Dāvids pirms miršanas pamāca Salamanu. Adonija, Joābs, Šimejs tiek nokauti. Abjatars tiek atcelts no amata

1 Kad nu Dāvidam laiks pienāca mirt, tad viņš pavēlēja savam dēlam Salamanam un sacīja: 2 "Es eju visas pasaules ceļu. Tāpēc ņemies drošu prātu un turies kā vīrs. *3 Un sargi, kas jāsargā Tam KUNGAM, tavam Dievam, staigādams Viņa ceļos, turēdams Viņa likumus, Viņa baušļus un Viņa tiesas, un Viņa liecības, kā Mozus bauslībā ir rakstīts, ka tu prātīgi turies visā, ko tu darīsi, un visur, kurp tu griezīsies. 4 Lai Tas KUNGS Savu vārdu apstiprina, ko Tas uz mani runājis, sacīdams: ja tavi dēli savu ceļu sargās, staigādami Mana vaiga priekšā uzticīgi ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli, tad, Viņš sacīja, tev netrūks vīra, kas sēdēs uz Israēla goda krēsla. *5 Tu arī gan zini, ko Joābs, Cerujas dēls, man ir darījis un ko viņš darījis Israēla karaspēka virsniekiem, Abneram, Nera dēlam, un Amasam, Jetera dēlam, ka viņš tos nokāvis un kara asinis izlējis miera laikā, un kara asinis licis pie savas jostas, kas ap viņa gurniem, un pie savām kurpēm, kas pie viņa kājām. *6 Tāpēc dari pēc savas gudrības, ka tu viņa sirmajai galvai neliec ar mieru nākt kapā. 7 Bet gileādieša Barzilaja dēliem tev būs labu darīt, ka tie ir starp tiem, kas ēd pie tava galda, jo tā tie turējās pie manis, kad es bēgu tava brāļa Absaloma priekšā. *8 Un, redzi, pie tevis ir Šimejs, Gera dēls, benjamīnietis no Bahurimas, kas mani lādēja ar briesmīgu lādēšanu dienā, kad es gāju uz Mahanaimu. Bet viņš man nonāca pretī pie Jardānas, un es viņam pie Tā KUNGA esmu zvērējis, sacīdams: es tevi ar zobenu nekaušu. *9 Bet tu neturi viņu par nenoziedzīgu, jo tu esi gudrs vīrs un gan zināsi, ko tev viņam būs darīt, lai liktu viņa sirmajai galvai ar asinīm nonākt kapā." 10 Tā Dāvids aizgāja dusēt pie saviem tēviem un tapa apglabāts Dāvida pilsētā. 11 Un laiks, kamēr Dāvids bijis ķēniņš pār Israēlu, ir četrdesmit gadi; septiņus gadus viņš bija valdījis Hebronā un trīsdesmit trīs gadus Jeruzālemē. *12 Un Salamans sēdēja uz sava tēva Dāvida goda krēsla, un viņa valstība tapa vareni nostiprināta. 13 Un Adonija, Hagitas dēls, nāca pie Batsebas, Salamana mātes; un tā sacīja: "Vai tu nāc ar mieru? Un viņš sacīja: "Ar mieru." 14 Un viņš sacīja: "Man ar tevi kas jārunā." Un viņa sacīja: "Runā." 15 Tad viņš sacīja: "Tu zini, ka man valstība piederēja un visas Israēla acis uz mani skatījās, ka man bija jābūt ķēniņam; bet nu valstība ir novērsta un tikusi manam brālim, jo no Tā KUNGA tā viņam ir tikusi. *16 Bet nu es no tevis lūdzu vienu vienīgu lūgšanu, neapkauno manu vaigu!" 17 Un viņa uz to sacīja: "Runā." Tad viņš sacīja: "Runā jel ar ķēniņu Salamanu, jo viņš tavu vaigu neliks kaunā, ka viņš man šūnamieti Abišagu dod par sievu." 18 Un Batseba sacīja: "Labi, es tevis dēļ ar ķēniņu runāšu." 19 Tā Batseba nāca pie ķēniņa Salamana ar viņu runāt Adonijas labad. Un ķēniņš cēlās viņai pretī un paklanījās tās priekšā; un viņš apsēdās uz sava goda krēsla un deva ķēniņa mātei arī krēslu, un tā sēdēja pa viņa labo roku. 20 Un viņa sacīja: "Es lūdzos no tevis vienu mazu lūgšanu, neapkauno manu vaigu." Un ķēniņš uz to sacīja: "Lūdz, mana māte, es tavu vaigu neapkaunošu." 21 Un viņa sacīja: "Dod šūnamieti Abišagu savam brālim Adonijam par sievu." 22 Tad ķēniņš Salamans atbildēja un sacīja uz savu māti: "Kāpēc tad tu prasi šūnamieti Abišagu Adonijam? Prasi tad viņam arī valstību, jo viņš ir mans brālis, vecāks nekā es, un viņam ir priesteris Abjatars un Joābs, Cerujas dēls!" 23 Un ķēniņš Salamans zvērēja pie Tā KUNGA un sacīja: "Lai man Dievs dara tā un vēl vairāk, tiešām, Adonija šo vārdu būs runājis pret savu dzīvību. 