Hizkija, Jūdas ķēniņš. Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, apspiež Jūdu un Jeruzālemi

1 Un Israēla ķēniņa Hošejas, Elas dēla, trešajā gadā Jūdas ķēniņš Hizkija, Ahaza dēls, kļuva par ķēniņu. *2 Un viņš bija divdesmit piecus gadus vecs, kad kļuva par ķēniņu, un valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Abī, Zaharijas meita. 3 Un tas darīja, kas Tam KUNGAM labi patika, tāpat kā viņa tēvs Dāvids bija darījis. 4 Tas nopostīja kalnu altārus un nolauzīja svētstabus, un izdeldēja ašēras (elka stabus), un sadragāja vara čūsku, ko Mozus bija taisījis; jo līdz tam laikam Israēla bērni tai bija kvēpinājuši un to nosauca par Nehūštanu (vara taisīta). *5 Viņš uzticējās Tam KUNGAM, Israēla Dievam, un pēc viņa nebija otra tāda kā viņš no visiem Jūdas ķēniņiem, arī pirms viņa tāda nebija bijis. 6 Jo viņš pieķērās Tam KUNGAM un viņš no Tā neatkāpās, un viņš turēja baušļus, ko Tas KUNGS caur Mozu bija pavēlējis. 7 Un Tas KUNGS bija ar viņu, ka viss, kurp viņš devās, labi izdevās. Viņš atkāpās arīdzan no Asīrijas ķēniņa un tam vairs nekalpoja. 8 Viņš kāva arīdzan filistiešus līdz Gazai un tās robežām, gan pilīs, gan nocietinātās pilsētās. 9 Un ķēniņa Hizkijas ceturtajā gadā, tas ir Israēla ķēniņa Hošejas, Elas dēla, septītais gads, Salmanasers, Asīrijas ķēniņš, cēlās pret Samariju un izvietoja nometni pret viņu, *10 un to ieņēma pēc trim gadiem, Hizkijas sestajā gadā, tas ir Israēla ķēniņa Hošejas, devītais gads - tad Samarija tapa ieņemta. 11 Un Asīrijas ķēniņš aizveda Israēlu trimdā uz Asīriju un tiem lika dzīvot Halahā un pie Haboras, Gozanas upes, un Medijas pilsētās, 12 tāpēc ka tie Tā KUNGA, sava Dieva, balsij nebija klausījuši, bet Viņa derību pārkāpuši un visu, ko Mozus, Tā KUNGA kalps, bija pavēlējis, un to tie nebija nedz klausījuši, nedz darījuši. 13 Bet ķēniņa Hizkijas četrpadsmitajā gadā Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, cēlās pret visām stiprajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma. *14 Tad Hizkija, Jūdas ķēniņš, sūtīja pie Asīrijas ķēniņa uz Lahišu un lika sacīt: "Es esmu apgrēkojies, griezies prom no manis, es nesīšu, ko tu man uzliksi." Tad Asīrijas ķēniņš Hizkijam, Jūdas ķēniņam, uzlika trīs simti talentus sudraba un trīsdesmit talentus zelta. 15 Un Hizkija atdeva visu sudrabu, kas atradās Tā KUNGA namā un ķēniņa nama dārgumu krātuvēs. 16 Tanī laikā Hizkija noplēsa (zeltu) no Tā KUNGA nama durvīm un no stabiem, ko Jūdas ķēniņš Hizkija, bija apkalis ar zeltu, un atdeva tos Asīrijas ķēniņam. 17 Bet Asīrijas ķēniņš sūtīja tartanu(augsto sargu), rab-sarisu(augsto pārvaldnieku) un rab-šaku(augsto dzērienu devēju) no Lahišas pie ķēniņa Hizkijas ar lielu karaspēku uz Jeruzālemi, un tie cēlās un gāja uz Jeruzālemi. Un, kad tie bija cēlušies un atnākuši, tad tie nostājās pie augšējā dīķa ūdensvada, ceļa malā pie vadmalnieku tīruma. 18 Un tie sauca ķēniņu. Tad pie tiem izgāja nama uzraugs Eliakims, Hilķijas dēls, un skrīveris Šebna un rakstvedis* Joahs, Asafa dēls. 19 Un rab-šakus uz tiem sacīja: "Sakiet jel Hizkijam: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: kas tas tāds par patvērumu, uz ko tu paļaujies? 