Elīša pavairo eļļu kādai atraitnei, apsola dēlu šunemietei, dara to dzīvu, kad tas nomiris, nelāga barību dara labu, paēdina simts vīru ar divdesmit maizēm

1 Un viena sieva no praviešu dēlu sievām piesauca Elīšu un sacīja: "Mans vīrs, tavs kalps, ir nomiris, un tu zini, ka tavs kalps To KUNGU bijās. Un nu nāk parādu piedzinējs, gribēdams manus divus bērnus sev ņemt par kalpiem." 2 Un Elīša uz to sacīja: "Ko man tev būs darīt? Stāsti man, kas ir tavā namā?" Un viņa sacīja: "Tavai kalponei nav it nekā namā kā tikai krūze eļļas." 3 Tad viņš sacīja: "Ej, aizņemies traukus no citiem, no visiem saviem kaimiņiem tukšus traukus - lūdz tos ne mazumu. 4 Tad ej iekšā un aizslēdz durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem, un lej visos tajos traukos, un tos, kas pilni, liec pie malas." 5 Tad tā no viņa aizgāja un aizslēdza durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem, tie viņai atnesa traukus, un viņa ielēja. 6 Un, kad trauki bija pilni, tad tā sacīja uz savu dēlu: "Nes man vēl vienu trauku." Bet tas uz viņu sacīja: "Nav vairāk trauku." Tad eļļa nostājās. 7 Un tā gāja un to teica Dieva vīram. Un viņš sacīja: "Ej, pārdod eļļu un samaksā savu parādu, un no atlikuma iztiec pati ar saviem dēliem." 8 Un notika kādu dienu, kad Elīša gāja uz Šunemiu, tad tur bija viena bagāta sieva, tā viņu uzlūdza pie viņas ēst. Un notika, kad viņš tur cauri staigāja, tad viņš tur iegāja, lai ēstu maizi. 9 Un tā sacīja uz savu vīru: "Redzi, es atzīstu, ka tas ir svēts Dieva vīrs, kas še vienmēr cauri staigā. 10 Taisīsim viņam mazu augšistabiņu ar sienām un liksim viņam tur gultu un galdu un krēslu, un svečturi, ka tam, pie mums atnākot, ir, kur ieiet." 11 Un gadījās kādu dienu, kad viņš tur nonāca, tad tas gāja augšistabiņā, lai tur gulētu. 12 Un viņš sacīja uz Gehazi, savu puisi: "Pasauc šo šunemieti." Un viņš to sauca, un tā ienāca pie viņa. 13 Un viņš uz to sacīja: "Saki jel viņai: redzi, mūsu dēļ tev ir bijušas visas šīs rūpes; ko man tev būs darīt? Vai tev kas runājams pie ķēniņa vai pie karaspēka virspavēlnieka?" Bet viņa sacīja: "Es dzīvoju starp saviem ļaudīm." 14 Tad viņš sacīja: "Ko tad lai es viņai daru?" Un Gehazis sacīja: "Patiesi gan, viņai nav dēla, un viņas vīrs ir vecs." 15 Tad viņš sacīja: "Pasauc viņu." Un tas viņu pasauca, un tā ienāca durvīs. 16 Un viņš sacīja: "Nākamajā gadā ap šo laiku tu skūpstīsi dēlu." Bet tā sacīja: "Ne tā, mans kungs, tu Dieva vīrs! Nemelo tu savai kalponei." *17 Un tā sieva tapa grūta un dzemdēja dēlu nākamajā gadā ap to pašu laiku, kā Elīša uz viņu bija runājis. 18 Kad nu bērns paauga, tad tas kādu dienu gāja ārā pie sava tēva, pie pļāvējiem. 19 Un tas sacīja uz savu tēvu: "Mana galva, mana galva!" Un viņš sacīja puisim: "Nes to pie viņa mātes." 20 Un tas to ņēma un nesa pie viņa mātes, un tā to ņēma savā klēpī līdz pusdienai, tad tas nomira. 21 Un tā gāja augšā un to nolika Dieva vīra gultā, un to ieslēdza, un izgāja. 22 Un viņa pasauca savu vīru un sacīja: "Sūti man jel vienu no puišiem un vienu ēzeļa māti, es jāšu pie Dieva vīra un atkal pārnākšu." 