Labības lētums Samarijā

1 Tad Elīša sacīja: "Klausieties Tā KUNGA vārdu: tā saka Tas KUNGS: rīt ap šo laiku pūrs kviešu miltu maksās vienu šekeli un divi pūri miežu vienu šekeli Samarijas vārtos." 2 Tad virsnieks, uz kura rokas ķēniņš atspiedās, atbildēja tam Dieva vīram un sacīja: "Redzi, jebšu Tas KUNGS logus taisītu debesīs, vai šī lieta varētu notikt?" Bet tas sacīja: "Redzi, tu to redzēsi ar savām acīm, bet no tā neēdīsi." 3 Un četri spitālīgi vīri bija vārtu durvīs, un tie sacīja cits uz citu: "Kādēļ mums te palikt, kamēr mirstam? 4 Ja arī mēs domātu pilsētā tikt, tad pilsētā ir bads, un tur taču mēs mirsim, un, ja te paliksim, tad arī mirsim. Tad nu nāciet, iesim sīriešu nometnē - ja tie mūs atstāj dzīvus, tad dzīvosim, un, ja tie mūs nokauj, tad mirsim." 5 Un tie cēlās pašā novakarē, lai ietu uz sīriešu nometni, un, kad tie nonāca pie sīriešu nometnes malas, redzi, tad tur nebija neviena. 6 Jo Tas KUNGS sīriešiem nometnē bija licis dzirdēt troksni no ratiem un zirgiem, un liela karaspēka troksni, tā ka cits uz citu sacīja: "Redzi, Israēla ķēniņš pret mums saderējis hetiešu ķēniņus un ēģiptiešu ķēniņus, lai tie mums uzbrūk." 7 Tā tie bija cēlušies un bēguši pa krēslu, un pametuši savas teltis un savus zirgus, un savus ēzeļus, nometni, kā tā bija, un bija bēguši, lai glābtu vien dzīvību. 8 Kad nu šie spitālīgie nonāca pie nometnes malas, tad tie iegāja vienā teltī, ēda un dzēra, un ņēma no turienes sudrabu un zeltu, un drēbes, un nogāja un paslēpa, un nāca atkal un gāja citā teltī, un ņēma no turienes arīdzan, un nogāja un paslēpa. 9 Tad tie cits uz citu sacīja: "Mēs nedarām labi; šī diena ir priecīgas vēsts diena; ja mēs cietīsim klusu un gaidīsim līdz rīta gaismai, tad kritīsim vainā. Nu tad nāciet, iesim un nesīsim ziņu ķēniņa namam!" 10 Un tie gāja un sauca pilsētas vārtu sargus, un tiem teica, sacīdami: "Mēs gājām sīriešu nometnē, un, redzi, tur nebija neviena un neviena cilvēka balss, kā vien piesieti zirgi un ēzeļi un teltis kā iepriekš." 11 Tad sasauca vārtu sargus, un tie nesa šo vēsti ķēniņa namā. 12 Un ķēniņš cēlās naktī un sacīja uz saviem kalpiem: "Es jums teikšu, ko sīrieši mums darījuši. Tie zina, ka mēs esam badā, tāpēc tie no nometnes ir izgājuši, lai paslēptos laukā, domādami: ja tie no pilsētas nāks ārā, tad mēs tos sagrābsim dzīvus un ielauzīsimies pilsētā." 13 Tad viens no viņa kalpiem atbildēja un sacīja: "Lai jel ņem tos piecus atlikušos zirgus, kas pilsētā atlikuši, redzi, tie ir kā viss Israēla pulks, kas atlicies, vai kā viss Israēla pulks, kas aizgājis bojā; tos sūtīsim izlūkot." 14 Tad tie ņēma divus ratus ar zirgiem, un ķēniņš tos sūtīja sīriešu karaspēkam pakaļ un sacīja: "Ejiet un izlūkojiet!" 15 Un tie laida tiem pakaļ līdz Jardānai, un, redzi, viss ceļš bija pilns drēbju un rīku, ko sīrieši bēgdami bija nometuši. Un vēstneši griezās atpakaļ un to teica ķēniņam. 16 Tad ļaudis izgāja un aplaupīja sīriešu nometni, un pūrs kviešu miltu maksāja vienu šekeli, un divi pūri miežu maksāja arī vienu šekeli, pēc Tā KUNGA vārda. 17 Un ķēniņš virsnieku, uz kura rokas viņš atspiedās, bija iecēlis pār vārtiem, un ļaudis viņu samina vārtos, ka tas nomira, pēc vārdiem, ko Dieva vīrs bija runājis, kad ķēniņš pie viņa nonāca. 18 Jo tas notika tā, kā Dieva vīrs uz ķēniņu bija runājis un sacījis: "Rīt ap šo laiku pūrs kviešu miltu maksās vienu šekeli un divi pūri miežu vienu šekeli Samarijas vārtos." 19 Tad virsnieks Dieva vīram bija atbildējis un sacījis: "Redzi, jebšu Tas KUNGS logus taisītu debesīs, vai šī lieta varētu notikt?" Un tas bija sacījis: "Redzi, tu to redzēsi ar savām acīm, bet no tā neēdīsi." 20 Un tā viņam notika, jo ļaudis viņu samina vārtos, ka tas nomira.