Cība Dāvidam atnes maizi un apmelo Mefībošetu. Šimejus lād Dāvidu. Absaloms nāk uz Jeruzālemi

1 Kad Dāvids bija mazliet nogājis no kalna gala, redzi, tad Cība, Mefībošeta puisis, viņu sastapa ar pāri apkrautu ēzeļu, un uz tiem bija divi simti maizes un simts rozīņu raušu, un simts vīģu raušu, un ādas trauks ar vīnu. *2 Un ķēniņš sacīja uz Cību: "Kas tas tev tur ir?" Tad Cība sacīja: "Ēzeļi ir ķēniņa namam, ko jāt, un maize ar vīģēm puišiem, ko ēst, un vīns piekusušiem tuksnesī, ko dzert." 3 Tad ķēniņš sacīja: "Kur tad ir tava kunga dēls?" Un Cība sacīja uz ķēniņu: "Redzi, viņš palika Jeruzālemē, jo viņš sacīja: šodien Israēla nams man atdos mana tēva valstību." *4 Tad ķēniņš sacīja uz Cību: "Redzi, tavs lai ir viss, kas Mefībošetam pieder." Un Cība sacīja: "Es metos pie zemes, lai es atrodu žēlastību tavās acīs, mans kungs un ķēniņ." 5 Kad ķēniņš Dāvids nāca līdz Bahurimai, redzi, tad no turienes izgāja vīrs no Saula nama radiem, vārdā Šimejs, Gēra dēls. 6 Viņš izgāja un iedams lādēja un mētāja akmeņiem Dāvidu un visus ķēniņa Dāvida kalpus, lai gan visi ļaudis un visi varenie gāja viņam pa labo un kreiso roku. *7 Un Šimejs sacīja tā, lādēdams: "Ej ārā, ej ārā, tu asinsvīrs, tu negantais! 8 Tas KUNGS liek pār tevi nākt visām Saula nama asinīm, kura vietā tu palicis par ķēniņu. Nu Tas KUNGS valstību dod tavam dēlam Absalomam rokā. Un, redzi, nu tu esi nelaimē, jo tu esi asinsvīrs." 9 Tad Abišajs, Cerujas dēls, sacīja uz ķēniņu: "Kāpēc šim nosprāgušam sunim būs lādēt manu kungu, ķēniņu? Es noiešu un viņam noraušu galvu." *10 Bet ķēniņš sacīja: "Kas man ar jums, jūs Cerujas dēli. Lai viņš lād, jo Tas KUNGS viņam ir sacījis: lādi Dāvidu. Kas tad sacīs: kāpēc tu tā dari?" 11 Un Dāvids sacīja uz Abišaju un visiem saviem kalpiem: "Redzi, mans dēls, kas no manām miesām nācis, meklē manu dzīvību, vai ne nu jo vairāk šis benjamīnietis? Laid viņu mierā; lai lād, jo Tas KUNGS viņam to ir licis. 12 Varbūt Tas KUNGS uzlūko manu noziegumu un Tas KUNGS man šodien atkal atdos labumu viņa lāstu vietā." 13 Tā Dāvids gāja ar saviem vīriem pa ceļu, un Šimejs gāja gar kalnu, viņam iepretim, viņu lādēdams, un mētāja akmeņiem un putināja pīšļiem. 14 Un ķēniņš nāca ar visiem ļaudīm, kas pie viņa bija piekusuši*, un tur atspirdzinājās. 15 Bet Absaloms un visi Israēla vīri nāca uz Jeruzālemi, un Ahitofels ar viņu. 16 Un notika, kad arkietis Hušajs, Dāvida draugs, nāca pie Absaloma, tad Hušajs sacīja uz Absalomu: "Lai dzīvo ķēniņš, lai dzīvo ķēniņš!" 17 Bet Absaloms sacīja uz Hušaju: "Vai tā ir tava mīlestība pret tavu draugu? Kāpēc tu neesi gājis ar savu draugu?" 18 Un Hušajs sacīja uz Absalomu: "Nē, bet ko Tas KUNGS izredzējis un šie ļaudis, un visi Israēla vīri, tam es arī piederēšu un pie tā es palikšu. 19 Un turklāt - kam man kalpot? Vai ne viņa dēlam? Kā es tavam tēvam esmu kalpojis, tāpat es būšu tavā priekšā." 20 Un Absaloms sacīja uz Ahitofelu: "Dodiet padomu, ko lai darām?" 21 Un Ahitofels sacīja uz Absalomu: "Ieej pie sava tēva blakussievām, ko viņš atstājis namu sargāt, tad viss Israēls dzirdēs, ka tu smirdots tapis savam tēvam, un visu to rokas, kas ir pie tevis, taps stiprinātas." 22 Un tie taisīja Absalomam telti uz jumta, un Absaloms iegāja pie sava tēva blakussievām, visam Israēlam redzot. *23 Un Ahitofela padoms, ko viņš tanīs dienās deva, tā tapa turēts, itin kā Dieva Vārds būtu vaicāts, tā bija viss Ahitofela padoms, tiklab Dāvidam kā Absalomam.