Elija uz Karmela parāda, ka Israēla Dievs ir īstais Dievs, un nokauj Baāla praviešus.

1 Un pēc ilga laika Tā KUNGA vārds nāca pār Eliju trešajā gadā tā: "Ej, rādies Ahabam, un Es došu lietu zemes virsū." 2 Un Elija aizgāja Ahabam parādīties, bet bads Samarijā bija grūts. 3 Un Ahabs bija aicinājis nama uzraugu Obadiju, un Obadija ļoti bijās To KUNGU. 4 Jo, kad Izebele bija izdeldējusi Tā KUNGA praviešus, tad Obadija ņēma simts praviešus un tos paslēpa pa piecdesmit vienā alā, un tos uzturēja ar maizi un ūdeni. 5 Un Ahabs bija sacījis uz Obadiju: "Ej pa zemi pie visiem ūdens avotiem un pie visām upēm, vai mēs neatradīsim zāli, ka dzīvus uzturam zirgus un zirgēzeļus, ka visi lopi neiet bojā." 6 Un tie sadalīja zemi savā starpā, lai to pārstaigātu; Ahabs gāja viens pa vienu ceļu, un Obadija gāja arīdzan viens pa otru ceļu. 7 Kad Obadija bija ceļā, redzi, tad Elija tam nāca pretī, un viņš, to pazīdams, metās uz sava vaiga un sacīja: "Vai tu neesi mans kungs Elija?" 8 Un viņš sacīja: "Es tas esmu, ej, saki savam kungam: redzi, Elija ir še." 9 Bet viņš sacīja: "Ko es esmu grēkojis, ka tu savu kalpu dod Ahabam rokā, ka es topu nokauts? 10 Tik tiešām, ka Tas KUNGS, tavs Dievs, dzīvo, nav nevienas tautas, nedz valsts, kurp mans kungs nebūtu sūtījis, lai tevi uzmeklētu. Un, kad tie sacīja: še viņa nav, tad viņš tai valstij un tai tautai lika zvērēt, ka tie tevi nav atraduši. 11 Un tagad tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še. 12 Un notiks, kad es no tevis aiziešu, Tā KUNGA Gars tevi aiznesīs* uz man nezināmu vietu, un, ja es būtu gājis Ahabam to sacīt un viņš tevi pēc neatrastu, tad viņš mani nokautu. Bet es, tavs kalps, bīstos To KUNGU no savām jaunības dienām. 13 Vai manam kungam nav sacīts, ko es esmu darījis, kad Izebele nokāva Tā KUNGA praviešus, ka es no Tā KUNGA praviešiem simts paslēpu pa piecdesmit vienā alā un tos uzturēju ar maizi un ūdeni? 14 Un nu tu saki: ej, saki savam kungam, redzi, Elija ir še; tad jau viņš mani nokaus." 15 Tad Elija uz to sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS Cebaots dzīvo, kā priekšā es stāvu, es šodien viņam rādīšos." 16 Tad Obadija aizgāja Ahabam pretī un viņam to sacīja. Un Ahabs gāja Elijam pretī. 17 Un, kad Ahabs Eliju ieraudzīja, tad Ahabs uz to sacīja: "Vai tu tas esi, kas Israēlu sajauc?" 18 Un viņš sacīja: "Es Israēlu neesmu sajaucis, bet tu un tava tēva nams, tādēļ, ka jūs esat atstājuši Tā KUNGA baušļus un sekojuši baāliem. 19 Un nu sūti, sapulcini pie manis visu Israēlu Karmela kalnā un četri simti piecdesmit Baāla praviešus, un četri simti Aštartes praviešus, kas ēd pie Izebeles galda." 20 Tad Ahabs izsūtīja pie visiem Israēla bērniem un sapulcināja praviešus Karmela kalnā. 21 Tad Elija piegāja pie visiem ļaudīm un sacīja: "Cik ilgi jūs klibosiet uz abām pusēm? Ja Tas KUNGS ir Dievs, tad sekojiet Viņam, bet, ja Baāls tas ir, tad sekojiet tam." Un ļaudis tam neatbildēja ne vārda. 22 Tad Elija sacīja uz ļaudīm: "Es viens vienīgs esmu atlicis, Tā KUNGA pravietis, bet Baāla praviešu ir četri simti piecdesmit. 