Ahabs ar Jehošafatu iet karā pret sīriešiem, bet top nokauts, kā pravietis Miha bija iepriekš pasludinājis. Ahazija un Jehošafats.

1 Un trīs gadus tiem bija miers un kara nebija starp sīriešiem un Israēlu. 2 Bet trešajā gadā Jehošafats, Jūdas ķēniņš, nogāja pie Israēla ķēniņa. *3 Un Israēla ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: "Vai jūs nezināt, ka Rāmota Gileādā pieder mums un mēs nekā nedarām, lai viņu paņemtu no sīriešu ķēniņa rokas?" 4 Un viņš sacīja uz Jehošafatu: "Vai tu ar mani gribi iet karā pret Rāmotu Gileādā?" Un Jehošafats sacīja uz Israēla ķēniņu: "Es būšu kā tu, un mani ļaudis kā tavi ļaudis, un mani zirgi kā tavi zirgi." 5 Un Jehošafats sacīja uz Israēla ķēniņu: "Vaicā jel šodien Tā KUNGA vārdu." 6 Un Israēla ķēniņš sapulcināja praviešus, četri simti vīru, un sacīja uz tiem: "Vai man būs iet karā uz Rāmotu Gileādā vai man no tā būs atstāties?" Un tie sacīja: "Celies, jo Tas KUNGS viņu dos ķēniņa rokā." 7 Bet Jehošafats sacīja: "Vai šeit nav vēl kāds no Tā KUNGA praviešiem, ka mēs to varētu vaicāt?" 8 Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: "Vēl ir gan viens vīrs, caur ko To KUNGU var vaicāt, bet es viņu ienīstu, jo tas man nesludina labu, bet ļaunu vien, Miha, Imlas dēls." Un Jehošafats sacīja: "Lai ķēniņš tā nerunā." 9 Tad Israēla ķēniņš aicināja vienu sulaini un sacīja: "Atved ātri Mihu, Imlas dēlu." 10 Un Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūdas ķēniņš, sēdēja ikkatrs savā tronī, ģērbušies savos tērpos, pagalmā, pie Samarijas vārtu ieejas, un visi pravieši sludināja viņu priekšā. 11 Un Cedekija, Kenaānas dēls, taisīja sev dzelzs ragus un sacīja: "Tā saka Tas KUNGS: ar šiem tu badīsi sīriešus, kamēr tos izdeldēsi." 12 Un visi pravieši sludināja, tā sacīdami: "Celies pret Rāmotu Gileādā, jums būs laba veiksme, jo Tas KUNGS viņu nodos ķēniņa rokā." 13 Un vēstnesis, kas bija gājis pēc Mihas, uz to runāja un sacīja: "Redzi jel, pravieši runā vienā mutē labu ķēniņam, lai jel tavs vārds ir tāds kā viņu vārds, un runā labu!" 14 Bet Miha sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs, ko Tas KUNGS uz mani sacīs, to es runāšu." 15 Un, kad viņš nāca ķēniņa priekšā, tad ķēniņš uz viņu sacīja: "Miha, vai mums būs iet karā pret Rāmotu Gileādā vai mums no tā būs atstāties?" Un tas uz viņu sacīja: "Celies, tev izdosies, jo Tas KUNGS viņu nodos ķēniņa rokā." 16 Tad ķēniņš uz viņu sacīja: "Cik reižu man tev būs piekodināt, ka tu nekā cita man nesacītu kā taisnību Tā KUNGA Vārdā?" 17 Un viņš sacīja: "Es redzēju visu Israēlu izklīdinātu pa kalniem itin kā avis, kam nav gana. Un Tas KUNGS sacīja: šiem nav kunga, lai ikviens ar mieru iet savā namā." 18 Tad Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: "Vai es tev neesmu sacījis, ka viņš par mani nesludina labu, bet ļaunu?" 19 Un Miha sacīja: "Tādēļ klausi Tā KUNGA vārdu: es redzēju To KUNGU sēžam uz Sava troņa un visu debess karaspēku stāvam pie Viņa labās un kreisās rokas. 20 Un Tas KUNGS sacīja: "Kurš pierunās Ahabu, lai tas ceļas un krīt Rāmotā Gileādā?" Un viens runāja šā, otrs tā. 21 Tad viens gars izgāja un nostājās Tā KUNGA priekšā un sacīja: "Es viņu pierunāšu." Tad Tas KUNGS uz to sacīja: "Caur ko?" *22 Un viņš sacīja: "Es iziešu un būšu melu gars visu viņa praviešu mutē." Un Viņš sacīja: "Tu viņu pierunāsi un arī pārspēsi; ej un dari tā." 23 Un tagad, redzi, Tas KUNGS ir devis melu garu visu šo tavu praviešu mutē, un Tas KUNGS par tevi ļaunu runājis."" 24 Tad Cedekija, Kenaānas dēls, piegāja un sita Miham pliķi un sacīja: "Kā tad Tā KUNGA Gars būtu no manis atstājies, lai runātu uz tevi?" 25 Un Miha sacīja: "Redzi, to tu redzēsi tajā dienā, kad tu iesi no vienas istabas otrā, lai paslēptos." 