Dāvida dēli. Abners piemetas pie Dāvida un tiek Joāba nodurts

1 Un karš starp Saula namu un Dāvida namu ievilkās. Bet Dāvids kļuva jo dienas jo spēcīgāks un Saula nams jo dienas jo vājāks. 2 Un Dāvidam Hebronā piedzima dēli: viņa pirmdzimtais bija Amnons no jezreēlietes Ahinoamas, *3 un viņa otrais bija Kileabs no Abīgailas, karmelieša Nābala sievas, un trešais Absaloms, no Maāhas, Gešuras ķēniņa Talmaja meitas, 4 un ceturtais Adonija, Hagitas dēls, un piektais Šefatija, Abitalas dēls, 5 un sestais Itreāms no Eglas, Dāvida sievas. Šie dzima Dāvidam Hebronā. 6 Kamēr karš bija starp Saula namu un Dāvida namu, tikmēr Abners stipri turējās pie Saula nama. 7 Un Saulam bija bijusi blakussieva, vārdā Ricpa, Ajas meita. Un Išbošets sacīja uz Abneru: "Kāpēc tu guli pie mana tēva blakussievas?" *8 Tad Abners ļoti apskaitās par Išbošeta vārdiem un sacīja: "Vai tad es esmu suņa galva, kas pie Jūdas turas? Tava tēva Saula namam, viņa brāļiem un viņa draugiem es šodien parādu žēlastību un tevi neesmu nodevis Dāvida rokā, un tu man šodien noziegumu pārmet sievas dēļ! 9 Lai Dievs Abneram dara tā un vēl vairāk, ja es nedarīšu tā Dāvidam, kā Tas KUNGS viņam ir zvērējis, 10 atņemdams valstību Saula namam un uzceldams Dāvida goda krēslu pār Israēlu un pār Jūdu no Dana līdz Bēršebai." 11 Un tas Abneram ne vārda vairs nevarēja atbildēt, tā tas viņu bijās. 12 Un Abners sūtīja savā vietā vēstnešus pie Dāvida un sacīja: "Kam tā zeme pieder?" - un sacīja: "Slēdz derību ar mani, redzi, tad mana roka būs ar tevi, lai visu Israēlu atgrieztu pie tevis." 13 Un viņš sacīja: "Labi, es ar tevi slēgšu derību, bet vienu lietu es prasu no tevis, proti, tev manu vaigu nebūs redzēt, pirms tu nebūsi atvedis pie manis Mihalu, Saula meitu, kad nāksi redzēt manu vaigu. 14 Un Dāvids sūtīja vēstnešus pie Išbošeta, Saula dēla, sacīdams: "Atdod man Mihalu, manu sievu, ko esmu precējis par simts filistiešu priekšādām." *15 Un Išbošets nosūtīja un to paņēma no vīra, no Paltuēļa, Laiša dēla. 16 Un viņas vīrs gāja viņai līdzi un iedams raudāja, un pavadīja viņu līdz Bahurimai. Tad Abners uz to sacīja: "Ej, griezies atpakaļ." Tad viņš griezās atpakaļ. 17 Un Abners bija runājis ar Israēla vecajiem un sacījis: "Jūs citkārt Dāvidu esat meklējuši sev par ķēniņu. 18 Tad dariet nu to, jo Tas KUNGS uz Dāvidu ir runājis un sacījis: caur Sava kalpa Dāvida roku Es izpestīšu Savus Israēla ļaudis no filistiešu rokas un no visu viņu ienaidnieku rokas." 19 Tāpat Abners bija runājis, Benjamīnam dzirdot, un Abners nogāja, arī Dāvidam dzirdot, Hebronā runāt visu, kas Israēlam un visam Benjamīna namam labi patika. 20 Un Abners nāca pie Dāvida uz Hebronu un divdesmit vīru viņam līdzi, un Dāvids Abneram un vīriem, kas viņam bija līdzi, taisīja dzīres. 