zvērēja un sacīja: "Tev nebūs vairs ar mums iet karā, ka tu gaismu* Israēlā neizdzēs." 18 Pēc tam atkal bija karš Gobā pret filistiešiem. Tad Sibehajs, Hušata dēls, kāva Safu, kas bija no refaiešiem. *19 Un atkal bija karš Gobā pret filistiešiem; tad Elhanans, Jair-Oregima dēls, no Bētlemes, nokāva gatieša Goliāta brāli, kam šķēpa kāts bija kā audēja* riestava. 20 Un atkal bija karš Gatā, un tur bija ļoti garš vīrs, tam bija seši pirksti katrai rokai un seši katrai kājai, divdesmit četri pavisam, arī tas bija no refaiešu cilts. 21 Un, kad tas mēdīja Israēlu, to nokāva Jonatāns, Dāvida brāļa Šimeja dēls. 22 Šie četri bija dzimuši refaieši Gatā un krita no Dāvida rokas un no viņa kalpu rokas.