Israēls un Jūda atkal uzņem Dāvidu un apstiprina par ķēniņu. Šimejs, Mefībošets un Barzilajs

1 Un Joābam tapa sacīts: "Redzi, ķēniņš raud un sēro par Absalomu." 2 Un uzvara tai dienā palika par sērām visiem ļaudīm, jo ļaudis tai dienā dzirdēja sakām: "Ķēniņam sirds sāp par savu dēlu." 3 Un zagšus ļaudis tai dienā nāca pilsētā, kā zagšus nāk ļaudis, kas, kaujas bēgdami, kaunā krituši. 4 Un ķēniņš bija aizsedzis savu seju un sauca stiprā balsī: "Ak, mans dēls Absalom! Ak, Absalom, mans dēls, mans dēls!" 5 Tad Joābs iegāja pie ķēniņa namā un sacīja: "Tu šodien esi apkaunojis visus savus kalpus, kas šodien glābuši tavu dzīvību un tavu dēlu, un tavu meitu dzīvību, un tavu sievu dzīvību, un tavu blakussievu dzīvību. 6 Bet tu mīli tos, kas tevi ienīst, un ienīsti tos, kas tevi mīl. Jo tu parādi šodien, ka virsnieki un kalpi tev nav nekas. Jo es nomanu šodien, ja tikai Absaloms būtu dzīvs un mēs visi šodien būtu miruši, tad tas tev būtu pa prātam. 7 Tagad celies un izej, un runā sirsnīgi ar saviem kalpiem, jo es zvēru pie Tā KUNGA, ja tu neiziesi, tad neviens vīrs šonakt pie tevis nepaliks. Un tā tev būs lielāka nelaime nekā visa nelaime, kas tev notikusi no tavas jaunības līdz šim laikam." 8 Tad ķēniņš cēlās un apsēdās vārtos. Un visiem ļaudīm tika teikts un sacīts: "Redzi, ķēniņš sēž vārtos." Tad visi ļaudis nāca ķēniņa priekšā. Bet Israēls bēga ikviens savā teltī. 9 Un visi ļaudis visās Israēla ciltīs strīdējās un sacīja: "Ķēniņš mūs ir izglābis no mūsu ienaidnieku rokas un mūs ir atsvabinājis no filistiešu rokas, un nu viņam no zemes bija jābēg Absaloma priekšā. 10 Un Absaloms, ko mēs sev bijām svaidījuši par ķēniņu, ir nomiris karā; nu tad kāpēc jūs kavējaties ķēniņu atkal atvest?" 11 Tad ķēniņš Dāvids sūtīja pie priesteriem Cadoka un Abjatara, sacīdams: "Runājiet uz Jūdas vecajiem un sakāt: kāpēc jūs gribat pēdējie būt, kas ķēniņu atvestu atpakaļ uz viņa namu?" Jo visa Israēla valoda jau bija nonākusi pie ķēniņa viņa namā. 12 "Jūs esat mani brāļi, jūs esat mani kauli un mana miesa - kāpēc tad jūs gribat pēdējie būt, kas ķēniņu atkal atvestu? 13 Un uz Amasu sakāt: "Vai tu neesi no maniem kauliem un no manas miesas? Lai Dievs man dara tā un vēl vairāk, ja tu visu mūžu nebūsi par karalielkungu manā priekšā Joāba vietā."" *14 Tā viņš locīja visu Jūdas vīru sirdis kā viena vienīga vīra, un tie sūtīja pie ķēniņa, sacīdami: "Griezies atpakaļ, tu un visi tavi kalpi." 15 Tā ķēniņš griezās atpakaļ un nonāca pie Jardānas, un Jūda nāca uz Gilgālu, iedams pretī ķēniņam, ka ķēniņu vadītu pāri Jardānai. 16 Un Šimejs, benjamīnieša Gēra dēls, kas bija no Bahurim, steidzās un nonāca ar Jūdas vīriem pretī ķēniņam Dāvidam *17 un tūkstoš vīru no Benjamīna līdz ar viņu, arī Cība, Saula nama sulainis, ar saviem piecpadsmit dēliem un saviem divdesmit kalpiem; un tie cēlās pāri Jardānai ķēniņa priekšā. 18 Un plosts pārcēlās, lai pārvestu ķēniņa namu un darītu, kas viņam pa prātam, un Šimejs, Gēra dēls, nometās ķēniņa priekšā zemē, kad šis cēlās pāri Jardānai. 19 Un viņš sacīja uz ķēniņu: "Nepielīdzini man, mans kungs, noziegumu un nepiemini, ka tavs kalps ir noziedzies dienā, kad mans kungs, ķēniņš, no Jeruzālemes izgāja, un lai ķēniņš to neņem pie sirds! *20 Jo tavs kalps to atzīst, ka esmu grēkojis; bet, redzi, šodien esmu nācis pirmais no visa Jāzepa nama, pretī iet savam kungam, ķēniņam." 21 Tad Abišajs, Cerujas dēls, atbildēja un sacīja: "Vai tad Šimeju par to nebija nokaut, ka viņš Tā KUNGA svaidīto lādējis?" *22 Tad Dāvids sacīja: "Kas man daļas ar jums, Cerujas dēli, ka jūs man šodien paliekat par pretiniekiem? Vai šodien kādu nokaut Israēlā? Vai tad es nezinu, ka es šodien esmu tapis par ķēniņu pār Israēlu?" 