Jehus izdeldē Ahaba radus un Baāla praviešus.

1 Un Ahabam bija septiņdesmit dēli Samarijā, un Jehus rakstīja vēstules un tās sūtīja uz Samariju pie Jezreēles virsniekiem, pie vecajiem un Ahaba bērnu uzraugiem ar šiem vārdiem: 2 "Kad šī vēstule pie jums nonāk un jūsu kunga dēli ir pie jums, un rati un zirgi, stipra pilsēta un bruņas, 3 tad izredziet labāko un taisnāko no sava kunga dēliem un ieceliet to viņa tēva goda krēslā, un karojiet par sava kunga namu." 4 Bet tie bijās varen ļoti un sacīja: "Redzi, divi ķēniņi viņa priekšā nav pastāvējuši, kā tad mēs pastāvēsim?" *5 Un tie, kas bija pār namu, un tie, kas bija pār pilsētu, un vecaji, un uzraugi sūtīja pie Jehus un sacīja: "Mēs esam tavi kalpi un darīsim visu, ko tu mums sacīsi, mēs nevienu necelsim par ķēniņu; dari tu, kas tev patīk." 6 Tad viņš tiem rakstīja citu vēstuli ar šiem vārdiem: "Ja jūs esat manā pusē un gribat klausīt manai balsij, tad ņemiet sava kunga dēlu galvas un nāciet pie manis rīt ap šo laiku uz Jezreēli." Un ķēniņa dēlu bija septiņdesmit vīri pie pilsētas lielkungiem, kas tos audzināja. 7 Kad nu šī vēstule pie tiem nonāca, tad tie ņēma ķēniņa dēlus un nokāva visus septiņdesmit, un lika viņu galvas kurvjos, un tās sūtīja uz Jezreēlu. 8 Un, kad vēstnesis atnāca un viņam to stāstīja, sacīdams: "Tie ir atnesuši ķēniņa dēlu galvas," tad viņš sacīja: "Lieciet tās divējās kopās pie vārtu durvīm līdz rītam." 9 Un no rīta, kad viņš izgāja, tad viņš tur nostājās un sacīja uz visiem ļaudīm: "Jūs esat taisni, redzi, es esmu cēlis dumpi pret savu kungu un viņu nokāvis; kas tad šos visus ir kāvis? 10 Tāpēc atzīstiet, ka no Tā KUNGA vārda nekas nav zemē nokritis, ko Tas KUNGS runājis pret Ahaba namu; jo Tas KUNGS ir darījis, ko Viņš runājis caur Savu kalpu Eliju." *11 Tad Jehus arī visus apkāva, kas no Ahaba nama bija atlikušies Jezreēlā, arī visus viņa augstmaņus un viņa pazīstamos, un viņa svētītājus, kamēr tam neviena vairs neatlika. 12 Un viņš cēlās un gāja, un devās uz Samariju; ceļā viņš nonāca Bet-Ēkedā*, ganu (cirpšanas) vietā. 13 Tad Jehus atrada Ahazijas, Jūdas ķēniņa, brāļus un uz tiem sacīja: "Kas jūs esat?" Un tie sacīja: "Mēs esam Ahazijas brāļi un esam nākuši apmeklēt ķēniņa un ķēniņienes bērnus." 14 Tad viņš sacīja: "Grābiet tos dzīvus!" Un tie tos sagrāba dzīvus un tos apkāva pie ganu nama akas, četrdesmit divus vīrus, un neatlicināja no tiem neviena. 15 Un, no turienes aizgājis, viņš atrada Jehonadabu, Rehaba dēlu, pretī nākam un to sveicināja, un uz to sacīja: "Vai tava sirds taisna, kā mana sirds pret tavu sirdi?" Un Jehonadabs sacīja: "Ir gan." Jehus sacīja: "Ja tā ir, tad dod man savu roku." Un viņš tam deva roku, un viņš tam lika pie sevis kāpt ratos. *16 Un viņš sacīja: "Nāc man līdzi un skaties manu karstumu Tā KUNGA priekšā." Un viņš tam lika braukt savos ratos. 