Septiņu gadu bada laiks. Šunemiete iet svešumā; Hazaēls pēc BenHadada ķēniņš Sīrijā. Jehorams un Ahazija, Jūdas ķēniņi

1 Un Elīša runāja ar sievu, kuras dēlu viņš bija darījis dzīvu, un sacīja: "Celies un ej ar savu saimi, un piemīti, kur varēdama, jo Tas KUNGS ir aicinājis badu, un tas nāks pār šo zemi septiņus gadus." *2 Tad sieva cēlās un darīja pēc Dieva vīra vārda, un nogāja ar savu saimi, un piemita filistiešu zemē septiņus gadus. 3 Un, kad septiņi gadi bija pagājuši, tad sieva nāca atpakaļ no filistiešu zemes un gāja saukt uz ķēniņu par savu namu un par savu tīrumu. 4 Un ķēniņš runāja ar Gehazi, Dieva vīra puisi, un sacīja: "Stāsti man jel visas lielās lietas, ko Elīša darījis." 5 Kad nu tas patlaban ķēniņam stāstīja, ka tas nomirušu bija darījis dzīvu, redzi, tad sieva, kuras dēlu viņš bija darījis dzīvu, sauca uz ķēniņu sava nama un sava tīruma dēļ. Un Gehazis sacīja: "Mans kungs un ķēniņ, šī ir tā sieva, un šis ir viņas dēls, ko Elīša dzīvu darījis." 6 Tad ķēniņš izjautāja sievu, un tā viņam to pastāstīja, un ķēniņš tai deva līdzi kādu no galma ļaudīm, sacīdams: "Lai tai atdod visu, kas tai pieder, arī visus tīruma augļus kopš dienas, kad tā zemi atstājusi, līdz šim laikam." 7 Un Elīša gāja uz Damasku, kad Ben-Hadads, sīriešu ķēniņš, bija slims; un viņam teica un sacīja: "Dieva vīrs ir atnācis." 8 Tad ķēniņš sacīja uz Hazaēlu: "Ņem dāvanas savā rokā un ej pretī Dieva vīram, un vaicā caur viņu To KUNGU, un prasi: vai es izveseļošos no šīs slimības?" 9 Un Hazaēls viņam gāja pretī un ņēma dāvanas savā rokā, visādas Damaskas mantas, nastu četrdesmit kamieļiem, un tas gāja un stājās viņa priekšā, un sacīja: "Tavs dēls Ben-Hadads, Sīrijas ķēniņš, mani pie tevis sūtījis, sacīdams: vai es izveseļošos no šīs sērgas?" 10 Un Elīša uz to sacīja: "Ej un saki viņam: tu paliksi vesels! Bet Tas KUNGS man ir rādījis, ka viņš mirdams mirs." 11 Un Dieva vīrs skatījās stipri to uzlūkodams, kamēr šis sarāvās, un viņš raudāja. 12 Tad Hazaēls sacīja: "Kāpēc mans kungs raud?" Un tas sacīja: "Tāpēc, ka es zinu, kādu ļaunumu tu darīsi Israēla bērniem; tu sadedzināsi viņu stiprās pilis ar uguni un nokausi viņu jaunekļus ar zobenu, un satrieksi viņu bērnus, un uzšķērdīsi viņu grūtās sievas." 13 Tad Hazaēls sacīja: "Kas ir tavs kalps, suns, kam tādas lielas lietas būs darīt? Un Elīša sacīja: Tas KUNGS man rādījis tevi kā sīriešu ķēniņu." *14 Un viņš aizgāja no Elīšas un nāca pie sava kunga, un tas uz viņu sacīja: "Ko Elīša tev sacījis?" Un tas atbildēja: "Viņš man sacīja: tu izveseļosies." 15 Un nākamajā dienā Hazaēls ņēma apsegu un to iemērca ūdenī un pārklāja pār viņa vaigu, ka tas nomira. Un Hazaēls kļuva ķēniņš viņa vietā. 16 Jorāma, Ahaba dēla, Israēla ķēniņa, piektajā gadā, kad Jehošafats par ķēniņu bija pār Jūdu, Jehorams, Jehošafata dēls, sāka valdīt Jūdā. *17 Viņš bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē. 18 Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļos, kā Ahaba nams darīja; jo Ahaba meita bija viņam par sievu, un viņš darīja, kas Tam KUNGAM nepatika. 19 Bet Tas KUNGS negribēja Jūdu samaitāt Sava kalpa Dāvida dēļ, kā Viņš tam bija sacījis, ka tam došot gaismekli* pie viņa bērniem mūžīgi. *20 Viņa laikā edomieši atkrita no Jūdas pārvaldības un iecēla sev ķēniņu. 21 Jo Jehorams bija gājis uz Caīru ar visiem saviem ratiem un naktī cēlies un kāvis edomiešus, kas viņu bija aplenkuši, līdz ar visiem ratu virsniekiem, bet ļaudis bēga savās teltīs. 22 Tāpēc edomieši atkrita no Jūdas virsvaldības līdz šai dienai. Tai laikā arī Libna atkrita. 23 Un, kas vēl stāstāms par Jehoramu, un viss, ko viņš darījis, - tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. *24 Un Jehorams aizmiga pie saviem tēviem un tapa apglabāts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un Ahazija, viņa dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā. *25 Jorāma, Ahaba dēla, Israēla ķēniņa, divpadsmitajā gadā Ahazija, Jehorama dēls, sāka valdīt pār Jūdu. 26 Ahazija bija divdesmit divus gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un valdīja vienu gadu Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Atalija, Israēla ķēniņa Omrija meita. 27 Un viņš staigāja Ahaba nama ceļos un darīja, kas Tam KUNGAM nepatika, kā Ahaba nams, jo viņš Ahaba namam bija par znotu. 28 Un viņš gāja karā ar Jorāmu, Ahaba dēlu, uz Rāmotu Gileādā, pret Hazaēlu, sīriešu ķēniņu, un sīrieši ievainoja Jorāmu. 29 Tad ķēniņš Jorāms griezās atpakaļ, lai Jezreēlā liktos dziedināties no vainām, ko sīrieši tam bija situši Rāmotā, kad tas karoja ar Hazaēlu, sīriešu ķēniņu. Un Ahazija, Jehorama dēls, Jūdas ķēniņš, nonāca apraudzīt Jorāmu, Ahaba dēlu, Jezreēlā, jo viņš bija slims. *