Elīša padara, ka dzelzs peld virs ūdens. Sīrieši paliek akli. Liels bads Samarijā

1 Un praviešu dēli sacīja uz Elīšu: "Redzi jel, vieta, kur mēs tavā priekšā dzīvojam, mums ir par šauru. 2 Lai ejam jel pie Jardānas un ņemsim tur ikkatrs vienu baļķi, un taisīsim sev tur vietu, kur dzīvot." Un tas sacīja: "Ejiet." 3 Un viens sacīja: "Nāc, lūdzams, un ej līdzi saviem kalpiem." Un viņš sacīja: "Es iešu." 4 Tā viņš ar tiem gāja. Un tie nonāca pie Jardānas un nocirta kokus. 5 Un notika, ka vienam, baļķi cērtot, cirvis iekrita ūdenī; tad tas sāka brēkt un sacīja: "Ak, mans kungs! Un tas bija palienēts." 6 Un Dieva vīrs sacīja: "Kur tas iekrita?" Tad tas viņam rādīja to vietu, un viņš nogrieza koku un iegrūda tur, tad dzelzs uzpeldēja. 7 Un viņš sacīja: "Ņem to." Tad tas izstiepa savu roku un to paņēma. 8 Un sīriešu ķēniņš karoja pret Israēlu, un viņš aprunājās ar saviem kalpiem un sacīja: "Apmetīsimies tai un tai vietā." 9 Bet Dieva vīrs sūtīja pie Israēla ķēniņa un sacīja: "Sargies, neej šai vietai garām, jo sīrieši tur grib apmesties." 10 Tad Israēla ķēniņš sūtīja uz to vietu, par ko Dieva vīrs tam bija sacījis un piekodinājis, un tur pasargājās ne vienu vai divas reizes*. 11 Tad sīriešu ķēniņa sirds sašuta par šo lietu, un viņš aicināja savus kalpus un uz tiem sacīja: "Vai jūs man nevarat sacīt, kurš no mūsējiem tinās ar Israēla ķēniņu?" 12 Tad viens no viņa kalpiem sacīja: "Tā nav, mans kungs un ķēniņ, bet Israēla pravietis, Elīša, saka Israēla ķēniņam vārdus, ko tu runā savā guļamistabā." 13 Un viņš sacīja: "Ejiet un noskaidrojiet*, kur tas ir, ka es sūtu viņu atvest." Tad viņam teica un sacīja: "Redzi, viņš ir Dotānā." 14 Tad viņš uz turieni sūtīja zirgus un ratus un lielu karaspēku, un tie nāca naktī un apmetās ap pilsētu. 15 Un Dieva vīra sulainis cēlās agri un izgāja, un, redzi, karaspēks ar zirgiem un ratiem bija apmeties ap pilsētu. Tad viņa puisis uz to sacīja: "Mans kungs, ko darīsim?" 16 Un viņš sacīja: "Nebīsties, jo to ir vairāk, kas pie mums, nekā to, kas pie viņiem." *17 Un Elīša pielūdza un sacīja: "Kungs, atdari jel viņam acis, ka tas redz!" Tad Tas KUNGS atdarīja puiša acis, ka tas redzēja, un redzi - kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu Elīšam apkārt. *18 Un tie nonāca pie viņa, un Elīša lūdza To KUNGU un sacīja: "Sit jel šos ļaudis ar aklību!" Un Viņš tos sita ar aklību pēc Elīšas vārda. *19 Tad Elīša uz tiem sacīja: "Šis nav tas ceļš, un šī nav tā pilsēta. Nāciet, sekojiet man, es jūs vedīšu pie vīra, ko jūs meklējat." Un viņš tos veda uz Samariju. 20 Kad tie nonāca Samarijā, tad Elīša sacīja: "Kungs, atdari tiem acis, ka tie redz." Un Tas KUNGS atdarīja tiem acis, ka tie redzēja, un redzi - tie bija pašā Samarijas vidū. 21 Un Israēla ķēniņš sacīja uz Elīšu, kad viņš tos redzēja: "Vai man tos būs kaut, vai kaut, mans tēvs?" 22 Bet viņš sacīja: "Tev tos nebūs kaut; ko tu ar savu zobenu un ar savu stopu aizņem, tos kauj. Cel viņiem priekšā maizi un ūdeni, lai tie ēd un dzer, un iet atkal pie sava kunga." 23 Un viņš tiem taisīja lielu mielastu, ka tie ēda un dzēra; un viņš tos atlaida, un tie atkal gāja pie sava kunga. Pēc tam sīriešu sirotāji vairs nenāca Israēla zemē. 24 Un pēc tam notika, ka Ben-Hadads, sīriešu ķēniņš, sapulcināja visu savu karaspēku un cēlās, un izvietoja nometni ap Samariju. 25 Un liels bads bija Samarijā, jo, redzi, tie šo ielenca tik ilgi, tiekāms ēzeļa galva maksāja astoņdesmit sudraba gabalus un ceturtdaļa kaba* baložu mēslu piecus sudraba gabalus. 26 Un notika, kad Israēla ķēniņš staigāja pa mūri, tad viena sieva uz to brēca un sacīja: "Palīdzi man, mans kungs un ķēniņ!" 27 Un tas sacīja: "Ja Tas KUNGS tev nepalīdz, kā tad lai es tev palīdzu? Vai no klona vai no vīna spaida?" 28 Un ķēniņš uz to sacīja: "Kas tev kait?" Un tā sacīja: "Šī sieva uz mani sacīja: dod savu dēlu, ka to šodien ēdam, tad rīt ēdīsim manu dēlu. 29 Tad mēs manu dēlu esam vārījušas un ēdušas. Bet, kad otru dienu es uz to sacīju: dod nu savu dēlu, ka to ēdam, tad viņa savu dēlu ir apslēpusi." *30 Un, kad ķēniņš dzirdēja šīs sievas vārdus, tad tas saplēsa savas drēbes, pa mūri iedams, un ļaudis redzēja, un redzi - tam bija maiss apakšā uz pašām miesām. 31 Un viņš sacīja: "Lai Dievs man dara tā vai vairāk, ja Elīšas, Šafata dēla, galva šodien uz viņa paliks." 32 Un Elīša sēdēja namā, un vecaji sēdēja pie tā. Un ķēniņš sūtīja kādu vīru pa priekšu. Bet, pirms vēstnesis pie tā nonāca, Elīša sacīja uz vecajiem: "Vai esat redzējuši, ka šis slepkavas dēls sūtījis, ka man galvu norautu? Redziet, kad vēstnesis nāk, tad aizslēdziet durvis, ar durvīm to grūzdami ārā. Klau, aiz viņa jau viņa kunga kāju troksnis!" 33 Un, kamēr viņš vēl ar tiem runāja, redzi, vēstnesis ienāca pie tā un sacīja: "Redzi, ļaunums nāk no Tā KUNGA, ko tad man vēl cerēt uz To KUNGU?"