Nātans pārmāca Dāvidu. Dāvids apraud savu grēku. Batsebas bērns mirst. Salamans piedzimst. Rabas pilsēta tiek ieņemta, 26

1 Un Tas KUNGS sūtīja Nātanu pie Dāvida. Un tas gāja pie viņa un uz to sacīja: "Divi vīri bija vienā pilsētā, viens bagāts un otrs nabags. 2 Un bagātam bija ļoti daudz avju un vēršu. 3 Bet nabagam nebija it nekā kā viens vienīgs jēriņš, ko viņš bija pircis un uzaudzinājis, un tas pie viņa bija uzaudzis kopā ar viņa bērniem; tas ēda no viņa kumosa un dzēra no viņa biķera, un gulēja viņa klēpī, un bija viņam kā bērns. 4 Kad pie bagātā vīra atnāca ceļinieks, tad tam bija žēl ņemt no savām avīm un no saviem vēršiem, lai ko labu pagatavotu ceļiniekam, kas pie viņa bija atnācis, un viņš ņēma nabaga vīra jēriņu un to sataisīja vīram, kas pie viņa bija atnācis." 5 Tad Dāvids dusmās ļoti aizdegās pret to vīru, un viņš sacīja uz Nātanu: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs, vīrs, kas to darījis, nāvi pelnījis. 6 Un jēru tam būs četrkārtīgi atdot, tāpēc ka viņš tā darījis un ka nav žēlojis." *7 Tad Nātans sacīja uz Dāvidu: "Tu esi tas vīrs. Tā saka Tas KUNGS, Israēla Dievs: Es tevi par ķēniņu esmu svaidījis Israēlam un tevi esmu izpestījis no Saula rokas, 8 un tev esmu devis tava kunga namu, un tava kunga sievas tavā klēpī, un Es tev esmu devis arī Israēla un Jūdas namu. Un, ja tas vēl nepietiek, tad Es šo un to vēl gribēju pielikt. 9 Kāpēc tad tu Tā KUNGA vārdu esi laidis pār galvu, darīdams, kas ļauns Viņa acīs? Hetieti Ūriju tu esi nokāvis ar zobenu un viņa sievu sev ņēmis par sievu, bet viņu tu esi nokāvis ar Amona bērnu zobenu. *10 Nu tad zobens neatstāsies no tava nama nemūžam, tāpēc ka tu Mani esi nicinājis un hetieša Ūrijas sievu ņēmis sev par sievu. 11 Tā saka Tas KUNGS: redzi, Es vedīšu nelaimi pār tevi no tava paša nama un ņemšu tavas sievas tavu acu priekšā, un došu tās tavam tuvākam; tas pie tavām sievām gulēs, saulei spīdot. *12 Jo tu to esi darījis slepeni, bet Es to darīšu visa Israēla priekšā un pašā saulē." 13 Tad Dāvids sacīja uz Nātanu: "Es esmu grēkojis pret To KUNGU." Un Nātans sacīja uz Dāvidu: "Tad nu Tas KUNGS arī tavus grēkus ir atņēmis; tev nebūs mirt. *14 Tomēr, tāpēc ka tu caur šo lietu Tā KUNGA ienaidniekiem tiešām esi devis iemeslu zaimot, tad arī dēlam, kas tev dzimis, būs mirt." 15 Un Nātans aizgāja uz savu namu. Un Tas KUNGS sita bērnu, ko Ūrijas sieva Dāvidam bija dzemdējusi, ka tas kļuva ļoti slims. 16 Un Dāvids meklēja Dievu šā bērna dēļ, un Dāvids gavēja un iegājis gulēja naktī pie zemes. 17 Tad visi viņa nama vecaji iegāja pie viņa un viņu gribēja uzcelt no zemes, bet viņš negribēja un neēda maizes ar tiem. 18 Un septītajā dienā bērns nomira. Un Dāvida kalpi bijās viņam sacīt, ka bērns miris. Jo tie sacīja: "Redzi, kamēr bērns vēl bija dzīvs, tad mēs ar viņu runājām, un viņš negribēja mūsu balsi klausīt, kā tad lai viņam sakām, ka bērns miris, ka viņš nepadara ko ļaunu?" 19 Bet Dāvids redzēja, ka viņa kalpi klusiņām savā starpā runāja, un Dāvids manīja, ka bērns miris. Un Dāvids sacīja uz saviem kalpiem: "Vai bērns miris?" Un tie sacīja: "Miris." 20 Tad Dāvids cēlās no zemes un mazgājās, un svaidījās, un pārmainīja savas drēbes, un gāja Tā KUNGA namā un pielūdza. Pēc tam viņš nāca savā namā un pavēlēja, lai viņam ceļ priekšā maizi, un ēda. 21 Tad viņa kalpi uz viņu sacīja: "Kas tas ir, ko tu dari? Kad bērns bija dzīvs, tad tu gavēji un raudāji, un, kad bērns ir miris, tad tu celies un ēd maizi?" 22 Un viņš sacīja: "Kamēr bērns vēl bija dzīvs, es gavēju un raudāju, jo es domāju, kas var zināt, vai Tas KUNGS par mani neapžēlosies, ka bērns paliek dzīvs. 23 Bet, kad tas nu miris, kāpēc man būs gavēt? Vai es to vēl varēšu atvest atpakaļ? Es gan iešu pie viņa, bet viņš pie manis atpakaļ neatgriezīsies." 24 Un Dāvids iepriecināja Batsebu, savu sievu, un iegāja pie tās, un gulēja pie tās. Un tā dzemdēja dēlu, un tas nosauca viņa vārdu: Salamans. Un Tas KUNGS to mīlēja. *25 Un viņš deva pavēli caur pravieti Nātanu, un šis nosauca viņa vārdu Jedidja (t.i. Dieva mīlēts) Tā KUNGA dēļ. 26 Un Joābs karoja pret Rabu, Amona bērnu pilsētu, un ieņēma ķēniņa pilsētu. 27 Tad Joābs sūtīja vēstnešus pie Dāvida un sacīja: "Es pret Rabu esmu karojis un pilsētas lejas daļu jau ieņēmis. 28 Tad nu sapulcini atlikušos ļaudis un apmeties pret pilsētu, un ieņem to, lai es neieņemu pilsētu un slava par to lai nepaliek man." 29 Tad Dāvids sapulcināja visus ļaudis un nogāja uz Rabu, un karoja pret to, un ieņēma to, 30 un ņēma viņu ķēniņa kroni no viņa galvas, tā svars bija viens talents zelta ar dārgakmeņiem, un tas tika likts Dāvidam galvā; un viņš izveda no pilsētas arī ļoti lielu laupījumu. *31 Un ļaudis, kas tur bija, viņš izveda un lika tos pie zāģiem un pie kuļamiem dzelzs ruļļiem, un pie dzelzs cirvjiem, un lika tos ķieģeļu cepļos. Tā viņš darīja visām Amona bērnu pilsētām. Un Dāvids un visi ļaudis atgriezās atpakaļ Jeruzālemē.