Hizkija savās bēdās pielūdz Dievu. Pravietis Jesaja iepriecina viņu ar cerību. Dievs apkauj asīriešu nometni. Sanheriba gals.

1 Kad nu ķēniņš Hizkija to dzirdēja, tad viņš saplēsa savas drēbes un apvilka maisu, un gāja Tā KUNGA namā, *2 un sūtīja nama uzraugu Eliakimu un skrīveri Šebnu, un vecākos priesterus, maisos ģērbušos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla. 3 Un tie uz viņu sacīja: "Tā saka Hizkija: šī diena ir bēdu un soda, un kauna diena. Jo bērni nākuši uz dzimšanu un spēka nav dzemdēt. 4 Vai Tas KUNGS, tavs Dievs, nedzirdēs visus rab-šakus vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, ir sūtījis, lai zaimotu Dzīvo Dievu, un nepārmācīs par vārdiem, ko Viņš dzirdējis, Tas KUNGS, tavs Dievs? Tāpēc celies un lūdz par atlikušajiem, kas vēl atrodas." 5 Un ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas. 6 Un Jesaja uz tiem sacīja: "Tā jums savam kungam būs sacīt: tā saka Tas KUNGS: nebīsties par vārdiem, ko tu esi dzirdējis, ar ko Asīrijas ķēniņa sulaiņi Mani zaimojuši. 7 Redzi, Es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un ies atpakaļ uz savu zemi, un Es viņam savā zemē likšu krist caur zobenu." 8 Kad rab-šakus gāja atpakaļ, tad viņš atrada Asīrijas ķēniņu pret Libnu karojam, jo viņš bija dzirdējis, ka tas no Lahišas jau bija aizgājis. *9 Un, kad viņš par Tirhaku, Etiopijas* ķēniņu, dzirdēja sakām: redzi, viņš ir izgājis ar tevi karot, - tad viņš atkal sūtīja vēstnešus pie Hizkijas un sacīja: 10 "Tā runājiet uz Hizkiju, Jūdas ķēniņu, un sakiet: lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz ko tu paļaujies, sacīdams: Jeruzāleme netaps nodota Asīrijas ķēniņa rokā. 11 Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm, tās izdeldēdami; un tu domā izglābties? 12 Vai pagānu dievi tos glābuši, ko mani tēvi izpostījuši, Gozanu un Haranu, un Recefu, un Ēdenas bērnus, kas bija Telasarā? 13 Kur ir Hamatas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un Sefārvaimas pilsētas, Henas un Ivas ķēniņš?" 14 Kad Hizkija bija dabūjis vēstuli no vēstnešu rokas un izlasījis, tad viņš gāja Tā KUNGA namā, un Hizkija to atvēra Tā KUNGA priekšā. 15 Un Hizkija pielūdza Tā KUNGA priekšā un sacīja: "Kungs, Israēla Dievs, kas sēdi pār ķerubiem, Tu viens pats esi Dievs pār visām zemes ķēniņvalstīm, Tu esi radījis debesis un zemi. *16 Atgriez, ak Kungs, Savas ausis un klausies, atver, ak Kungs, Savas acis un redzi, un dzirdi Sanheriba vārdus, ko viņš sūtījis, lai zaimotu Dzīvo Dievu! 17 Patiesi, ak Kungs, Asīrijas ķēniņi ir postījuši pagānus un viņu zemi, 18 un viņu dievus metuši ugunī, jo tie nav dievi, bet cilvēku roku darbs, koks un akmens, tāpēc tie tos ir izpostījuši. 19 Nu tad, Kungs, mūsu Dievs, izpestī mūs jel no viņa rokas, lai visas ķēniņvalstis virs zemes atzīst, ka Tu, ak Kungs, vien esi Dievs." 20 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja pie Hizkijas un lika sacīt: "Tā saka Tas KUNGS, Israēla Dievs: par ko tu Mani esi pielūdzis pret Sanheribu, Asīrijas ķēniņu, to Es esmu klausījis. 21 Šis ir vārds, ko Tas KUNGS pret viņu ir runājis: tevi nievā, tevi apsmej jaunava, Ciānas meita, aiz tevis krata galvu Jeruzālemes meita. 22 Ko tu esi apsmējis un zaimojis, un pret ko tu esi pacēlis savu balsi un augsti pacēlis savas acis? Pret Svēto Israēlā. 23 Caur saviem vēstnešiem tu To KUNGU esi apmēdījis un sacījis: ar saviem ratu pulkiem es esmu uzkāpis kalnu galos, Lebanona virsotnē, un nocirtīšu viņa augstos ciedru kokus un izlasītās priedes, un tikšu līdz mājvietai pašā galā, līdz viņa labākajiem mežiem. 24 Es esmu uzracis un dzeru svešus ūdeņus, un no manu kāju pēdām paliek sausas visas Ēģiptes upes. 25 Vai tu neesi dzirdējis, ka Es jau sen iepriekš to esmu sataisījis, jau vecos laikos to esmu apņēmies? Tagad Es tam esmu licis notikt, ka tu izposti nocietinātas pilsētas un dari par akmeņu kopām. 26 Tāpēc viņu iedzīvotājiem nogura rokas un tie iztrūcinājās un palika kaunā, tie bija kā zāle laukā un kā uzzēlis zaļums, un kā zāle uz jumtiem, un kā rūsaina labība, pirms nāk stiebros. *27 Un Es zinu tavu sēdēšanu un tavu iziešanu, un tavu ieiešanu, un tavu trakošanu pret Mani. 28 Tavas trakošanas dēļ pret Mani un tavas pārgalvības dēļ, kas nākusi Manās ausīs, Es Savu kāsi likšu tavās nāsīs un Savus laužņus tavā mutē, un tev likšu atgriezties atpakaļ pa ceļu, pa kuru tu esi nācis. 29 Un tas tev būs par zīmi: šajā gadā ēdīs papuvē augušu, un nākamajā gadā ataugu, un trešajā gadā sējiet un pļaujiet, un stādiet vīna dārzus, un ēdiet viņu augļus. *30 Un, kas no Jūdas nama ir izglābts un atlicis, sakņos atkal lejup un nesīs augļus augšup; 31 jo no Jeruzālemes izies atlikušie un atpestītie no Ciānas kalna. To darīs Tā KUNGA Cebaota karstums. 32 Tāpēc tā saka Tas KUNGS par Asīrijas ķēniņu: viņš nenāks šajā pilsētā un neiešaus tanī nevienu bultu, un nepacels pret to priekšturamās bruņas, un neuzmetīs pret to valni. 33 Pa to pašu ceļu, kur viņš nācis, viņam būs atgriezties atpakaļ, bet šai pilsētā viņš nenāks, saka Tas KUNGS. 34 Jo Es šo pilsētu paglabāšu un izpestīšu Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad." 35 Un tai pašā naktī notika, ka Tā KUNGA eņģelis izgāja un nokāva asīriešu nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un, kad no rīta agri cēlās, redzi, tad tur viss bija miroņu pilns. *36 Tā Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, aizgāja un gāja projām, un griezās atpakaļ, un palika Ninivē. 37 Un notika, kad viņš pielūdza Nisroha, sava dieva, namā, tad Adramelehs un Sarecers, viņa dēli, to nokāva ar zobenu un aizbēga uz Ararata zemi. Un viņa dēls Esar-Hadons kļuva ķēniņš viņa vietā.