26 Un Israēla ķēniņš sacīja: "Ņem Mihu un ved to atpakaļ pie Amona, pilsētas pārvaldnieka, un pie Joasa, ķēniņa dēla, 27 un saki: tā saka ķēniņš: lieciet to cietumā un ēdiniet to ar bēdu maizi un ar bēdu ūdeni, kamēr es atkal laimīgs pārnākšu." 28 Un Miha sacīja: "Ja tu atkal laimīgs pārnāksi, tad Tas KUNGS caur mani nav runājis." Un viņš sacīja: "Klausieties, visi ļaudis!" 29 Tā Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūdas ķēniņš, cēlās pret Rāmotu Gileādā. 30 Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: "Es iešu kaujā pārģērbies, bet tu ģērbies savās drēbēs." Un Israēla ķēniņš pārģērbās un gāja kaujā. 31 Un sīriešu ķēniņš saviem ratu virsniekiem, to bija trīsdesmit divi, bija pavēlējis un sacījis: "Nelauzieties ne uz mazu, ne uz lielu, bet uz Israēla ķēniņu vien." 32 Un, kad ratu virsnieki ieraudzīja Jehošafatu, tad tie sacīja: "Tiešām tas ir Israēla ķēniņš," - un tie pagriezās, lai cīnītos ar viņu, bet Jehošafats brēca. 33 Un, kad kaujas ratu virsnieki redzēja, ka šis nebija Israēla ķēniņš, tad tie nogriezās no viņa vajāšanas. 34 Un viens vīrs nejauši uzvilka savu stopu un iešāva Israēla ķēniņam starp sprādzēm un krūšu bruņām. Tad viņš sacīja uz savu ratu vadītāju: "Apgriez ratus un izved mani no kaujas, jo es esmu ievainots." 35 Un kaušana kļuva karsta tai dienā un ķēniņš stāvēja savos ratos pret sīriešiem un nomira vakarā; un asinis tecēja no vainas uz ratu grīdas. *36 Tad pa visu karapulku, saulei norietot, sauca un sacīja: "Ikviens uz savu pilsētu, ikviens uz savu zemi!" 37 Tā ķēniņš nomira un tika aizvests uz Samariju, un ķēniņu apglabāja Samarijā. 38 Un, kad ratus mazgāja Samarijas dīķī, tad, maukām mazgājoties, suņi laizīja viņa asinis pēc Tā KUNGA vārda, ko viņš bija runājis. *39 Un, kas vēl par Ahabu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un ziloņkaula nams, ko viņš taisījis, un visas pilsētas, ko viņš cēlis, - tas viss rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. *40 Tā Ahabs aizmiga pie saviem tēviem, un Ahazija, viņa dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā. 41 Un Jehošafats, Asas dēls, kļuva ķēniņš pār Jūdu Ahaba, Israēla ķēniņa, ceturtajā gadā. 42 Un Jehošafats bija trīsdesmit piecus gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš un valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātes vārds bija Azuba, Šilhija meita. 43 Un viņš staigāja visos sava tēva Asas ceļos, viņš no tiem neatstājās un darīja, kas ir taisns Tā KUNGA acīs. Tikai kalnu altāri netapa nopostīti, un ļaudis upurēja un kvēpināja vēl pa kalniem. *44 Un Jehošafatam bija miers ar Israēla ķēniņu. 45 Un, kas vēl stāstāms par Jehošafatu un viņa spēks, ko viņš parādījis, un kā viņš karojis, - tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 46 Viņš arī izdzina no zemes atlikušos tempļa mauciniekus, kas Asas, viņa tēva, laikā bija atlikuši. 47 Tobrīd neviena ķēniņa nebija Edomā, bet valdīja ķēniņa vietnieks. 48 Un Jehošafats lika taisīt lielus kuģus, lai brauktu uz Ofīru pēc zelta. Bet tie tur nenonāca, jo Ecion-Geberā kuģi tika sadragāti. 49 Tad Ahazija, Ahaba dēls, sacīja uz Jehošafatu: "Lai mani kalpi iet kopā ar taviem kalpiem uz kuģiem." Bet Jehošafats negribēja. 50 Un Jehošafats aizmiga pie saviem tēviem un tika apglabāts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā. Un viņa dēls Jehorams kļuva ķēniņš viņa vietā. *51 Un Ahazija, Ahaba dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu Samarijā Jehošafata, Jūdas ķēniņa, septiņpadsmitajā gadā un valdīja divus gadus pār Israēlu. 52 Un viņš darīja to, kas ļauns Tā KUNGA acīs, un staigāja sava tēva ceļā un savas mātes ceļā, un Jerobeāma, Nebata dēla, ceļā, kas Israēlu paveda uz grēkiem. 53 Un viņš kalpoja Baālam un metās zemē tā priekšā, un apkaitināja To KUNGU, Israēla Dievu, kā viņa tēvs bija darījis.