23 Un ķēniņš sacīja uz Šimeju: "Tev nebūs mirt." Un ķēniņš tam zvērēja. 24 Arī Mefībošets, Saula dēls, nonāca ķēniņam pretī. Un viņš nebija tīrījis ne savas kājas, ne savu bārdu, nedz savas drēbes mazgājis kopš tās dienas, kad ķēniņš bija aizgājis, līdz dienai, kad ķēniņš atkal ar mieru pārnāca. 25 Un, kad viņš Jeruzālemē ķēniņam nāca pretī, tad ķēniņš uz to sacīja: "Kāpēc tu neesi man nācis līdzi, Mefībošet?" 26 Un viņš sacīja: "Mans kungs un ķēniņ, mans kalps mani pievīlis, jo tavs kalps sacīja: es sev likšu ēzeli seglot un jāšu uz tā, un iešu pie ķēniņa, jo tavs kalps ir tizls. 27 Un viņš tavu kalpu pie mana kunga, ķēniņa, arī apmelojis. Bet mans kungs, ķēniņš, ir kā viens Dieva eņģelis, dari, kā tev patīk. *28 Jo viss mana tēva nams tik nāves ļaudis vien bijuši manam kungam, ķēniņam. Taču tu savu kalpu esi licis starp tiem, kas ēd pie tava galda; kādas tiesības man tad vēl ir vai par ko man vēl būs brēkt uz ķēniņu?" 29 Tad ķēniņš uz to sacīja: "Kāpēc tu vēl runā par savām lietām? Es esmu sacījis: tu un Cība daliet tīrumu." 30 Un Mefībošets sacīja uz ķēniņu: "Lai viņš arī visu paņem, ka nu mans kungs, ķēniņš, atkal ar mieru savā namā pārnācis." 31 Un gileādietis Barzilajs nonāca no Rogelimas un gāja ar ķēniņu pāri Jardānai, lai viņu pārvadītu pāri Jardānai. *32 Un Barzilajs bija ļoti vecs, pie astoņdesmit gadiem, un ķēniņu bija apgādājis, kad tas mita Mahanaimā, jo viņš bija ļoti bagāts vīrs. 33 Un ķēniņš sacīja uz Barzilaju: "Tev būs man iet līdzi, es tevi apgādāšu pie sevis Jeruzālemē." 34 Bet Barzilajs sacīja uz ķēniņu: "Cik man vēl būs mūža gadu un dienu, ka man ar ķēniņu iet uz Jeruzālemi? 35 Es šodien esmu astoņdesmit gadus vecs, vai es vēl varu izšķirt, kas labs, kas ļauns? Un vai tavam kalpam vēl kāda garša, ko viņš ēd un dzer? Vai es vēl varētu sadzirdēt dziedātājus un dziedātājas? Un kāpēc tavs kalps lai ir par nastu manam kungam, tam ķēniņam? 36 Tavs kalps ies maķenīt ar ķēniņu pāri Jardānai; kāpēc ķēniņš man grib darīt tādu lielu žēlastību? 37 Ļauj savam kalpam griezties atpakaļ un mirt savā pilsētā pie sava tēva un pie savas mātes kapa. Un, redzi, še ir tavs kalps Kimhams, lai šis iet pāri līdz ar manu kungu, ķēniņu, un dari tam, kā tev patīk." 38 Tad ķēniņš sacīja: "Kimhamam būs iet man līdzi, un es viņam darīšu, kā tev patīk, un visu, ko tu no manis prasīsi, es tev gribu darīt." *39 Un, kad visi ļaudis pāri Jardānai bija pārgājuši, tad arī ķēniņš gāja pāri, un ķēniņš skūpstīja Barzilaju un to svētīja, un tas griezās atpakaļ uz savu vietu. 40 Un ķēniņš gāja tālāk uz Gilgālu, un Kimhams tam gāja līdzi, un visi Jūdas ļaudis ķēniņu bija pārveduši, un arī puse no Israēla ļaudīm. 41 Un, redzi, visi Israēla vīri nāca pie ķēniņa un sacīja uz ķēniņu: "Kāpēc mūsu brāļi, Jūdas vīri, tevi ir zaguši un ķēniņu ar viņa namu pāri Jardānai pārveduši līdz ar visiem Dāvida vīriem?" 42 Tad visi Jūdas vīri atbildēja Israēla vīriem: "Tāpēc ka ķēniņš mums ir tuvs radinieks. Un kāpēc jums par to dusmas? Vai tad mēs esam dabūjuši ēst no ķēniņa? Vai viņš mums ir devis dāvanas?" 43 Un Israēla vīri atbildēja Jūdas vīriem un sacīja: "Mums ir desmit daļas pie ķēniņa un arī pie Dāvida, mums ir vairāk nekā jums. Kāpēc tad jūs mūs esat turējuši tādā negodā? Vai tad mūsu padoms nav bijis pirmais, lai mūsu ķēniņu vestu atpakaļ?" Bet Jūdas vīru valoda bija bargāka nekā Israēla vīru valoda.