Elija tiek pacelts uz debesīm. Elīša paņem Elijas mēteli, iet pāri Jardānai, pārvērš nelabo ūdeni Jērikā, soda bezkaunīgos bērnus Bētelē

1 Kad nu Tas KUNGS Eliju vētrā gribēja uzņemt debesīs, tad Elija ar Elīšu gāja no Gilgālas. 2 Un Elija sacīja uz Elīšu: "Paliec jel šeit, jo Tas KUNGS mani sūtījis uz Bēteli. Bet Elīša sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu." 3 Un, kad tie gāja uz Bēteli, tad tie praviešu bērni, kas bija Bētelē, izgāja pie Elīšas un uz to sacīja: "Vai tu zini, ka Tas KUNGS šodien tavu kungu paņems prom pāri tavai galvai?" Un viņš sacīja: "Zinu gan, esiet tikai klusu!" 4 Un Elija uz to sacīja: "Elīša, paliec jel šeit, jo Tas KUNGS mani sūtījis uz Jēriku." Bet tas sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu." Tā tie gāja uz Jēriku. 5 Tad praviešu bērni, kas bija Jērikā, piegāja pie Elīšas un uz to sacīja: "Vai tu zini, ka Tas KUNGS tavu kungu šodien paņems prom pāri tavai galvai?" Un tas sacīja: "Zinu gan, esiet tikai klusu!" 6 Tad Elija uz to sacīja: "Paliec jel šeit, jo Tas KUNGS mani sūtījis uz Jardānu." Bet tas sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu." Tā tie gāja abi divi. 7 Un piecdesmit vīri no praviešu dēliem gāja un nostājās iepretim no tālienes; un tie abi stāvēja pie Jardānas. 8 Tad Elija ņēma savu mēteli un to satina, un sita ūdeni, un tas tika sadalīts uz abām pusēm, tā ka tie abi gāja pāri pa sausu zemi. 9 Kad tie bija pārgājuši, tad Elija sacīja uz Elīšu: "Lūdz, ko man tev būs darīt, pirms es tieku paņemts prom no tevis." Un Elīša sacīja: "Lai jel tavs gars divkārtīgā mērā ir pār mani." 10 Un viņš sacīja: "Grūtu lietu tu esi lūdzis; ja tu mani redzēsi, kad es no tevis tapšu paņemts, tad tas tev tā notiks, bet, ja ne, tad tas nenotiks." 11 Un, viņiem tā ejot un runājot, redzi, ugunīgi rati un ugunīgi zirgi nāca, kas tos abus šķīra. Tā Elija aizbrauca vētrā uz debesīm. 12 Un Elīša to redzēja un brēca: "Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!" Un viņš to vairs neredzēja. Un viņš sagrāba savas drēbes un tās saplēsa divos gabalos. 13 Un viņš pacēla Elijas mēteli, kas tam bija nokritis, un griezās atpakaļ un stāvēja Jardānas malā. 14 Un viņš ņēma Elijas mēteli, kas tam bija nokritis, un sita ūdeni, un sacīja: "Kur ir Viņš, Tas KUNGS, Elijas Dievs?" Un viņš sita ūdeni, un tas tika sadalīts uz abām pusēm, un Elīša pārgāja pāri. 15 Kad nu praviešu bērni iepretim Jērikai viņu redzēja, tad tie sacīja: "Elijas gars dus uz Elīšas," - un tie viņam gāja pretī un metās pie zemes viņa priekšā. 16 Un tie uz viņu sacīja: "Redzi, starp taviem kalpiem ir piecdesmit spēcīgi vīri, lai tie iet un meklē tavu kungu: kad tik Tā KUNGA Gars viņu nav paņēmis un nometis uz kādu kalnu vai kādā ielejā." Bet viņš sacīja: "Nesūtiet!" 17 Bet tie vēl vairāk lūdza, kamēr kļuva vai kauns, un viņš sacīja: "Sūtiet!" Un tie sūtīja piecdesmit vīrus un to meklēja trīs dienas un neatrada. 18 Tad tie atnāca atpakaļ pie viņa uz Jēriku, kur viņš bija palicis, un viņš uz tiem sacīja: "Vai es jums nesacīju: neejiet?" 19 Un pilsētas vīri sacīja uz Elīšu: "Redzi jel, šīs pilsētas vieta ir gan laba, kā mans kungs redz, bet ūdens ir nelāgs un zeme neauglīga." 20 Un viņš sacīja: "Atnesiet man jaunu kausu un ielieciet tajā sāli," - un tie viņam to atnesa. 21 Un viņš aizgāja pie ūdens avota un iemeta tajā sāli, un sacīja: "Tā saka Tas KUNGS: Es šo ūdeni esmu darījis veselīgu, no šejienes vairs nenāks ne nāve, nedz neauglība." 22 Tā ūdens kļuva veselīgs līdz šai dienai pēc Elīšas vārda, ko viņš bija runājis. 23 Un viņš no turienes gāja uz Bēteli, un, kad viņš pa ceļu gāja uz augšu, tad mazi puikas no pilsētas nāca ārā un to mēdīja, un uz to sacīja: "Plikgalvi, nāc augšā, plikgalvi, nāc augšā!" 24 Un viņš apgriezās, un, tos ieraudzījis, viņš tos nolādēja Tā KUNGA Vārdā. Tad divi lāči iznāca no meža un no tiem saplosīja četrdesmit divus bērnus. 25 Un viņš no turienes gāja uz Karmela kalnu, un no turienes viņš griezās atpakaļ uz Samariju.