24 Un nu, tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvo, kas mani apstiprinājis un mani sēdinājis uz mana tēva Dāvida goda krēsla, un kas man ir cēlis namu, itin kā Viņš ir runājis, tiešām, Adonija šodien taps nokauts." *25 Un ķēniņš Salamans nosūtīja pavēli Benajam, Jojadas dēlam; tas to nokāva, un tas nomira. 26 Un uz priesteri Abjataru ķēniņš sacīja: "Ej uz Anatotu, uz savu tīrumu, jo tu esi nāvi pelnījis. Bet šodien es tevi nenokaušu, tāpēc ka tu Tā KUNGA Dieva šķirstu esi nesis mana tēva Dāvida priekšā un ka tu esi līdzi panesis visu, ko mans tēvs panesis." *27 Tā Salamans izdzina Abjataru, ka tas vairs nebūtu Tam KUNGAM par priesteri, lai piepildītos Tā KUNGA vārds, ko viņš par Ēlis namu Šīlo bija runājis. *28 Kad nu šī vēsts nonāca pie Joāba - jo Joābs bija turējies pie Adonijas, jebšu nebija turējies pie Absaloma - tad Joābs bēga Tā KUNGA teltī un satvēra altāra ragus. 29 Un ķēniņam Salamanam tapa sacīts, ka Joābs iebēdzis Tā KUNGA teltī, un, redzi, viņš ir pie altāra. Tad Salamans sūtīja Benaju, Jojadas dēlu, un sacīja: "Ej, nokauj viņu." 30 Un, kad Benaja atnāca uz Tā KUNGA telti, tad viņš uz to sacīja: "Tā saka ķēniņš: ej ārā." Bet viņš sacīja: "Nē, bet es te gribu mirt." Tad Benaja aiznesa ķēniņam atbildi un sacīja: "Tā Joābs ir runājis un tā viņš man ir atbildējis." 31 Un ķēniņš uz viņu sacīja: "Dari tā, kā viņš ir runājis, kauj viņu un apglabā viņu, ka tu no manis un no mana tēva nama atņem asinis, ko Joābs velti izlējis. *32 Un Tas KUNGS lai liek viņa asinīm atkal nākt pār viņa galvu, tāpēc ka viņš ir sitis divus vīrus, kas bija labāki un taisnāki nekā viņš, un tos ir nokāvis ar zobenu bez mana tēva Dāvida ziņas, proti, Abneru, Nera dēlu, Israēla karaspēka virsnieku, un Amasu, Jetera dēlu, Jūdas karaspēka virsnieku. *33 Viņu asinis lai atkal nāk pār Joāba galvu un pār viņa dzimuma galvu mūžīgi. Bet Dāvidam un viņa dzimumam, un viņa namam, un viņa goda krēslam lai ir miers no Tā KUNGA mūžīgi." *34 Un Benaja, Jojadas dēls, nogāja un sita viņu, un to nokāva. Un viņš tapa apglabāts savā namā tuksnesī. 35 Un ķēniņš iecēla Benaju, Jojadas dēlu, viņa vietā pār karaspēku, un priesteri Cadoku ķēniņš iecēla Abjatara vietā. 36 Un ķēniņš sūtīja pēc Šimeja un atsauca to, un uz to sacīja: "Uztaisi sev namu Jeruzālemē un dzīvo tur, un neizej no turienes it nekur. 37 Un notiks, kurā dienā tu iziesi un iesi pāri Kidronas upei, tad tiešām zini, ka tu mirdams mirsi; tavas asinis lai paliek uz tavas galvas." 38 Tad Šimejs sacīja uz ķēniņu: "Tas ir labs vārds; kā mans kungs, ķēniņš, ir runājis, tā tavs kalps darīs." Tā Šimejs dzīvoja Jeruzālemē labu laiku. 39 Un notika pēc trim gadiem, ka divi Šimeja kalpi aizbēga pie Ahiša, Maāhas dēla, Gatas ķēniņa. Un Šimejam teica un sacīja: "Redzi, tavi kalpi ir Gatā." 40 Tad Šimejs cēlās un apsegloja savu ēzeli, un nogāja uz Gatu pie Ahiša, lai meklētu savus kalpus. Un tā Šimejs nogāja un atveda savus kalpus no Gatas. 41 Un Salamanam tapa sacīts, ka Šimejs no Jeruzālemes bija nogājis uz Gatu un atkal pārnācis. 42 Tad ķēniņš sūtīja pēc Šimeja un atsauca to, un uz to sacīja: "Vai es tevi pie Tā KUNGA neesmu apzvērinājis un tev piekodinājis, sacīdams: kurā dienā tu iziesi un iesi šur vai tur, tad tiešām zini, ka tev jāmirst? Un tu sacīji uz mani: es esmu labu vārdu dzirdējis. 43 Kāpēc tad tu neesi turējis Tā KUNGA zvērestu un pavēli, ko es tev esmu pavēlējis?" 44 Un ķēniņš sacīja uz Šimeju: "Tu zini visu to ļaunumu, ko tava sirds apzinās, ko tu esi darījis manam tēvam Dāvidam, tāpēc Tas KUNGS tavam ļaunumam atkal licis nākt pār tavu galvu. *45 Bet ķēniņš Salamans būs svētīts, un Dāvida goda krēsls būs pastāvīgs Tā KUNGA priekšā mūžīgi." 46 Un ķēniņš pavēlēja Benajam, Jojadas dēlam; tas izgāja un viņu sita, un tas nomira. Tā valstība kļuva nostiprināta ar Salamana roku.