Ļaužu skaitīšana, mēris

1 *Un Tā KUNGA dusmas atkal iedegās pret Israēlu, un viņš* Dāvidu skubināja pret tiem, sacīdams: "Ej, skaiti Israēlu un Jūdu." 2 Un ķēniņš sacīja uz Joābu, karapulku virsnieku, kas pie viņa bija: "Ej jel apkārt pa visām Israēla ciltīm, no Dana līdz Bēršebai, un skaitiet ļaudis, lai es zinu ļaužu skaitu." Tad Joābs sacīja uz ķēniņu: *3 "Lai Tas KUNGS, tavs Dievs, pie šiem ļaudīm simtkārt vairāk pieliek, nekā viņu ir, ka mana kunga, ķēniņa, acis to redz; kāpēc tad mans kungs, ķēniņš, šo lietu vēlas?" 4 Bet ķēniņa vārds palika spēkā pret Joābu un karaspēka virsniekiem. Tā Joābs ar karaspēka virsniekiem izgāja no ķēniņa, lai skaitītu Israēla ļaudis. 5 Un tie gāja pāri Jardānai un apmetās pie Aroēras, pa labo roku pilsētai, kas Gada ielejas vidū, un pie Jaēzeras. *6 Pēc tie nāca uz Gileādu un uz ielejas zemi Tahtim Hodši, tie nāca arī uz Dan-Jaānu un apkārt uz Sidonu. 7 Un tie nāca uz nocietināto Tiras pilsētu un uz visām hīviešu un kanaāniešu pilsētām, un tie iznāca ārā Jūdam pret dienvidiem uz Bēršebu. 8 Tā tie gāja apkārt pa visu zemi un pārnāca pēc deviņiem mēnešiem un divdesmit dienām uz Jeruzālemi. 9 Un Joābs deva ķēniņam uzrakstīto ļaužu skaitu, un Israēlā bija astoņi simti tūkstoši karavīru, kas bija zobena nesēji, un Jūdas vīru bija pieci simti tūkstoši. 10 Tad Dāvidam sirds trīcēja, kad ļaudis bija saskaitījis. Un Dāvids sacīja uz To KUNGU: "Es esmu ļoti grēkojis ar to, ko esmu darījis, un nu Kungs, atņem, lūdzams, sava kalpa noziegumu, jo es esmu ļoti aplam darījis." *11 Kad nu Dāvids no rīta cēlās, tad Tā KUNGA vārds nāca pār pravieti Gadu, Dāvida redzētāju, tā: 12 "Ej un runā uz Dāvidu: tā saka Tas KUNGS: trīs lietas Es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām, ko lai Es tev daru." 13 Un Gads nāca pie Dāvida un teica viņam, un uz to sacīja: "Vai tu gribi septiņus gadus bada laiku savā zemē? Jeb vai tu gribi trīs mēnešus bēgt no saviem ienaidniekiem, kas tevi vajās? Jeb vai tu gribi, ka trīs dienas tavā zemē nāk mēris? Ņem nu vērā un redzi, ko lai es Viņam atsaku, kas mani sūtījis." 14 Tad Dāvids sacīja uz Gadu: "Man ir ļoti bail. Es labāk kritīšu Tā KUNGA rokā, jo Viņa žēlastība ir liela, bet cilvēku rokā es negribu krist." 15 Tad Tas KUNGS lika mērim nākt Israēlā, no rīta līdz nospriestam laikam, un no Dana līdz Bēršebai nomira septiņdesmit tūkstoši ļaužu. 16 Un, kad eņģelis savu roku pār Jeruzālemi izstiepa, lai to nomaitātu, tad Tam KUNGAM tā ļaunuma bija žēl, un Viņš sacīja uz eņģeli, kas ļaudis nonāvēja: "Pietiek! Atrauj savu roku!" Un Tā KUNGA eņģelis stāvēja pie Araunas, tā jebusieša, klona. 17 Un Dāvids sacīja uz To KUNGU, eņģeli redzēdams, kas ļaudis sita: "Redzi, es esmu grēkojis un noziedzies, bet ko šīs avis ir darījušas? Lai Tava roka ir pret mani un pret mana tēva namu." *18 Tad Gads nāca tai dienā pie Dāvida un uz to sacīja: "Ej uz augšu un uztaisi Tam KUNGAM altāri uz Araunas, tā jebusieša, klona." 19 Tad Dāvids gāja pēc Gada vārda, kā Tas KUNGS bija pavēlējis. 20 Un Arauna skatījās un redzēja pie sevis nākam ķēniņu un viņa kalpus, un Arauna izgāja un nometās ķēniņa priekšā uz sava vaiga pie zemes. 21 Un Arauna sacīja: "Kāpēc mans kungs, ķēniņš, nāk pie sava kalpa?" Un Dāvids sacīja: "Šo klonu no tevis pirkt, ka es Tam KUNGAM taisu altāri, lai šī mocība no ļaudīm atstājas." 22 Tad Arauna sacīja uz Dāvidu: "Lai mans kungs, tas ķēniņš, ņem un upurē, kā viņam patīk. Redzi, še ir vērši par dedzināmo upuri un kuļamie rati un vēršu jūgi malkai. 23 Šo visu, ķēniņ, Arauna dod ķēniņam." Un Arauna sacīja uz ķēniņu: "Lai Tam KUNGAM, tavam Dievam, ir labs prāts uz tevi." 24 Bet ķēniņš sacīja uz Araunu: "Nē, bet es pirkdams to tev nopirkšu, jo es negribu Tam KUNGAM, savam Dievam, dedzināmos upurus, iegūtus par velti, upurēt." Tā Dāvids klonu un vēršus nopirka par piecdesmit sudraba šekeļiem. 25 Un Dāvids uztaisīja tur Tam KUNGAM altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Tā Tas KUNGS tai zemei tapa salīdzināts, un tā mocība atstājās no Israēla.