Josija atjauno Dieva derību. Jehoahazs un Jehojakims, Jūdas ķēniņi

1 Tad ķēniņš sūtīja, un pie viņa sapulcējās visi vecaji no Jūdas un Jeruzālemes. *2 Un ķēniņš gāja Tā KUNGA namā un līdz ar viņu visi Jūdas vīri, un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, un visi priesteri, un pravieši, un visi ļaudis, gan mazi, gan lieli. Un viņš lasīja priekšā, tiem dzirdot, visus vārdus no derības grāmatas, kas bija atrasta Tā KUNGA namā. 3 Un ķēniņš stāvēja tai augstajā vietā un slēdza derību Tā KUNGA vaiga priekšā, ka sekos Tam KUNGAM un turēs Viņa baušļus un Viņa liecības, un Viņa likumus no visas sirds un no visas dvēseles, un stipri turēs šīs derības vārdus, kas bija rakstīti šai grāmatā. Un visi ļaudis apņēmās būt šai derībā. 4 Un ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilķijam un otras kārtas priesteriem, un sliekšņu sargiem iznest no Tā KUNGA nama visus rīkus, kas bija taisīti Baālam un ašērai, un visam debesspulkam, un viņš tos sadedzināja ārā aiz Jeruzālemes Kidronas ielejā un viņu pīšļus lika nest uz Bēteli. 5 Viņš arī atcēla kalnu priesterus*, ko Jūdas ķēniņi bija iecēluši, lai tie kvēpinātu uz kalniem Jūdas pilsētās un ap Jeruzālemi, arī tos, kas kvēpināja Baālam, saulei un mēnesim, un zvaigznēm, un visam debesspulkam. *6 Un viņš arī izmeta ašēras no Tā KUNGA nama ārā aiz Jeruzālemes pie Kidronas upes un to sadedzināja pie Kidronas upes, un to sagrūda pīšļos, un nometa viņas pīšļus uz ļaužu bērnu kapiem. *7 Viņš noplēsa arī tempļa maucinieku namus, kas pie Tā KUNGA nama bija, kur sievas auda teltis ašērai. 8 Un viņš saaicināja visus priesterus no Jūdas pilsētām un sagānīja kalnu altārus, kur svētītāji bija kvēpinājuši, no Gebas līdz Bēršebai, un noplēsa elku altārus pie vārtiem, to, kas bija Jozuas, pilsētas virsnieka, vārtu priekšā, un to, kas bija pa kreiso roku, ieejot pilsētas vārtos. 9 Bet kalnu priesteri neupurēja uz Tā KUNGA altāra Jeruzālemē, bet tie ēda neraudzētu maizi starp saviem brāļiem. 10 Viņš sagānīja arī Tofetu, Ben-Hinnomas bērnu ielejā, ka neviens savam dēlam vai meitai neliktu iet caur uguni Moloham. 11 Viņš arī atmeta zirgus, ko Jūdas ķēniņi saulei bija cēluši, pie ieejas Tā KUNGA namā, pie galminieka* Netan-Meleka istabas*, un sadedzināja arī saules ratus ar uguni. 12 Viņš noplēsa arī altārus, kas bija uz Ahaza augšistabas jumta, ko Jūdas ķēniņi bija taisījuši līdz ar altāriem, ko Manase bija taisījis Tā KUNGA nama abos pagalmos, un tos sagrūda un meta viņu pīšļus Kidronas upē. *13 Un ķēniņš sagānīja kalnu altārus Jeruzālemes priekšā, pa labo roku samaitāšanas kalnam, ko Salamans, Israēla ķēniņš, bija uztaisījis Aštartei - Sidonas negantībai, un Kemošam - Moāba negantībai, un Milkomam - Amona bērnu negantībai. *14 Un viņš sadragāja stabus un nopostīja ašēras stabus, un pildīja viņu vietas ar cilvēku kauliem. 15 Viņš noplēsa arī altāri, kas bija Bētelē, kalna namu, ko Jerobeāms, Nebata dēls, bija taisījis, kas Israēlu paveda uz grēkiem: altāri un kalna namu viņš noplēsa un sadedzināja kalna namu, un to sagrūda pīšļos, un sadedzināja ašēras stabus. *16 Un Josija apgriezās un redzēja kapus, kas bija tur kalnā; un viņš sūtīja un ņēma kaulus no kapiem un tos sadedzināja uz altāra, un to sagānīja pēc Tā KUNGA vārda, ko Dieva vīrs bija sludinājis, kas šīs lietas sludināja. *17 Un viņš sacīja: "Kas tā par kapa zīmi, ko es redzu?" Un tās pilsētas ļaudis uz to sacīja: "Tas ir Tā Dieva vīra kaps, kas no Jūdas atnāca un šīs lietas pasludināja, ko tu pie Bēteles altāra darījis." *18 Un viņš sacīja: "Lai tas dus mierā, neviens lai neaiztiek viņa kaulus." Tā tie izglāba viņa kaulus ar pravieša kauliem, kas no Samarijas bija atnācis. 