Viens pravietis dod liecību pret Bēteles altāri. Jerobeāma roka sakalst. Pravietis noziedzas un tādēļ tiek lauvas saplēsts

1 Un, redzi, viens Dieva vīrs pēc Tā KUNGA vārda nāca no Jūdas uz Bēteli, un Jerobeāms stāvēja pie altāra kvēpinādams. 2 Un viņš sauca pret altāri caur Tā KUNGA vārdu un sacīja: "Altāri! altāri! Tā saka Tas KUNGS: redzi, viens dēls dzims no Dāvida nama, vārdā Josija, un tas upurēs uz tevi kalna altāru priesterus, kas uz tevis kvēpina, un cilvēku kauli uz tevis taps sadedzināti." *3 Un viņš tai pašā dienā deva brīnuma zīmi un sacīja: "Šī ir brīnuma zīme, ko Tas KUNGS runājis: redzi, altāris plīsīs, un pelni, kas uz tā, taps nogāzti." 4 Kad nu ķēniņš no tā Dieva vīra šo vārdu dzirdēja, ko tas sauca pret Bēteles altāri, tad Jerobeāms savu roku izstiepa no altāra un sacīja: "Sagrābiet viņu!" Bet viņa roka, ko viņš pret to bija izstiepis, sakalta, un viņš to vairs nevarēja savilkt pie sevis. 5 Un altāris pāršķēlās un pelni nogāzās no altāra pēc brīnuma zīmes, ko Dieva vīrs bija devis caur Tā KUNGA vārdu. 6 Tad ķēniņš atbildēja un sacīja uz Dieva vīru: "Pielūdz jel To KUNGU, savu Dievu, un aizlūdz par mani, ka mana roka atkal kļūst vesela." Tad Dieva vīrs pielūdza To KUNGU, un ķēniņa roka kļuva atkal vesela, un tā bija kā iepriekš. 7 Un ķēniņš sacīja uz Dieva vīru: "Nāc man līdzi mājās un atspirdzinies, un es tev došu dāvanu." 8 Bet Dieva vīrs sacīja uz ķēniņu: "Jebšu tu man dotu pusi sava nama, tad es tev negribu iet līdzi. Es arī neēdīšu maizi un nedzeršu ūdeni šinī vietā. 9 Jo tā Tas KUNGS man ir pavēlējis caur Savu vārdu, sacīdams: tev nebūs nedz maizi ēst, nedz ūdeni dzert, tev arī nebūs atpakaļ nākt pa to ceļu, pa kuru tu esi nācis." 10 Un viņš gāja pa citu ceļu un neatgriezās atpakaļ pa to ceļu, pa kuru tas bija nācis uz Bēteli. 11 Un viens vecs pravietis dzīvoja Bētelē, tā dēls nāca un viņam pastāstīja par visu darbu, ko Dieva vīrs tai dienā Bētelē bija darījis, un vārdus, ko viņš uz ķēniņu bija runājis; un, kad viņi to savam tēvam bija pastāstījuši, 12 tad viņu tēvs uz tiem sacīja: "Pa kuru ceļu tas ir aizgājis?" Un viņa dēli to ceļu bija redzējuši, pa kuru Dieva vīrs bija aizgājis, kas no Jūdas bija atnācis. 13 Tad viņš sacīja uz saviem dēliem: "Apseglojiet man ēzeli." Un tie apsegloja tam ēzeli, un viņš uz tā jāja. 14 Un viņš devās pēc Dieva vīra un to atrada apakš ozola sēžam, un uz to sacīja: "Vai tu esi Dieva vīrs, kas no Jūdas nācis?" Un viņš sacīja: "Es tas esmu." 15 Tad viņš uz to sacīja: "Nāc ar mani namā un ēd maizi." 16 Bet tas sacīja: "Es nevaru ar tevi atpakaļ atgriezties, nedz ar tevi iet, es arī neēdīšu maizi un nedzeršu ar tevi ūdeni šinī vietā. 