20 Tu saki tukšu vārdu - diezgan esot padoma un spēka karam. Uz ko tad tu paļaujies, ka tu no manis esi atkritis? 21 Nu, redzi, tu paļaujies uz to salūzušo niedri, uz Ēģipti. Kas uz to atspiežas, tam tā ieies rokā un to pārdurs. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, visiem, kas uz viņu paļaujas. 22 Bet, ja jūs uz mani sakāt: mēs paļaujamies uz To KUNGU, savu Dievu, - vai tas nav, kam kalnus un altārus Hizkija ir nopostījis un sacījis uz Jūdu un Jeruzālemi: šī altāra priekšā, kas ir Jeruzālemē, jums būs pielūgt? 23 Nu tad, saderi ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divtūkstoš zirgus, ja tev ir jātnieki, ko tiem likt virsū. 24 Kā tad tu varēsi atsist atpakaļ vienu pašu virsnieku no mana kunga vismazākajiem kalpiem? Bet tu paļaujies uz Ēģipti ratu un jātnieku dēļ. 25 Vai tad nu es bez Tā KUNGA esmu cēlies pret šo vietu, lai to izpostītu? Tas KUNGS uz mani sacījis: celies pret šo zemi un izposti to." 26 Tad Eliakims, Hilķijas dēls, un Šebna un Joahs sacīja uz rab-šaku: "Runā jel ar saviem kalpiem sīriski, mēs to gan protam, un nerunā ar mums jūdiski, ļaudīm dzirdot, kas ir uz mūra." 27 Bet rab-šakus uz tiem sacīja: "Vai mans kungs mani sūtījis pie tava kunga un pie tevis šos vārdus runāt? Vai ne pie vīriem, kas sēž uz mūra, kam līdz ar jums būs jāēd savi sūdi un jādzer savi mīzali?" 28 Un rab-šakus nostājās un sauca stiprā balsī jūdiski, un runāja, un sacīja: "Klausieties tā lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus. 29 Tā saka ķēniņš: lai Hizkija jūs neapmāna, jo viņš jūs nevarēs izglābt no manas rokas. 30 Lai arī Hizkija jums nedod cerību uz To KUNGU, sacīdams: tiešām, Tas KUNGS mūs izglābs, un šī pilsēta netaps nodota Asīrijas ķēniņa rokā. 31 Neklausieties uz Hizkiju. Jo tā saka Asīrijas ķēniņš: deriet ar mani mieru un nāciet pie manis ārā, tad ikviens ēdīs no sava vīna koka un ikviens no sava vīģes koka, un ikviens dzers ūdeni no savas akas, 32 kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu tādā zemē, kāda ir jūsu zeme, labības un vīna zeme, maizes un vīna dārzu zeme, eļļas koku, eļļas un medus zeme, - tad jūs paliksiet dzīvi un nemirsiet. Bet Hizkijam neklausiet, jo viņš jūs pieviļ, sacīdams: Tas KUNGS mūs izpestīs. 33 Vai gan kāds no pagānu dieviem savu zemi izglābis no asīriešu ķēniņa rokas? *34 Kur ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefārvaimas, Henas un Ivas dievi? Vai tie gan izglābuši Samariju no manas rokas? 35 Kurš no visas pasaules dieviem izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad Tas KUNGS Jeruzālemi izglābs no manas rokas?" 36 Bet ļaudis cieta klusu un viņam neatbildēja neviena vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis un sacījis: "Jums nebūs viņam atbildēt." 37 Tad nama uzraugs Eliakims, Hilķijas dēls, un skrīveris Šebna un rakstvedis Joahs, Asafa dēls, nāca pie Hizkijas ar saplēstām drēbēm un viņam stāstīja rab-šakus vārdus.