Ahazija, Israēla ķēniņš, paliek slims un mirst. Elija liek ugunij krist no debesīm

1 Un Moābs atkāpās no Israēla, kad Ahabs bija nomiris. *2 Un Ahazija izkrita cauri savas augšistabas režģim* Samarijā un sasitās, un sūtīja vēstnešus, un tiem sacīja: "Ejiet un vaicājiet Baāl-Zebubu, Ekronas dievu, vai es kļūšu vesels?" 3 Bet Tā KUNGA eņģelis runāja uz tisbieti Eliju: "Celies, ej pretī Samarijas ķēniņa vēstnešiem un runā uz tiem: vai tad Dieva nav Israēlā, ka jūs ejat izvaicāt Baāl-Zebubu, Ekronas dievu? 4 Tāpēc Tas KUNGS tā saka: tu necelsies no gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst." Un Elija aizgāja. 5 Tā vēstneši nāca atpakaļ pie viņa, un viņš uz tiem sacīja: "Kāpēc jūs nākat atpakaļ?" 6 Un tie uz viņu sacīja: "Viens vīrs mums nāca pretī un uz mums sacīja: ejiet, griezieties atpakaļ pie ķēniņa, kas jūs sūtījis, un sakiet tam: tā saka Tas KUNGS: vai tad nav Dieva Israēlā, ka tu sūti izvaicāt Baāl-Zebubu, Ekronas dievu? Tāpēc tu necelsies no gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst." 7 Un viņš uz tiem sacīja: "Kāda izskata vīrs tas bija, kas jums nāca pretī un šos vārdus uz jums runāja?" 8 Un tie uz viņu sacīja: "Tas bija vīrs ar gariem matiem* drēbēs un ar ādas jostu apjozies ap saviem gurniem." Tad viņš sacīja: "Tas ir tisbietis Elija." *9 Un viņš pie tā sūtīja virsnieku pār piecdesmit līdz ar viņa piecdesmit. Un, kad tas pie viņa nonāca, redzi, tad viņš sēdēja kalna galā, un tas uz viņu sacīja: "Tu, Dieva vīrs, ķēniņš tev liek sacīt: nāc lejā." 10 Bet Elija atbildēja un sacīja uz virsnieku pār piecdesmit: "Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un aprij tevi ar taviem piecdesmit." Tad uguns krita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit. *11 Bet viņš pie tā sūtīja vēl otru virsnieku pār piecdesmit līdz ar viņa piecdesmit, un tas runāja* un uz to sacīja: "Tu Dieva vīrs, tā ķēniņš saka: nāc tūdaļ lejā." 12 Bet Elija atbildēja un uz tiem sacīja: "Ja es esmu Dieva vīrs, tad lai uguns krīt no debesīm un aprij tevi līdz ar taviem piecdesmit." Tad Dieva uguns nokrita no debesīm un aprija to un viņa piecdesmit. 13 Bet viņš sūtīja atkal trešo reizi virsnieku pār piecdesmit līdz ar viņa piecdesmit. Un trešais virsnieks pār piecdesmit nāca augšā un piegāja, un metās ceļos Elijas priekšā, to lūdza un uz to sacīja: "Tu, Dieva vīrs, lai jel mana dvēsele un šo tavu piecdesmit kalpu dvēseles atrod žēlastību tavās acīs. 14 Redzi, uguns ir kritusi no debesīm un aprijusi divus pirmos virsniekus pār piecdesmit līdz ar viņu piecdesmit, bet nu lai jel mana dvēsele ir dārga tavās acīs." 15 Un Tā KUNGA eņģelis sacīja uz Eliju: "Noej ar viņu un nebīsties no viņa!" Tad viņš cēlās un ar to nogāja pie ķēniņa, 16 un sacīja uz to: "Tā saka Tas KUNGS: tāpēc ka tu vēstnešus esi sūtījis izvaicāt Baāl-Zebubu, Ekronas dievu, it kā nebūtu Dieva Israēlā, kuram varētu vaicāt Viņa vārdu, tāpēc tu necelsies no tās gultas, kur tu guli, bet tev jāmirst." 17 Tā viņš nomira pēc Tā KUNGA vārda, ko Elija bija runājis, un Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā, Jehorama, Jehošafata dēla, Jūdas ķēniņa, otrajā gadā, jo viņam nebija dēla. 18 Un, kas vēl stāstāms par Ahaziju, ko viņš darījis, - tas viss rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. *