Ahaba un Izebeles varas darbs pret Nabotu. Ahabs pazemojās Dieva priekšā

1 Un pēc tam notika, ka jezreēlietim Nabotam bija vīna dārzs Jezreēlē, blakus Ahaba, Samarijas ķēniņa, pilij. 2 Un Ahabs runāja ar Nabotu, sacīdams: "Dod man savu vīna dārzu, ka tas man būtu par sakņu dārzu, jo tas ir tuvu pie mana nama, un es tev viņa vietā došu labāku vīna dārzu nekā šo; vai, ja tev patīk, es tev par to maksāšu naudu." *3 Bet Nabots sacīja uz Ahabu: "Lai Tas KUNGS mani pasargā, ka es tev atdotu savu tēvu mantojumu." 4 Tad Ahabs saīdzis un dusmīgs nāca mājās tā vārda dēļ, ko jezreēlietis Nabots uz viņu bija runājis sacīdams: "Es tev nedošu savu tēvu mantojumu." Un viņš metās gultā, pagriezās uz otru pusi un neēda maizi. 5 Tad Izebele, viņa sieva, pie tā nāca un ar to runāja: "Par ko tavs prāts tāds saīdzis un tu maizi neēd?" 6 Un viņš uz to sacīja: "Es runāju ar jezreēlieti Nabotu un uz to sacīju: dod man savu vīna dārzu par naudu, vai, ja tu gribi, es tev došu citu vīna dārzu vietā." Bet tas sacīja: "Es tev nedošu savu vīna dārzu." 7 Tad Izebele, viņa sieva, uz to sacīja: "Tu, vai tāda tava valdīšana pār Israēlu? Celies, ēd maizi, un lai tava sirds ir mierā! Es tev dabūšu jezreēlieša Nabota vīna dārzu." 8 Un tā rakstīja vēstules Ahaba vārdā un tās aizzīmogoja ar viņa gredzenu, un sūtīja vēstules pie vecajiem un pie cienīgajiem viņa pilsētā, kas pie Nabota dzīvoja. 9 Un tā rakstīja vēstulēs šos vārdus: "Izsauciet gavēni un sēdiniet Nabotu augstā vietā ļaužu priekšā. 10 Un nostādiniet tam pretim divus netiklus vīrus, kas pret viņu dod liecību un saka: tu Dievu un ķēniņu esi zaimojis. Un izvediet to un nomētājiet ar akmeņiem, ka tas mirst." 11 Un viņa pilsētas vīri, vecaji un cienīgie, kas viņa pilsētā dzīvoja, darīja, kā Izebele tiem bija sacījusi, kā vēstulēs bija rakstīts, ko viņa tiem bija sūtījusi. 12 Un tie izsauca gavēni un sēdināja Nabotu ļaužu priekšā. 13 Tad divi netikli vīri nāca un stājās viņa priekšā, un netiklie vīri deva liecību pret Nabotu ļaužu priekšā un sacīja: "Nabots Dievu un ķēniņu zaimojis." Un tie to izveda ārā no pilsētas un nomētāja akmeņiem, ka tas mira. 14 Tad tie sūtīja pie Izebeles un lika sacīt: "Nabots akmeņiem nomētāts un miris." 15 Un, kad Izebele dzirdēja, ka Nabots bija nomētāts akmeņiem un miris, tad Izeele sacīja uz Ahabu: "Celies, ņem jezreēlieša Nabota vīna dārzu, ko viņš tev liedzies dot par naudu, jo Nabots nav vairs dzīvs, bet miris." 16 Kad Ahabs dzirdēja, ka Nabots bija miris, tad Ahabs cēlās, lai noietu uz jezreēlieša Nabota vīna dārzu, lai to paņemtu. 17 Tad Tā KUNGA vārds nāca pār tisbieti Eliju tā: 18 "Celies, ej Ahabam, Israēla ķēniņam, pretī, kas ir Samarijā, redzi, viņš ir Nabota vīna dārzā, turp viņš ir nogājis, lai to paņemtu. 19 Un runā uz viņu un saki: tā saka Tas KUNGS: vai tu neesi nokāvis un arī paņēmis? Tad tev uz viņu tā būs runāt un sacīt: tā saka Tas KUNGS: vietā, kur suņi laizījuši Nabota asinis, tur suņi arī laizīs tavas asinis, tiešām tavas." *20 Tad Ahabs sacīja uz Eliju: "Vai tu, mans ienaidnieks, mani esi atradis?" Un tas sacīja: "Es tevi esmu atradis, tāpēc ka tu sevi esi pārdevis, lai darītu ļaunu Tā KUNGA acīs. 21 Redzi, Es vedīšu nelaimi pār tevi un atmetīšu tavus pēcnācējus, un izdeldēšu no Ahaba ikvienu, kas pie sienas mīž, saistīto un brīvo* Israēlā. *22 Un Es darīšu tavu namu tāpat kā Jerobeāma, Nebata dēla, namu un kā Baešas, Ahijas dēla, namu tās kaitināšanas dēļ, ar ko tu Mani esi kaitinājis un ka tu Israēlu esi pavedis uz grēkiem. *23 Un par Izebeli Tas KUNGS arī runāja un sacīja: "Suņiem Izebeli būs ēst pie Jezreēles mūriem." *24 Kas Ahabam mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un, kas mirst uz lauka, to ēdīs putni zem debess." 25 Tāds kā Ahabs neviens nav bijis, kas sevi bija pārdevis, lai darītu ļaunu Tā KUNGA acīs, jo viņa sieva viņu tā paveda. 26 Un viņš darīja daudz negantības, sekodams elkdieviem, kā bija darījuši amorieši, ko Tas KUNGS bija izdzinis Israēla bērnu priekšā. 27 Un notika, kad Ahabs šos vārdus dzirdēja, tad viņš saplēsa savas drēbes un uzvilka maisu uz savu miesu, un gavēja, un gulēja maisā, un staigāja apkārt klusu. 28 Un Tā KUNGA vārds nāca pār tisbieti Eliju un sacīja: 29 "Vai tu neesi redzējis, kā Ahabs Manā priekšā pazemojies? Tāpēc, ka tas Manā priekšā pazemojies, tad Es nelaimi nevedīšu pār to viņa dienās; viņa dēla dienās Es vedīšu nelaimi pār viņa namu." *