Dāvids vecumā. Adonija uzmetas par ķēniņu, bet Dāvids liek izsaukt un svaidīt par ķēniņu Salamanu

1 Un, kad ķēniņš Dāvids bija vecs un labi gados, tad viņu gan ar drēbēm apsedza, bet tomēr viņš nesasila. 2 Un viņa kalpi uz to sacīja: "Meklēsim ķēniņam, savam kungam, vienu meitu, vienu jaunavu, kas stāvētu ķēniņa priekšā un viņu apkoptu, un tavā klēpī gulētu, ka ķēniņš, mans kungs, sasilst." 3 Tā tie meklēja vienu jaunu skaistu meitu pa visām Israēla robežām un atrada šūnamieti Abišagu un to veda pie ķēniņa. 4 Un tā meita bija ļoti skaista un palika ķēniņam par kopēju, un tam kalpoja. Bet ķēniņš viņu neatzina. 5 Bet Adonija, Hagitas dēls, lielījās un sacīja: "Es būšu par ķēniņu." Un viņš sev sagādāja ratus un jātniekus, un piecdesmit vīrus, kas skrēja viņam pa priekšu. 6 Un viņa tēvs to savu mūžu nebija aprājis, sacīdams: "Kāpēc tu tā dari?" Un viņš arī bija ļoti izskatīgs, un viņa māte bija dzemdējusi viņu pēc Absaloma. 7 Un viņš bija sarunājies ar Joābu, Cerujas dēlu, un ar priesteri Abjataru; tie Adonijam gāja palīgā. 8 Bet priesteris Cadoks un Benaja, Jojadas dēls, un pravietis Nātans un Šimejs un Rejus un Dāvida varenie nebija ar Adoniju. *9 Un Adonija upurēja avis un vēršus, un barotus lopus pie Zohēletes akmens, kas pie En-Rogelas avota, un aicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un visus vīrus no Jūdas, ķēniņa kalpus. 10 Bet pravieti Nātanu un Benaju, un varenos, un savu brāli Salamanu viņš nelūdza. 11 Tad Nātans runāja ar Batsebu, Salamana māti, un sacīja: "Vai tu neesi dzirdējusi, ka Adonija, Hagitas dēls, ir kļuvis par ķēniņu un mūsu kungs Dāvids to nezina? 12 Un nu nāc, es tev došu padomu, ka tu savu dvēseli un sava dēla Salamana dvēseli izglāb. 13 Noej pie ķēniņa Dāvida un saki uz to: vai tu, mans kungs un ķēniņ, savai kalponei neesi zvērējis, sacīdams: Salamanam, tavam dēlam, būs par ķēniņu būt pēc manis, un viņš sēdēs uz mana goda krēsla? Kāpēc tad Adonija kļuvis par ķēniņu? 14 Redzi, kamēr tu vēl ar ķēniņu tur runāsi, tad es nākšu pēc tevis un apstiprināšu tavus vārdus." 15 Tad Batseba gāja pie ķēniņa istabā, un ķēniņš bija ļoti vecs, un šūnamiete Abišaga kalpoja ķēniņam. 16 Un Batseba zemu noliecās un paklanījās ķēniņa priekšā. Un ķēniņš sacīja: "Kas tev kait?" 17 Un viņa uz to sacīja: "Mans kungs, tu savai kalponei pie Tā KUNGA, sava Dieva, esi zvērējis: tiešām, tavs dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis, un tam būs sēdēt uz mana goda krēsla. 18 Bet nu redzi, Adonija ir kļuvis par ķēniņu, un tu, mans kungs un ķēniņ, to nezini. 19 Un viņš ir upurējis vēršus un barotus lopus, un daudz avju un aicinājis visus ķēniņa dēlus, arī priesteri Abjataru un karaspēka virsnieku Joābu, bet tavu kalpu Salamanu viņš nav aicinājis. 20 Bet tu, mans kungs un ķēniņ, visa Israēla acis uz tevi skatās, ka tev tiem būs darīt zināmu, kas sēdēs uz ķēniņa, mana kunga, goda krēsla pēc viņa. 21 Un notiks, kad mans kungs, ķēniņš, būs gājis dusēt pie saviem tēviem, tad es un mans dēls Salamans būsim pieskaitīti grēciniekiem." 22 Un, redzi, viņai vēl ar ķēniņu runājot, pravietis Nātans atnāca. 23 Un ķēniņam tika teikts un sacīts: "Redzi, pravietis Nātans ir te." Un viņš nāca ķēniņa priekšā un nometās uz sava vaiga pie zemes ķēniņa priekšā. 24 Un Nātans sacīja: "Mans kungs un ķēniņ, vai tu esi sacījis: Adonijam būs par ķēniņu būt pēc manis un tam būs sēdēt uz mana goda krēsla? 25 Jo viņš šodien ir nogājis un upurējis vēršus un barotus lopus, un daudz avju un aicinājis visus ķēniņa dēlus, un karapulku virsniekus, un priesteri Abjataru. Un, redzi, tie ēd un dzer viņa priekšā, un saka: lai dzīvo ķēniņš Adonija! 26 Bet mani, kas esmu tavs kalps, un priesteri Cadoku un Benaju, Jojadas dēlu, un tavu kalpu Salamanu viņš nav aicinājis. 27 Vai šī lieta no ķēniņa, mana kunga, pavēlēta, un vai tu savam kalpam neesi darījis zināmu, kas pēc viņa sēdēs uz ķēniņa, mana kunga, goda krēsla?" 