23 Un dodiet nu mums divus vēršus, un lai tie vienu vērsi izvēlas un sacērt gabalos, un liek uz malku, bet uguni tiem nebūs pielikt; tad es sataisīšu arī otru vērsi un to likšu uz malku, un nelikšu uguni klāt. 24 Tad piesauciet jūs sava dieva vārdu, bet es piesaukšu Tā KUNGA Vārdu: kurš Dievs nu ar uguni atbildēs, tas lai ir Dievs." Tad visi ļaudis atbildēja un sacīja: "Šis vārds ir labs." *25 Un Elija sacīja uz Baāla praviešiem: "Izvēlieties vienu vērsi un sataisiet to vispirms, jo jūsu ir daudz, un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni nelieciet klāt." 26 Tad tie ņēma vērsi, ko viņš tiem deva, un to sataisīja un piesauca Baāla vārdu no rīta līdz dienas vidum, sacīdami: "Baāl, paklausi mūs!" Bet tur nebija ne balss, ne atbildes! Un tie lēkāja ap altāri, kas bija taisīts. 27 Un ap dienas vidu Elija tos apsmēja un sacīja: "Sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; viņš laikam ir domās vai darīšanās, vai ceļā, varbūt viņš guļ, lai uzmostas." 28 Un tie sauca ar stipru balsi un sagriezās pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, kamēr tiem asinis tecēja. 29 Kad nu pusdiena jau bija pagājusi, tad tie vēl muldēja līdz ēdamā upura laikam; bet tur nebija ne balss, ne atbildes, ne uzklausīšanas. 30 Tad Elija sacīja uz visiem ļaudīm: "Nāciet šurp pie manis." Tad visi ļaudis pie tā piegāja, un viņš uztaisīja atkal Tā KUNGA altāri, kas bija salauzts. 31 Un Elija ņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu skaita, uz ko Tā KUNGA vārds bija nācis, sacīdams: tavu vārdu būs saukt Israēls. *32 Un viņš uztaisīja no akmeņiem altāri Tā KUNGA Vārdā un taisīja bedri ap altāri, tik platu, ka tur divi mēri labības varēja saiet. 33 Un viņš salika malku un dalīja vērsi gabalos, un to uzlika uz malkas. 34 Un viņš sacīja: "Pildiet četrus traukus ar ūdeni un lejiet to uz dedzināmo upuri un uz malku." Un viņš sacīja: "Dariet to vēl otru reizi!" Un tie to darīja otru reizi. Un viņš sacīja: "Dariet to trešo reizi!" Un tie to darīja trešo reizi. 35 Un ūdens tecēja ap altāri, un bedre tapa pilna ar ūdeni. 36 Un ap ēdamā upura laiku pravietis Elija piegāja un sacīja: "Kungs, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs, šodien lai top zināms, ka Tu esi Dievs Israēlā un es Tavs kalps, un ka šo visu esmu darījis pēc Tava vārda. 37 Paklausi mani, Kungs, paklausi mani, lai šie ļaudis atzīst, ka Tu, Kungs, esi Dievs un ka Tu viņu sirdis atgriez atpakaļ." 38 Tad Tā KUNGA uguns krita zemē un aprija dedzināmo upuri un malku, un akmeņus, un zemi, un uzlaizīja arī ūdeni bedrē. 39 Kad nu visi ļaudis to redzēja, tad tie metās uz sava vaiga un sacīja: "Tas KUNGS ir Dievs, Tas KUNGS ir Dievs." 40 Un Elija uz tiem sacīja: "Grābiet Baāla praviešus, ka neviens no tiem neizsprūk!" Tad tie tos sagrāba. Un Elija tos noveda pie Kišonas upes un tos tur nokāva. 41 Tad Elija sacīja uz Ahabu: "Celies, ēd un dzer, jo šņāc kā uz lietu." 42 Un Ahabs gāja ēst un dzert, bet Elija gāja Karmela kalna galā un metās zemē, un lika savu vaigu starp saviem ceļiem. 43 Un viņš sacīja uz savu puisi: "Ej jel un skaties uz jūru." Tad tas gāja un skatījās, un sacīja: "Tur nav nekā." Tad viņš sacīja: "Ej atkal! Septiņas reizes." 44 Un septītajā reizē viņš sacīja: "Redzi, mazs mākonītis, kā vīra plauksta, ceļas no jūras." Tad viņš sacīja: "Noej, saki Ahabam: jūdz un brauc, ka lietus tev neuznāk." 45 Un notika, ka pēc tam debess apmācās ar melniem mākoņiem un vētru un gāzās stiprs lietus. Un Ahabs sēdās ratos un brauca uz Jezreēlu. *46 Un Tā KUNGA roka nāca pār Eliju, un tas apjoza savus gurnus un skrēja Ahabam pa priekšu līdz Jezreēlei.