Dieva nama iesvētīšana

1 Tad ķēniņš Salamans sapulcināja pie sevis Israēla vecajus un visus cilšu galvenos un Israēla bērnu tēvu namu virsniekus Jeruzālemē pie ķēniņa Salamana, lai pārvestu Tā KUNGA derības šķirstu no Dāvida pilsētas, tā ir Ciāna. *2 Un visi Israēla vīri sapulcējās pie ķēniņa Salamana uz svētkiem Etanima mēnesī, šis ir septītais mēnesis. 3 Un, kad visi Israēla vecaji sanāca, tad priesteri ņēma to šķirstu 4 un nesa Tā KUNGA šķirstu un Saiešanas telti ar visiem svētajiem rīkiem, kas bija teltī, tos priesteri un levīti nesa. 5 Un ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas pie viņa bija sapulcējusies, gāja viņam līdzi šķirsta priekšā un upurēja avis un vēršus, neizskaitāmu pulku un neizzināmu skaitu. 6 Tā priesteri nesa Tā KUNGA derības šķirstu savā vietā, Dieva nama dziļumā, Vissvētākajā vietā, zem ķerubu spārniem. 7 Jo ķerubi izplēta savus spārnus pār šķirsta vietu, un ķerubi apklāja šķirstu un viņa nesamās kārtis no augšienes. 8 Un nesamās kārtis bija tik garas, ka kāršu gali bija redzami no svētās vietas Vissvētākās vietas priekšā, bet ārpusē tie nebija redzami, un tie tur ir līdz šai dienai. 9 Šķirstā nebija nekā kā vien divas akmens plāksnes, ko Mozus Horebā bija ielicis, kad Tas KUNGS derību slēdza ar Israēla bērniem, kad tie izgāja no Ēģiptes zemes. *10 Kad nu priesteri izgāja no svētās vietas, tad mākonis piepildīja Tā KUNGA namu. 11 Un priesteri nevarēja stāvēt un kalpot mākoņa dēļ. Jo Tā KUNGA godība bija piepildījusi Tā KUNGA namu. *12 Tad Salamans sacīja: "Tas KUNGS ir sacījis, ka Viņš tumsā gribot dzīvot. *13 Es esmu uzcēlis namu Tev par mājokli - mājokli, kur Tev mājot mūžīgi." 14 Tad ķēniņš atgrieza savu vaigu un svētīja visu Israēla draudzi, un visa Israēla draudze stāvēja, un viņš sacīja: 15 "Slavēts lai ir Tas KUNGS, Israēla Dievs, kas ar Savu muti runājis uz manu tēvu Dāvidu un ar Savu roku to piepildījis, ko Viņš sacījis: 16 no dienas, kad Es savus Israēla ļaudis esmu izvedis no Ēģiptes, Es nevienu pilsētu neesmu izredzējis starp visām Israēla ciltīm, lai taisītu namu, lai Mans Vārds tur būtu. Bet Dāvidu Es esmu izredzējis, ka tas būtu pār Maniem Israēla ļaudīm. 17 Un manam tēvam Dāvidam gan bija prātā taisīt namu Tā KUNGA, Israēla Dieva, Vārdam. *18 Bet Tas KUNGS sacīja uz manu tēvu Dāvidu: ka tu savā sirdī esi apņēmies taisīt namu Manam Vārdam, to tu gan esi labi darījis, ka tas tavā sirdī. 19 Bet tev namu nebūs taisīt, bet tavam dēlam, kas nāks no taviem gurniem, tas uztaisīs namu Manam Vārdam. 20 Un Tas KUNGS Savu vārdu ir apstiprinājis, ko Viņš runājis. Jo es esmu stājies sava tēva Dāvida vietā un sēžu uz Israēla goda krēsla, itin kā Tas KUNGS runājis, un es esmu uztaisījis namu Tā KUNGA, Israēla Dieva, Vārdam. 21 Un tur esmu taisījis vietu šķirstam, kur Tā KUNGA derība, ko Viņš slēdzis ar mūsu tēviem, kad Viņš tos izveda no Ēģiptes zemes." 22 Un Salamans stājās Tā KUNGA altāra priekšā visai Israēla draudzei pretī un izplēta savas rokas pret debesīm un sacīja: *23 "Kungs, Israēla Dievs, neviena tāda Dieva nav kā Tu, ne augšā debesīs, nedz apakšā virs zemes; derību un žēlastību Tu turi Saviem kalpiem, kas Tavā priekšā staigā no visas savas sirds. 