28 Tad ķēniņš Dāvids atbildēja un sacīja: "Ataiciniet pie manis Batsebu!" Un tā nāca pie ķēniņa un stāvēja ķēniņa priekšā. 29 Un ķēniņš zvērēja un sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvo, kas manu dvēseli no visām bēdām atpestījis, 30 tiešām, kā es tev pie Tā KUNGA, Israēla Dieva, esmu zvērējis, sacīdams: Salamans, tavs dēls, būs ķēniņš pēc manis, un tam būs sēdēt uz mana goda krēsla manā vietā; un tā es arī šodien darīšu." 31 Tad Batseba paklanījās uz sava vaiga pie zemes un metās zemē ķēniņa priekšā un sacīja: "Lai dzīvo mans kungs, ķēniņš Dāvids, mūžīgi." 32 Un ķēniņš Dāvids sacīja: "Ataiciniet man priesteri Cadoku un pravieti Nātanu un Benaju, Jojadas dēlu." Un tie nāca ķēniņa priekšā. 33 Un ķēniņš uz tiem sacīja: "Ņemiet līdzi sava kunga kalpus un sēdiniet manu dēlu Salamanu uz mana jājamo zirgēzelieni un novediet viņu uz Gihonu. 34 Un lai priesteris Cadoks un pravietis Nātans viņu tur svaida par ķēniņu Israēlam. Pēc tam pūtiet ar bazūnēm un sakiet: lai dzīvo ķēniņš Salamans. 35 Un sekojiet viņam, un lai viņš nāk un sēž uz mana goda krēsla, un lai ir ķēniņš manā vietā. Un es pavēlu viņam būt par valdītāju pār Israēlu un pār Jūdu." 36 Tad Benaja, Jojadas dēls, ķēniņam atbildēja un sacīja: "Āmen! Tas KUNGS, mana kunga, ķēniņa, Dievs lai tāpat saka. 37 Itin kā Tas KUNGS bijis ar manu kungu, ķēniņu, tāpat lai Viņš ir ar Salamanu, ka viņa goda krēsls top lielāks nekā mana kunga, ķēniņa Dāvida, goda krēsls." 38 Tad priesteris Cadoks un pravietis Nātans un Benaja, Jojadas dēls, un krētieši un plētieši nogāja un sēdināja Salamanu uz ķēniņa Dāvida jājamo zirgēzelieni un to pavadīja uz Gihonu. 39 Un priesteris Cadoks ņēma eļļas ragu no telts un svaidīja Salamanu. Un tie pūta bazūnes, un visi ļaudis sacīja: "Lai dzīvo ķēniņš Salamans." *40 Un visi ļaudis viņam sekoja, un ļaudis stabulēja ar stabulēm un priecājās ar lielu prieku, tā ka zeme no viņu skaņas rībēja. 41 Un Adonija to dzirdēja ar visiem aicinātajiem, kas bija pie viņa, un tie jau bija beiguši ēst. Un Joābs dzirdēja arīdzan bazūnes skaņu un sacīja: "Kas tā tāda skaņa un troksnis pilsētā?" 42 Un, kad tas vēl runāja, redzi, tad nāca Jonatāns, priestera Abjatara dēls. Un Adonija sacīja: "Nāc iekšā, jo tu esi godīgs vīrs un nesīsi labu vēsti." 43 Un Jonatāns atbildēja un sacīja uz Adoniju: "Bet tiešām, mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, Salamanu cēlis par ķēniņu. 44 Un ķēniņš ir sūtījis priesteri Cadoku un pravieti Nātanu un Benaju, Jojadas dēlu, un krētiešus, un plētiešus viņam līdzi, un tie viņu sēdinājuši uz ķēniņa jājamo zirgēzelieni. 45 Un priesteris Cadoks un pravietis Nātans to Gihonā svaidījuši par ķēniņu un no turienes priecīgi atnākuši, ka pilsēta rībēt rīb; šī ir skaņa, ko jūs esat dzirdējuši. 46 Un Salamans ir nosēdies uz valdības krēsla. 47 Un ķēniņa kalpi ir nākuši mūsu kungam, ķēniņam Dāvidam, labu laimi vēlēt, sacīdami: lai tavs Dievs Salamana vārdu ceļ augstāk nekā tavu vārdu, un viņa goda krēsls lai top augstāks nekā tavs goda krēsls. Un ķēniņš Dievu ir pielūdzis savā gultā. 48 Un ķēniņš tā sacījis: slavēts lai ir Tas KUNGS, Israēla Dievs, kas šodien vienam devis sēdēt uz mana goda krēsla, ka manas acis to redzējušas." 49 Tad iztrūcinājās un cēlās visi aicinātie, kas bija pie Adonijas, un gāja ikviens savu ceļu. 50 Bet Adonija bijās no Salamana un cēlās, un nogāja, un satvēra altāra ragus. 51 Un tas tika teikts Salamanam, sakot: "Redzi, Adonija bīstas no ķēniņa Salamana, un, redzi, viņš altāra ragus ir satvēris un saka: lai ķēniņš Salamans man šodien zvēr, ka viņš savu kalpu ar zobenu nenokaus." 52 Tad Salamans sacīja: "Ja viņš būs krietns vīrs, tad viņam ne mats nenokritīs pie zemes, bet, ja ļaunums pie viņa atrodas, tad tam būs mirt." 53 Un ķēniņš Salamans nosūtīja turp un lika to atvest no altāra. Un tas nāca un paklanījās ķēniņa Salamana priekšā. Bet Salamans uz viņu sacīja: ej savā namā.