19 Josija arī noplēsa visus kalnu namus Samarijas pilsētās, ko Israēla ķēniņi bija cēluši, To KUNGU kaitinādami, un viņš tiem darīja, kā viņš Bētelē bija darījis. 20 Un visus kalnu priesterus, kas tur bija, viņš nokāva uz altāriem un sadedzināja cilvēku kaulus uz tiem; tad viņš griezās atpakaļ uz Jeruzālemi. *21 Un ķēniņš pavēlēja visiem ļaudīm, sacīdams: "Turiet Tam KUNGAM, savam Dievam, Pashas svētkus, kā šīs derības grāmatā rakstīts." 22 Jo tādi Pashas svētki kā šie nebija turēti nedz soģu laikā, kas Israēlu tiesāja, nedz visu Israēla ķēniņu, nedz Jūdas ķēniņu laikā. *23 Bet ķēniņa Josijas astoņpadsmitajā gadā šie Pashas svētki Tam KUNGAM tapa turēti Jeruzālemē. 24 Un Josija arī izdeldēja miroņu izsaucējus un burvjus, mājas dievus un elkus, un visu negantību, ko vien redzēja Jūdas zemē un Jeruzālemē, ka viņš stipri turētu bauslības vārdus, kas bija rakstīti grāmatā, ko priesteris Hilķija bija atradis Tā KUNGA namā. 25 Un pirms viņa nebija tāds ķēniņš kā viņš, kas pie Tā KUNGA būtu atgriezies no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, pēc visas Mozus bauslības, un arī pēc viņa tāds necēlās kā viņš. 26 Tomēr Tas KUNGS nenogriezās no Savas lielās dusmības karstuma, ar ko Viņa bardzība pret Jūdu bija iedegusies, par visu kaitināšanu, ar ko Manase Viņu bija kaitinājis. 27 Un Tas KUNGS sacīja: "Es atmetīšu arī Jūdu nost no Sava vaiga, kā Es Israēlu esmu atmetis, un atmetīšu šo pilsētu, ko Es biju izredzējis, proti, Jeruzālemi, un namu, par ko biju sacījis: Mans Vārds tur būs." 28 Un, kas vēl par Josiju stāstāms, un viss, ko viņš darījis, - tas rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā. 29 Viņa laikā faraons Neho, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Asīrijas ķēniņu pie Eifratas upes. Un ķēniņš Josija tam gāja pretī, un Ēģiptes ķēniņš to nokāva pie Meģidus, kad tie sastapās. *30 Un viņa kalpi to aizveda nomirušu no Meģidus un to noveda uz Jeruzālemi, un to apglabāja viņa kapā. Un zemes ļaudis ņēma Jehoahazu, Josijas dēlu, un to svaidīja un cēla par ķēniņu viņa tēva vietā. 31 Jehoahazs bija divdesmit trīs gadus vecs, kad viņš kļuva par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē. Un viņa mātes vārds bija Hamutala, Jeremijas meita, no Libnas. *32 Un viņš darīja, kas Tam KUNGAM nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši. 33 Bet faraons Neho to saistīja Riblatā, Hamatas zemē, lai nebūtu vairs par ķēniņu Jeruzālemē, un viņš uzlika zemei dot meslus - simts talentus sudraba un vienu talentu zelta. 34 Un faraons Neho iecēla par ķēniņu Eliakimu, Josijas dēlu, viņa tēva Josijas vietā un viņam deva citu vārdu - Jehojakimu. Bet Jehoahazu viņš ņēma līdzi, un tas nāca uz Ēģipti un tur nomira. 35 Un Jehojakims faraonam deva sudrabu un zeltu. Bet viņš uzlika zemei nodevas, lai varētu sudrabu dot pēc faraona pavēles, no ikkatra pēc tam noteiktās nodevas; viņš piedzina zeltu un sudrabu no zemes ļaudīm, ko dot faraonam Neho. 36 Jehojakims bija divdesmit piecus gadus vecs, kad kļuva par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē. Un viņa mātes vārds bija Zebuda, Pedaja meita, no Rumas. 37 Un viņš darīja, kas Tam KUNGAM nepatika, kā viņa tēvi bija darījuši.