23 Un viņš sacīja: "Kāpēc tu šodien iesi pie viņa? Jo nav nedz jauns mēnesis, nedz svēta diena." Bet tā sacīja: "Paliec mierā!" 24 Un viņa apsegloja ēzeļa māti un sacīja uz savu puisi: "Dzen steigšus, nekavē mani jājot, kā vien tad, kad es tev teikšu." 25 Tā viņa jāja un nāca pie Dieva vīra uz Karmela kalnu. Un, kad Dieva vīrs no tālienes to redzēja, tad viņš sacīja uz savu puisi Gehazi: "Redzi, tur ir tā šunemiete. 26 Steidzies jel viņai pretī un saki uz to: vai tev labi klājas un tavam vīram, un tavam dēlam?" Un viņa sacīja: "Labi gan." 27 Un tā nāca kalnā pie Dieva vīra un apkampa viņa kājas. Bet Gehazis piegāja to atstumt. Bet Dieva vīrs sacīja: "Liec to mierā, jo viņas dvēsele ir noskumusi, un Tas KUNGS man to apslēpis un nav darījis man zināmu." 28 Un viņa sacīja: "Vai es esmu lūgusi dēlu no sava kunga? Vai es nesacīju: nevil mani?" 29 Tad viņš sacīja uz Gehazi: "Apjoz savus gurnus un ņem manu zizli savā rokā, un ej. Ja tevi kas sastop, tad nesveicini to, un, ja kas tevi sveicina, tad neatbildi tam, un liec manu zizli uz tā bērna vaiga." *30 Bet bērna māte sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu." Tad viņš cēlās un gāja tai līdzi. 31 Gehazis bija nogājis pirms viņiem un licis zizli uz bērna vaiga, bet tur nebija ne balss, nedz samaņas. Tad viņš griezās atpakaļ, tam pretī un teica, un sacīja: "Bērns nav uzmodies." 32 Kad nu Elīša ienāca namā, redzi, tad bērns gulēja nomiris viņa gultā. 33 Un viņš gāja iekšā un aizslēdza durvis aiz abiem, un pielūdza To KUNGU. 34 Un viņš uzkāpa un nolikās pār bērnu, un lika savu muti un savas acis uz viņa acīm un savas rokas uz viņa rokām, un nogūlās tā pār bērna miesām, kamēr tās sasila. *35 Un viņš atkal cēlās un gāja pa istabu šurp un turp, un uzkāpa atkal, un nogūlās pār to. Tad bērns šķaudīja septiņas reizes, pēc tam tas atdarīja savas acis. 36 Un viņš sauca Gehazi un sacīja: "Pasauc šunemieti." Un viņš to sauca, un tā nāca; tad viņš sacīja: "Ņem savu bērnu." 37 Tad tā nāca un metās viņam pie kājām, un nometās zemē, un ņēma savu dēlu, un izgāja ārā. 38 Un Elīša gāja atkal uz Gilgālu; un zemē bija bads, un praviešu bērni sēdēja viņa priekšā, un viņš sacīja uz savu puisi: "Liec lielo podu pie uguns un vāri ēdienu praviešu dēliem." 39 Tad viens izgāja laukā zāles lasīt un atrada meža gurķu stīgas, un no tām salasīja pilnu klēpi meža gurķu, un nāca un tos iegrieza ēdiena podā, jo tie tos nepazina. 40 Un tie ielēja vīriem, lai tie ēstu, un, kad tie no tā ēdiena ēda, tad tie brēca un sacīja: "Nāve podā, tu Dieva vīrs!" - un nevarēja to ēst. 41 Bet viņš sacīja: "Atnesiet miltus." Un viņš tos iemeta podā un sacīja: "Lej ļaudīm, lai tie ēd." Tad tur vairs nekā nelaba nebija podā. 42 Un viens vīrs nāca no Baāl-Šališas un atnesa Dieva vīram jaunas labības maizi, divdesmit miežu maizes un zaļas vārpas savā kulē. Un viņš sacīja: "Dodi ļaudīm, lai ēd."*43 Bet viņa sulainis sacīja: "Ko es došu simts vīriem?" Un viņš sacīja: "Dod ļaudīm, lai ēd; jo tā saka Tas KUNGS: tie ēdīs un vēl atliks." *44 Tad viņš tiem lika priekšā, ka tie ēda, un tur vēl atlika pēc Tā KUNGA vārda. *