24 Tu Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, esi turējis, ko tam esi runājis. Ar Savu muti Tu esi runājis un ar Savu roku to piepildījis, kā tas šodien ir. 25 Un nu Kungs, Israēla Dievs, turi Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, arī to, ko Tu tam vēl esi runājis, sacīdams: tev netrūks vīra Manā priekšā, kas sēdēs uz Israēla goda krēsla, ja tikai tavi dēli sargās savu ceļu, staigādami Manā priekšā, itin kā tu esi staigājis Manā priekšā. *26 Nu tad, Israēla Dievs, lai jel Tavs vārds tiešām notiek, ko Tu esi runājis Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam! 27 Vai tad patiesi Tas KUNGS dzīvotu virs zemes? Redzi, debesis un visu debesu debesis Tevi nevar saņemt, kā tad nu vēl šis nams, ko es esmu taisījis. *28 Bet griezies pie Sava kalpa lūgšanām un pie viņa piesaukšanām, Kungs, mans Dievs, un klausi to saukšanu un lūgšanu, ko Tavs kalps šodien lūdz Tava vaiga priekšā. 29 Lai Tavas acis stāv atvērtas dienām naktīm pār šo namu, pār šo vietu, par ko Tu esi sacījis: Mans Vārds lai tur ir; ka Tu klausi lūgšanu, ko Tavs kalps lūgs šinī vietā. *30 Klausi tad Sava kalpa un Savu Israēla ļaužu sirds lūgšanu, ko tie lūgs šinī vietā, un klausi, kur Tu mīti debesīs, ak, klausi un piedod! 31 Ja kāds būs apgrēkojies pret savu tuvāko un viņam liks zvērēt un nodievoties un šis nāks un zvērēs Tava altāra priekšā šinī namā, 32 tad klausi Tu debesīs un dari un tiesā Savus kalpus, netaisno notiesādams un atmaksādams viņa ceļu uz viņa galvu, un taisno taisnodams, dodams viņam pēc viņa taisnības. 33 Kad Tavi Israēla ļaudis taps kauti savu ienaidnieku priekšā, tāpēc ka tie pret Tevi būs grēkojuši, un, kad tie pie Tevis atgriezīsies un dos godu Tavam Vārdam un Tevi pielūgs un no sirds piesauks šinī namā, 34 tad klausi Tu debesīs un piedod Savu Israēla ļaužu grēkus un ved tos atkal zemē, ko Tu esi devis viņu tēviem. 35 Kad debess būs aizslēgta, ka lietus nelīst, tāpēc ka tie pret Tevi grēkojuši, un, kad tie šinī vietā lūgs un dos godu Tavam Vārdam un atgriezīsies no saviem grēkiem, kad Tu tos pazemojis, 36 tad klausi Tu debesīs un piedod Savu kalpu un Savu Israēla ļaužu grēkus, ka Tu tiem parādi labo ceļu, kur tiem jāstaigā, un dod lietu zemē, ko Tu devis Saviem ļaudīm par mantojumu. 37 Kad zemei būs bads, kad būs mēris, bula laiks, rūsa, siseņi, kukaiņi, kad viņu ienaidnieks zemē ielauzīsies pret viņu vārtiem vai būs kāda cita mocība vai sērga, 38 visas lūgšanas, visas piesaukšanas, lai lūgtu kas lūgdams no visiem Taviem Israēla ļaudīm, kad tie atzīs savas sirds bēdas un izpletīs savas rokas šinī namā, 39 tad klausi Tu debesīs, Savā mājoklī, kur Tu mīti, un piedod un dari un dod ikvienam pēc visiem viņa ceļiem, itin kā Tu pazīsti viņa sirdi, jo Tu vien pazīsti visu cilvēka bērnu sirdis. *40 Lai tie Tevi bīstas visu savu mūžu, kamēr tie dzīvos zemē, ko Tu esi devis mūsu tēviem. 41 Kad arī kāds svešinieks būs, kas nav no Taviem Israēla ļaudīm, bet atnācis no tālas zemes Tava Vārda dēļ, 42 jo tie dzirdēs par Tavu lielo Vārdu un par Tavu stipro roku un par Tavu izstiepto elkoni, un kad tas nāks un pielūgs šinī namā, 43 tad klausi Tu debesīs, Savā mājoklī, kur Tu mīti, un dari visu, par ko svešais Tevi piesauks, lai visas tautas virs zemes atzīst Tavu Vārdu un Tevi bīstas, kā Tavi Israēla ļaudis, un lai tie atzīst, ka Tavs Vārds ir saukts pār šo namu, ko es esmu uztaisījis. *44 Kad Tavi ļaudis ies karā pret saviem ienaidniekiem ceļā, kur Tu tos sūtīsi, un pielūgs To KUNGU, griezušies uz šo pilsētu, ko Tu esi izredzējis, un uz šo namu, ko es Tavam Vārdam esmu uztaisījis, 45 tad klausi Tu debesīs viņu lūgšanas un viņu sirds saukšanas un nes viņiem tiesu. 