Šeba ceļ dumpi pret Dāvidu un dabū galu. Joābs nodur Amasu

1 Un tur gadījās netikls vīrs, vārdā Šeba, Bihrija dēls, benjamīnietis; tas pūta tauri un sacīja: "Mums nav daļas pie Dāvida, nedz mantojuma pie Isaja dēla - ikviens no Israēla ejiet savā teltī!" 2 Tad visi Israēla vīri aizgāja no Dāvida un sekoja Šebam, Bihrija dēlam. Bet Jūdas vīri turējās pie sava ķēniņa no Jardānas līdz Jeruzālemei. 3 Kad Dāvids pārnāca savā namā Jeruzālemē, tad ķēniņš ņēma desmit sievas, savas blakussievas, ko viņš bija atstājis namu sargāt, un tās ielika kādā sargu namā un tās apgādāja, bet vairs pie tām negāja. Un tās bija ieslēgtas līdz savai miršanas dienai un dzīvoja kā atraitnes. 4 Un ķēniņš sacīja uz Amasu: "Sasauc man Jūdas vīrus trešajā dienā, un tu stāvi arīdzan te." 5 Tad Amasa gāja sasaukt Jūdu, bet viņš kavējās pāri noliktajam laikam, ko tas viņam bija nolicis. 6 Tad Dāvids sacīja uz Abišaju: "Nu mums Šeba, Bihrija dēls, darīs vairāk ļaunuma nekā Absaloms. Ņem sava kunga kalpus un vajā viņu, ka viņš netiek nocietinātās pilsētās un neizzūd no mūsu acīm." 7 Tad Joāba vīri izgāja viņu vajāt, arī krētieši un plētieši, un visi varenie. Un tie izgāja no Jeruzālemes, lai vajātu Šebu, Bihrija dēlu. 8 Kad tie nāca pie lielā akmens, kas ir Gibeonā, tad Amasa tos sastapa, bet Joābs bija apjozies pār savu apģērbu, kas viņam bija mugurā, un pār to bija josta, kur zobens bija piesiets uz viņa gurniem savā makstī, un, kad viņš gāja, tas (zobens) nokrita zemē*. 9 Un Joābs sacīja uz Amasu: "Vai tev labi klājas, mans brāli?" Un Joābs satvēra ar labo roku Amasas bārdu, lai viņu skūpstītu. 10 Un Amasa nepievērsa uzmanību zobenam, kas bija Joāba rokā, un tas viņam to iedūra vēderā tā, ka viņa iekšas izgāzās zemē un viņam otrreiz vairs nevajadzēja, un viņš nomira. Bet Joābs un viņa brālis Abišajs vajāja Šebu, Bihrija dēlu. *11 Un viens vīrs no Joāba puišiem palika pie viņa stāvot un sacīja: "Kam labs prāts ir pie Joāba, un kas Dāvidam (pieķeras), tas lai seko Joābam." 12 Bet Amasa vārtījās asinīs ceļa vidū. Kad šis vīrs redzēja, ka visi ļaudis tur apstājās, tad viņš Amasu no ceļa novēla uz tīrumu un uzmeta viņam drēbes, tāpēc ka redzēja, ka ikviens, kas pie viņa pienāca, apstājās. 13 Kad viņš no ceļa bija novelts, tad visi ļaudis gāja garām, sekoja Joābam, lai vajātu Šebu, Bihrija dēlu. 14 Un viņš gāja pa visām Israēla ciltīm uz Abelu un Bet-Maāhu, un pa visu Berima tiesu, un tie sapulcējās un sekoja viņam. 15 Un tie nāca un apmetās pret viņu Abel-Bet-Maāhā un uzmeta valni pret to pilsētu, un tas atradās pie cietokšņa, un visi ļaudis, kas bija pie Joāba, meklēja to mūri postīt un apgāzt. 16 Tad viena gudra sieva no pilsētas sauca: "Klausiet, klausiet, sakiet jel Joābam: nāc šurp, es ar tevi gribu runāt." 17 Kad viņš pie tās atnāca, tad sieva sacīja: "Vai tu esi Joābs?" Un viņš sacīja: "Es tas esmu." Un tā uz viņu sacīja: "Klausies savas kalpones vārdus." Un viņš sacīja: "Es klausos." 18 Tad viņa teica un sacīja: "Vecos laikos tā mēdza runāt: kas vaicā, lai vaicā Abelā, un tā tika galā. 19 Es esmu no mierīgiem un uzticīgiem Israēlā, un tu meklē tādu pilsētu izdeldēt, kas ir māte Israēlā. Kāpēc tu gribi aprīt Tā KUNGA mantojumu?" 20 Tad Joābs atbildēja un sacīja: "Lai Dievs pasargā, lai Dievs pasargā, ka es aprītu un ka es izdeldētu; tas tā nav. 21 Bet viens vīrs no Efraima kalniem, Šeba vārdā, Bihrija dēls, tas savu roku pacēlis pret ķēniņu, pret Dāvidu; izdodiet man to vien, tad es aiziešu projām no pilsētas." Tad sieva sacīja uz Joābu: "Redzi, viņa galva pie tevis taps nomesta pāri mūrim." 22 Un sieva nāca pie visiem ļaudīm ar savu gudrību, un tie Šebam, Bihrija dēlam, nocirta galvu un to izmeta Joābam ārā. Tad viņš pūta tauri, un tie izklīda no pilsētas projām, ikviens savā teltī, un Joābs atgriezās Jeruzālemē pie ķēniņa. 23 Un Joābs bija pār visu Israēla karaspēku, un Benaja, Jojada dēls, pār krētiešiem un plētiešiem, 24 un Hadorams bija pār darbiniekiem, un Jehošafats, Ahiluda dēls, bija rakstvedis*, 25 un Ševa bija rakstvedis, un Cadoks un Abjatars bija priesteri, 26 un arī Ira, Jaīra dēls, bija pie Dāvida lielkungs.