21 Tad Abners sacīja uz Dāvidu: "Es celšos un iešu, un sapulcināšu visu Israēlu pie sava kunga, ķēniņa, ka tie ar tevi slēdz derību; tad tu varēsi valdīt pār visu, kas tavai dvēselei patīk." Tā Dāvids atlaida Abneru, un tas aizgāja ar mieru. 22 Un, redzi, Dāvida kalpi un Joābs griezās atpakaļ no sirošanas un pārnesa lielu laupījumu. Un Abners nebija vairs pie Dāvida Hebronā, bet šis to bija atlaidis, ka tas ar mieru bija aizgājis. 23 Kad nu Joābs un viss karaspēks ar viņu pārnāca, tad Joābam teica un sacīja: "Abners, Nera dēls, ir nācis pie ķēniņa un tas viņu ir atlaidis, ka viņš ar mieru aizgājis." 24 Tad Joābs gāja pie ķēniņa un sacīja: Ķo tu esi darījis? Redzi, Abners pie tevis ir nācis; kāpēc tu viņu esi atlaidis, ka tas aizgājis? 25 Tu gan Abneru, Nera dēlu, pazīsti, ka tas ir nācis tevi pierunāt, ka viņš vērā liktu tavu iziešanu un ieiešanu un izprastu visu, ko tu dari." 26 Un Joābs aizgāja no Dāvida un sūtīja pēc Abnera vēstnešus, kas viņu atkal atveda no Sīras akas; bet Dāvids par to nezināja. 27 Kad Abners Hebronā atnāca atpakaļ, tad Joābs viņu veda vārtos, lai klusu ar viņu parunātu, un tur tas viņam iedūra vēderā, ka tas nomira, par viņa brāļa Asahēla asinīm. *28 Kad nu Dāvids to pēcak dzirdēja, tad viņš sacīja: "Es esmu nenoziedzīgs un mana valstība Tā KUNGA priekšā mūžīgi pie Abnera, Nera dēla, asinīm. 29 Lai tās nāk pār Joāba galvu un pār visu viņa tēva namu, un lai Joāba namā netrūkst, kam (sēkla) izpil un kas ir spitālīgs, un kas ar spieķi staigā, un kas caur zobenu krīt, un kam maizes trūkst." 30 Tā Joābs un Abišajs, viņa brālis, nokāva Abneru par to, ka tas Asahēlu, viņu brāli, bija nokāvis kaujā pie Gibeonas. *31 Tad Dāvids sacīja uz Joābu un uz visiem ļaudīm, kas bija pie viņa: "Saplēsiet savas drēbes un apvelciet maisus, un sērojiet Abnera dēļ." Un ķēniņš Dāvids sekoja aiz Abnera šķirsta*. 32 Kad Abneru apglabāja Hebronā, tad ķēniņš pacēla savu balsi un raudāja pie Abnera kapa, un visi ļaudis raudāja. 33 Un ķēniņš vaimanāja par Abneru un sacīja: "Vai Abneram bija jāmirst, kā mirst nelietis? 34 Tavas rokas nebija saistītas, nedz tavas kājas liktas vara pinekļos; tu esi kritis, kā krīt no laupītājiem*." Tad visi ļaudis vēl vairāk par to raudāja. 35 Un visi ļaudis nāca aicināt, lai Dāvids maizi ēstu, kamēr vēl bija dienas gaisma; tad Dāvids zvērēja un sacīja: "Lai Dievs man dara tā un vēl vairāk, ja es baudīšu maizes vai cita kā, pirms saule noriet." 36 Un visi ļaudis to dzirdēja, un tas tiem labi patika; viss ko ķēniņš darīja, tas visiem ļaudīm labi patika. 37 Un visi ļaudis un viss Israēls noprata tai dienā, ka tas nebija nācis no ķēniņa, ka Abners, Nera dēls, bija nokauts. 38 Un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: "Vai nezināt, ka šodien lielkungs un augsts vīrs ir kritis Israēlā? 39 Bet es vēl šodien esmu par jaunu, nule svaidīts par ķēniņu. Un šie vīri, Cerujas dēli, man ir par stipriem; Tas KUNGS lai atmaksā ļauna darītājiem pēc viņu ļaundarības." *