17 Tad viņš nonāca Samarijā un apkāva visus, kas Ahabam bija atlikuši Samarijā, tiekāms viņš tos izdeldēja, pēc Tā KUNGA vārda, ko Tas caur Eliju bija runājis. *18 Un Jehus sapulcināja visus ļaudis un uz tiem sacīja: Ahabs Baālam maz ir kalpojis, Jehus viņam daudz vairāk kalpos. *19 Tāpēc aicinājiet visus Baāla praviešus, visus viņa kalpus un visus viņa svētītājus pie manis, ka neiztrūkst neviena, jo man Baālam jāupurē liels upuris. Nevienam, kas izvairīsies, nebūs palikt dzīvam." Bet Jehus to darīja ar viltību, ka viņš nomaitātu visus Baāla kalpus. 20 Un Jehus sacīja: "Svētījiet Baālam svētkus,"- un tie tos izsauca. 21 Tad Jehus sūtīja arī pa visu Israēlu, un visi Baāla kalpi atnāca, un neiztrūka neviena, kas nebūtu nācis, un tie nāca Baāla namā, ka Baāla nams līdz galu galam bija pilns. 22 Tad viņš sacīja uz tiem, kas bija iecelti pār drēbju namu: "Atnesiet visiem Baāla kalpiem drēbes!" Un tie viņiem atnesa drēbes. 23 Tad Jehus ar Jehonadabu, Rehaba dēlu, gāja Baāla namā, un viņš sacīja uz Baāla kalpiem: "Meklējiet un pieraugiet, ka jūsu starpā nav neviena no Tā KUNGA kalpiem, bet Baāla kalpi vien." 24 Kad tie nāca upurēt kaujamos un dedzināmos upurus, tad Jehus ārā nolika astoņdesmit vīrus un sacīja: "Ja kāds no vīriem, ko es jums dodu rokā, izbēgs, tad jūsu dvēsele būs viņa dvēseles vietā." 25 Kad nu dedzināmais upuris bija pabeigts, tad Jehus sacīja uz pils karavīriem un uz virsniekiem: "Ejiet un kaujiet tos, ka neviens neizbēg!" Un tie tos apkāva ar zobena asmeni, un pils karavīri un virsnieki tos nometa pie malas un gāja Baāla nama pilī. 26 Un tie iznesa Baāla nama uzceltos stabus un tos sadedzināja, 27 un sadragāja Baāla uzcelto tēlu, un salauzīja Baāla namu, un to darīja par gānekļu vietu līdz šodienai. 28 Tā Jehus Baālu izdeldēja no Israēla. 29 Bet no Jerobeāma, Nebata dēla, grēkiem, kas Israēlu bija pavedis uz grēkiem, Jehus neatstājās, proti, no zelta teļiem Bētelē un Danā. 30 Un Tas KUNGS sacīja uz Jehu: "Tāpēc ka tev labs prāts bijis darīt, kas Man patīk, un Ahaba namam visu esi darījis, kas bija Manā sirdī, tad tavi dēli sēdēs Israēla goda krēslā līdz ceturtam augumam." *31 Bet Jehus nedzinās staigāt Tā KUNGA, Israēla Dieva, bauslībā ar visu savu sirdi; viņš neatstājās no Jerobeāma grēkiem, kas Israēlu bija pavedis uz grēkiem. 32 Tanī laikā Tas KUNGS Israēlu iesāka mazināt, jo Hazaēls tos kāva visās Israēla robežās, *33 no Jardānas puses pret rītiem visu Gileādas zemi, gadiešus un rūbeniešus, un manasiešus, no Aroēra pie Arnonas upes un Gileādu un Bāšānu. 34 Un, kas vēl par Jehu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viss viņa spēks, - tas ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. *35 Un Jehus aizmiga pie saviem tēviem, un viņu apglabāja Samarijā, un viņa dēls Jehoahazs kļuva ķēniņš viņa vietā. 36 Un laiks, kamēr Jehus pār Israēlu valdījis Samarijā, ir divdesmit astoņi gadi.