17 Jo uz mani sacīts caur Tā KUNGA vārdu: tev tur nebūs maizi ēst, nedz ūdeni dzert, tev nebūs atpakaļ atgriezties un nebūs aiziet pa to ceļu, pa kuru tu esi nācis." 18 Un viņš uz to sacīja: "Es arīdzan esmu pravietis, tāpat kā tu, un eņģelis ar mani runājis caur Tā KUNGA vārdu, sacīdams: ved viņu sev līdzi savā namā, ka tas maizi ēd un ūdeni dzer." Bet viņš tam meloja. 19 Tā tas ar viņu atgriezās atpakaļ un ēda ar viņu maizi viņa namā un dzēra ūdeni. 20 Un, tiem pie galda sēžot, Tā KUNGA vārds nāca pār pravieti, kas viņu bija atvedis atpakaļ, - 21 un sauca uz Dieva vīru, kas no Jūdas bija atnācis, un sacīja: "Tā saka Tas KUNGS: tāpēc ka tu Tā KUNGA mutei esi pretī turējies un Viņa pavēli neesi turējis, ko Tas KUNGS, tavs Dievs, tev pavēlējis, 22 bet esi atpakaļ atgriezies un maizi ēdis, un ūdeni dzēris šai vietā, par ko Viņš uz tevi bija runājis: tev nebūs maizi ēst, nedz ūdeni dzert, - tad tavs līķis nenāks tavu tēvu kapenēs." 23 Kad nu tas bija maizi ēdis un dzēris, tad viņš segloja ēzeli pravietim, ko viņš bija atpakaļ atvedis. 24 Un tas nogāja, un lauva to atrada uz ceļa un to nonāvēja, un viņa līķis gulēja ceļā nomests, un ēzelis pie tā stāvēja, un lauva stāvēja pie līķa. 25 Un, redzi, kad ļaudis gāja garām un redzēja līķi ceļā nomestu, un lauvu pie līķa stāvam, tad tie nāca un to pastāstīja pilsētā, kur vecais pravietis dzīvoja. 26 Kad pravietis, kas viņu no ceļa bija atpakaļ atvedis, to dzirdēja, tad viņš sacīja: "Tas ir Dieva vīrs, kas Tā KUNGA mutei pretī turējies, tāpēc Tas KUNGS viņu nodevis lauvam, kas viņu saplēsis un nonāvējis, pēc Tā KUNGA vārda, ko Viņš uz to runājis." 27 Un viņš runāja uz saviem dēliem, sacīdams: "Apseglojiet man ēzeli." Un tie to apsegloja. 28 Tad viņš gāja un atrada viņa līķi ceļā nomestu, un ēzelis un lauva stāvēja pie līķa. Lauva līķi nebija ēdis un ēzeli nebija saplēsis. 29 Tad pravietis pacēla Dieva vīra līķi un to lika uz ēzeļa, un to atveda atpakaļ; tā vecais pravietis nāca pilsētā, lai viņu apraudātu un apglabātu. 30 Un viņš tā līķi lika savā kapā, un tie to apraudāja*: "Ak vai, manu brāli!" 31 Un, kad viņš to bija apglabājis, viņš runāja uz saviem dēliem, sacīdams: "Kad es nomirstu, tad apglabājiet mani kapā, kur Dieva vīrs aprakts, lieciet manus kaulus pie viņa kauliem." 32 Jo noteikti piepildīsies vārds, ko viņš caur Tā KUNGA vārdu izsaucis pret Bēteles altāri un pret visiem kalnu altāru namiem, kas ir Samarijas pilsētās. 33 Pēc šīm lietām Jerobeāms neatgriezās no sava ļaunā ceļa, bet iecēla atkal kalnu altāru priesterus no visādiem ļaudīm. Kam gribējās, to viņš iecēla, un tie kļuva par kalnu altāru priesteriem. *34 Un notika, ka tas kļuva par grēku Jerobeāma namam, par samaitāšanu un par izdeldēšanu no zemes virsas.