Naamans no spitālības šķīstīts, Gehazis ar spitālību sodīts

1 Un Naamans, Sīrijas ķēniņa karaspēka virspavēlnieks, bija augsts un godājams vīrs sava kunga priekšā, jo caur viņu Tas KUNGS sīriešiem bija devis izglābšanu, un viņš bija varens vīrs, bet spitālīgs. 2 Un no Sīrijas sirotāji bija izgājuši un aizveduši no Israēla zemes mazu meiteni, kas bija Naamana sievas kalpone. 3 Un tā sacīja uz savu valdnieci: "Kaut mans kungs būtu pie pravieša, kas Samarijā, tas viņu gan atsvabinātu no spitālības." 4 Un Naamans gāja un to teica savam kungam, sacīdams: "Tā un tā teica meitene, kas ir no Israēla zemes." 5 Tad Sīrijas ķēniņš sacīja: "Ej, es sūtīšu vēstuli Israēla ķēniņam." Un tas gāja un ņēma līdzi desmit talentus sudraba un sešus tūkstošus šekeļu zelta, un desmit svētku drēbes. 6 Un viņš nesa vēstuli Israēla ķēniņam, kur bija rakstīts: "Kad šī vēstule pie tevis nāk, redzi, tad es savu kalpu Naamanu pie tevis esmu sūtījis, lai tu viņu atsvabini no viņa spitālības." 7 Kad nu Israēla ķēniņš šo vēstuli bija izlasījis, tad viņš saplēsa savas drēbes un sacīja: "Vai tad es esmu Dievs, ka varu nokaut un atkal dzīvu darīt, ka šis pie manis sūta vīru, lai to atsvabinu no viņa spitālības? Ņemiet vērā un redziet, ka tas ķildu pret mani meklē." 8 Bet, kad Elīša, Dieva vīrs, to dzirdēja, ka Israēla ķēniņš savas drēbes bija saplēsis, tad viņš sūtīja pie ķēniņa un lika sacīt: "Kāpēc tu savas drēbes esi saplēsis? Lai jel viņš nāk pie manis un atzīst pravieti esam Israēlā." 9 Un Naamans ar saviem zirgiem un ar saviem ratiem nāca un apstājās Elīšas nama durvju priekšā. 10 Un Elīša sūtīja vēstnesi pie tā un lika sacīt: "Ej un mazgājies septiņas reizes Jardānā, tad tava miesa atkal būs vesela un tu tapsi šķīsts." 11 Bet Naamans apskaitās un aizgāja, un sacīja: "Redzi, es domāju, viņš taču nāks pie manis ārā un stāvēs, un piesauks Tā KUNGA, sava Dieva, Vārdu un ar savu roku braucīs pār to vietu, un atņems spitālību. 12 Vai Amana un Farfara, upes pie Damaskas, nav labākas nekā visi Israēla ūdeņi, vai es tur nevaru mazgāties, lai topu šķīsts?" Un viņš griezās atpakaļ un aizgāja dusmās. 13 Tad viņa kalpi piegāja un ar to runāja, un sacīja: "Mans tēvs, kad pravietis tev būtu teicis kādu lielu lietu, vai tu to nedarītu? Kā nu ne, kad viņš tev sacījis: mazgājies, tad tu tapsi šķīsts." 14 Tad viņš nokāpa un mazgājās Jardānā septiņas reizes pēc Dieva vīra vārda, un viņa miesa kļuva atkal vesela kā maza bērna miesa, un viņš tapa šķīsts. *15 Tad viņš griezās atpakaļ pie Dieva vīra ar visu savu pulku un nāca, un apstājās tā priekšā, un sacīja: "Redzi, nu es zinu, ka cita Dieva nav pa visu pasauli kā vien Israēlā. Un nu ņem, lūdzams, kādu svētību no sava kalpa." 16 Bet tas sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs, kura priekšā es stāvu, es to neņemšu." Un viņš tam uzstāja, lai ņemot, bet tas liedzās. 17 Tad Naamans sacīja: "Ja ne, tad ļauj jel dot savam kalpam divu zirgēzeļu nastas zemes. Jo tavs kalps svešiem dieviem vairs nenesīs ne dedzināmos upurus, ne kaujamos upurus, kā vien Tam KUNGAM. 18 Šinī lietā lai Tas KUNGS tavam kalpam piedod, kad mans kungs ies Rimona namā tur pielūgt un viņš atspiedīsies uz manu roku, un es nometīšos Rimona namā, tad lai Tas KUNGS tavam kalpam piedod šo lietu, kad es tā nometos Rimona namā." 19 Un viņš uz to sacīja: "Ej ar mieru." 20 Kad nu viņš kādu ceļa gabalu no tā bija aizgājis, tad Gehazis, Elīšas, Dieva vīra, puisis, domāja: redzi, mans kungs šo sīrieti Naamanu ir saudzējis un no viņa rokas neko nav ņēmis no tā, ko viņš atnesis; tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs, es tam skriešu pakaļ un ņemšu ko no viņa. 21 Tā Gehazis skrēja Naamanam pakaļ, un, kad Naamans redzēja sev pakaļ skrienam, tad viņš nokāpa no saviem ratiem viņam pretī un sacīja: "Vai viss labi?" 22 Un tas sacīja: "Labi. Mans kungs mani sūtījis un liek sacīt: redzi, tagad divi puiši no praviešu dēliem pie manis atnākuši no Efraima kalniem, dod jel viņiem talentu sudraba un divas svētku drēbes." 23 Un Naamans sacīja: "Ņem, lūdzams, divus talentus." Un tas tam uzstāja un iesēja divus talentus sudraba divos maisos un divas svētku drēbes, un tos deva diviem saviem puišiem, kas tos nesa viņam pa priekšu. 24 Kad nu viņš nāca pie pakalna, tad viņš to paņēma no viņu rokām un to nolika namā, un tos vīrus atlaida, ka tie aizgāja. 25 Bet viņš nāca un tur stāvēja sava kunga priekšā. Un Elīša uz to sacīja: "Kur tu biji, Gehazi?" Un tas sacīja: "Tavs kalps ne šur, ne tur nav bijis." 26 Bet viņš uz to sacīja: "Vai mana sirds tur līdzi nestaigāja, kad tas vīrs griezās atpakaļ no saviem ratiem tev pretī? Vai tas bija laiks ņemt sudrabu un drēbes, un eļļas kokus, un vīna dārzus, un avis, un vēršus, un kalpus, un kalpones? 27 Tāpēc Naamana spitālība tev pielips un tavam dzimumam mūžam." Tad tas no viņa aizgāja spitālīgs kā sniegs.