46 Kad tie pret Tevi apgrēkosies, jo neviena cilvēka nav, kas negrēkotu, un Tu par tiem dusmosies un tos nodosi ienaidniekiem, ka viņu uzvarētāji tos cietumā noved ienaidnieku zemē, vai tālu, vai tuvu, *47 un, kad tie to atkal ņems pie sirds zemē, kur tie cietumā aizvesti, un atgriezīsies un Tevi piesauks sava cietuma zemē, sacīdami: mēs esam grēkojuši un ļaunu darījuši, mēs esam bezdievīgi bijuši, 48 un, kad tie pie Tevis atgriezīsies no visas savas sirds un no visas savas dvēseles savu ienaidnieku zemē, kas tos aizveduši cietumā, un, kad tie Tevi pielūgs, griezušies uz savu zemi, ko Tu devis viņu tēviem, uz pilsētu, ko Tu izredzējis, un uz namu, ko es Tavam Vārdam uztaisījis, 49 tad klausi Tu debesīs, Savā mājoklī, kur Tu mīti, viņu lūgšanu un viņu sirds saukšanu un nes viņiem tiesu, 50 un piedod Saviem ļaudīm, ko tie pret Tevi grēkojuši, un visus viņu pārkāpumus, ar ko tie pret Tevi noziegušies, un dod tiem žēlastību atrast pie tiem, kas tos cietumā tur, ka tie par viņiem apžēlojas; 51 jo tie ir Tavi ļaudis un Tavs īpašums, ko Tu esi izvedis no Ēģiptes, no dzelzs cepļa. *52 Lai Tavas acis atvērtas stāv uz Tava kalpa lūgšanu un uz Tavu Israēla ļaužu lūgšanu, ka Tu tos klausi visās lietās, par ko tie Tevi piesauc. 53 Jo Tu tos Sev esi izredzējis par īpašumu no visām pasaules tautām, itin kā Tu esi runājis caur Savu kalpu Mozu, kad Tu mūsu tēvus izvedi no Ēģiptes zemes, Kungs, Dievs!" *54 Un notika, kad Salamans bija pabeidzis lūgt šo lūgšanu un sirds saukšanu uz To KUNGU, tad viņš pacēlās Tā KUNGA altāra priekšā, kur viņš bija ceļos nometies un savas rokas izpletis pret debesīm, 55 un viņš nostājās un svētīja visu Israēla draudzi ar stipru balsi un sacīja: 56 "Slavēts lai ir Tas KUNGS, kas dusu devis Saviem Israēla ļaudīm, itin kā Viņš runājis; neviens vārds nav zemē kritis no visiem Viņa labajiem vārdiem, ko Viņš runājis caur Savu kalpu Mozu. *57 Lai Tas KUNGS, mūsu Dievs, ir ar mums, itin kā Viņš bijis ar mūsu tēviem. Viņš lai mūs neatstāj un lai mūs neatmet. 58 Lai Viņš mūsu sirdis griež pie Sevis, ka mēs staigājam visos Viņa ceļos, turēdami Viņa baušļus un Viņa likumus, un Viņa tiesas, ko Viņš pavēlējis mūsu tēviem. 59 Un lai šie vārdi, ar ko es lūdzis Tā KUNGA priekšā, tuvu ir pie Tā KUNGA, mūsu Dieva, dienām naktīm, lai Viņš tiesu nes Savam kalpam un Saviem Israēla ļaudīm dienu no dienas, 60 lai visas pasaules tautas atzīst, ka Tas KUNGS ir Dievs un cits neviens. 61 Un lai jūsu sirds paliek pilnīgi pie Tā KUNGA, mūsu Dieva, ka jūs staigājat Viņa likumos un turat Viņa baušļus, tāpat kā šodien." 62 Un ķēniņš un viss Israēls līdz ar viņu upurēja upurus Tā KUNGA priekšā. 63 Un Salamans upurēja pateicības upurus, ko viņš Tam KUNGAM atnesa, divdesmit divus tūkstošus vēršu un simts divdesmit tūkstošus avis. Tā ķēniņš ar visiem Israēla bērniem iesvētīja Tā KUNGA namu. 64 Tai dienā ķēniņš svētīja iekšējo pagalmu, kas Tā KUNGA nama priekšā, jo viņš tur upurēja dedzināmo upuri un ēdamo upuri, un pateicības upuru taukus. Jo vara altāris Tā KUNGA priekšā bija par mazu dedzināmiem upuriem un ēdamo upuru un pateicības upuru taukiem. *65 Un tanī laikā Salamans noturēja svētkus ar visu Israēlu, lielu draudzi no Hamata robežas līdz Ēģiptes upei Tā KUNGA, mūsu Dieva, priekšā, septiņas dienas un atkal septiņas dienas, pavisam četrpadsmit dienas. *66 Astotajā dienā viņš ļaudis atlaida. Un tie svētīja ķēniņu un gāja uz savām teltīm priecīgi un ar līksmu sirdi par visu labumu, ko Tas KUNGS bija darījis Savam kalpam Dāvidam un Saviem Israēla ļaudīm.