Par elka upuriem un svabadību Kristū, 1; lai vājie netop apgrēcināti, 7.
1 Bet par elka upuriem, mēs zinām, ka mums visiem ir zināšanas. Zināšanas uzpūš, bet mīlestība uztaisa. 2 Bet ja kāds domā, ka viņš kaut ko zina, tas vēl nezin nenieka tā, kā piederās zināt. 3 Bet ja kāds Dievu mīl, tas no Viņa ir atzīts. 4 Tātad par elku upuru ēšanu zinām, ka elkdievs nav nekas pasaulē un ka nav neviens cits Dievs, kā vien Tas Vienīgais, 5 Un jebšu ir tā saucami dievi, tā debesīs, kā virs zemes - tā kā ir daudz dievu un daudz kungu; 6 Tomēr mums ir viens Dievs, Tas Tēvs, no kā visas lietas, un mēs uz Viņu, un viens Kungs Jēzus Kristus, caur ko visas lietas, un mēs caur Viņu. 7 Tomēr šīs zināšanas nav visos. Bet kādi, kas līdz šim apzinās, elkus esam, ēd tā kā no elku upuriem, un viņu sirdsapziņa, vāja būdama, top apgānīta. 8 Bet barība nedara mūs Dievam tuvākus. Jo ēzdami mēs neesam labāki, un neēzdami mēs neesam sliktāki. 9 Bet pielūkojiet, ka šī jūsu vaļa vājiem nekļūst par piedauzīšanu. 10 Jo, ja kas redzētu tevi, kam ir zināšanas, elka namā pie galda sēžam, vai vājā brāļa sirdsapziņa netaps skubināta, elku upurus ēst? 11 Un caur tavu atzīšanu pazudīs tavs vājais brālis, kā labad Kristus ir miris. 12 Bet pret brāļiem tā grēkodami un viņu vājo sirdsapziņu ievainodami, jūs grēkojat pret Kristu. 13 Tādēļ, ja manam brālim barība par piedauzīšanu, tad es nemūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcināju.