Salamans caur elkdievīgām sievām top pievilts uz elkdievību. Pravietis Ahija Jerobeāmam dod desmit ciltis. Salamans mirst.

1 Un ķēniņš Salamans iemīlēja daudzas svešzemju sievas, bez faraona meitas vēl moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes un hetietes, 2 no tautām, par ko Tas KUNGS uz Israēla bērniem bija sacījis: "Jums nebūs pie tiem ieiet, un lai tie tāpat neieiet pie jums. Tie patiesi jūsu sirdis locīs pēc saviem dieviem." - Tām Salamans pieķērās ar mīlestību. *3 Un viņam bija septiņi simti sievas no augstas kārtas un trīs simti blakussievu, un viņa sievas novērsa viņa sirdi. 4 Kad nu Salamans bija vecs palicis, tad viņa sievas viņa sirdi pievērsa svešiem dieviem un viņa sirds nepalika pilnīgi pie Tā KUNGA, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. 5 Tā Salamans sāka kalpot* Aštartei, sidoniešu dieveklei, un Milkomam, amoniešu negantam elkam. 6 Un Salamans darīja, kas bija ļauns Tā KUNGA acīs, un nedzinās taisni pēc Tā KUNGA, kā viņa tēvs Dāvids. 7 Tolaik Salamans uztaisīja kalna altāri Kemošam, moābiešu negantam elkam, kalnā Jeruzālemei pretī, un Moleham, amoniešu negantam elkam. *8 Un tā Salamans darīja visām savām svešzemju sievām, kas saviem elku dieviem kvēpināja un upurēja. 9 Un Tas KUNGS sadusmojās par Salamanu, ka tas savu sirdi bija novērsis no Tā KUNGA, Israēla Dieva, kas viņam divas reizes bija parādījies *10 un to viņam bija pavēlējis, lai svešiem dieviem neseko, - bet viņš nebija turējis, ko Tas KUNGS bija pavēlējis. 11 Tad Tas KUNGS sacīja uz Salamanu: "Tāpēc ka tas tev prātā nācis un tu neesi sargājis Manu derību un Manus likumus, ko Es tev esmu pavēlējis, tad Es rautin atraušu ķēniņvalsti no tevis un to došu tavam kalpam. *12 Tikai tavā laikā Es to nedarīšu tava tēva Dāvida dēļ; no tava dēla rokas Es to atraušu. 13 Tikai visu ķēniņvalsti Es neatraušu; vienu cilti Es došu tavam dēlam Sava kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes labad, ko Es esmu izredzējis." 14 Un Tas KUNGS cēla Salamanam pretinieku edomieti Hadadu; tas bija no ķēniņa dzimuma Edomā. 15 Jo, kad Dāvids bija pie Edomas, un Joābs, karaspēka virsnieks, gāja apglabāt nokautos un kāva visus no vīriešu kārtas Edomā, *16 jo Joābs tur palika sešus mēnešus ar visu Israēlu, kamēr visus vīriešus Edomā bija izdeldējis, 17 tad Hadads bija izbēdzis un ar viņu citi edomiešu vīri no viņa tēva kalpiem un gājis uz Ēģipti, bet Hadads bija vēl mazs puisēns. 18 Un tie cēlās no Midiānas un nonāca Pāranā, un ņēma vīrus no Pāranas sev līdzi, un nāca uz Ēģipti pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņam deva namu un noteica viņam uzturu, un deva viņam zemi. 19 Un Hadads atrada lielu žēlastību faraona acīs, un šis viņam deva par sievu savas sievas, ķēniņienes Tahpenēsas, māsu. 20 Un Tahpenēsas māsa viņam dzemdēja dēlu, Genubatu; ko Tahpenēsa uzaudzināja faraona namā, un Genubats bija faraona namā starp faraona dēliem. 21 Un, kad Hadads Ēģiptē dzirdēja, ka Dāvids bija aizgājis dusēt pie saviem tēviem un ka Joābs, karaspēka virsnieks, bija nomiris, tad Hadads sacīja uz faraonu: "Atlaid mani, ka es eju uz savu zemi." 22 Bet faraons uz to sacīja: "Kā tev pie manis vēl trūkst? Un, redzi, tu gribi iet uz savu zemi?" Viņš sacīja: "Nekā, taču atlaid mani." 23 Dievs cēla viņam arī par pretinieku Rezonu, Eljāda dēlu; tas bija bēdzis no sava kunga Hadadezera, Cobas ķēniņa, 24 un sapulcinājis pret viņu vīrus un bija sirotāju virsnieks, kad Dāvids tos apkāva, un tie gāja uz Damasku un tur dzīvoja, un valdīja Damaskā. 25 Un viņš bija Israēla pretinieks, kamēr Salamans dzīvoja, un tas pienāca klāt pie ļaunuma, ko Hadads darīja; un viņam rieba Israēls, un viņš valdīja pār Sīriju. 26 Vēl bija Jerobeāms, Nebata dēls, efrātietis no Caredas, Salamana kalps, un viņa māte, vārdā Cerua, bija atraitne, - tas arī pacēla savu roku pret ķēniņu. *27 Un šī ir tā lieta, kāpēc viņš roku pacēla pret ķēniņu: kad Salamans cēla Millu, tad viņš aiztaisīja plaisu* mūrī sava tēva Dāvida pilsētā. 28 Un Jerobeāms bija varens vīrs. Kad Salamans redzēja, ka jauneklis bija krietns strādnieks, tad viņš to iecēla pār visām Jāzepa nama klausībām. 29 Un notika tanī laikā, kad Jerobeāms izgāja no Jeruzālemes, tad pravietis Ahija, šilonietis, to sastapa ceļā, un viņš bija jaunu mēteli aplicis, un tie abi divi vien bija uz lauka. 30 Un Ahija ņēma jauno mēteli, kas viņam bija mugurā, un to saplēsa divpadsmit gabalos. *31 Un viņš sacīja uz Jerobeāmu: "Ņem sev desmit gabalus. Jo tā saka Tas KUNGS, Israēla Dievs: redzi, Es atraušu to ķēniņvalsti no Salamana rokas un tev došu desmit ciltis; 32 bet viena cilts viņam paliks mana kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes pilsētas labad, ko esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm, 33 tāpēc ka tie Mani atstājuši un metušies zemē Aštartes, sidoniešu dievekles, priekšā, un Kemoša, moābiešu dieva, priekšā, un Milkoma, Amona bērnu dieva, priekšā un nav staigājuši Manos ceļos, nedz darījuši, kas ir pareizi Manās acīs, un pēc Maniem likumiem un Manām tiesām, kā viņa tēvs Dāvids. 34 Tomēr Es no viņa rokas neņemšu visu ķēniņvalsti, bet Es viņu atstāju par valdītāju, kamēr viņš dzīvo, Mana kalpa Dāvida dēļ, ko esmu izredzējis, kas turējis Manus baušļus un Manus likumus. *35 Bet no viņa dēla rokas Es atņemšu valstību un tev došu desmit ciltis. 36 Un viņa dēlam Es došu vienu cilti, lai Manam kalpam Dāvidam vienmēr paliek gaismeklis Jeruzālemes pilsētā, ko Sev esmu izredzējis, lai tur liktu Savu Vārdu. 37 Un Es tevi ņemšu, un tev būs valdīt, kā tavai dvēselei patīk, un tu būsi Israēlam par ķēniņu. 38 Un, ja tu klausīsi visu, ko Es tev pavēlēšu, un staigāsi Manos ceļos un darīsi, kas ir pareizi Manās acīs, turēdams Manus likumus un Manus baušļus, kā Mans kalps Dāvids darījis, tad Es būšu ar tevi un tev celšu pastāvīgu namu, kā Dāvidam esmu cēlis, un tev došu Israēlu. 39 Un tāpēc Es pazemošu Dāvida dzimumu, bet ne mūžīgi." 40 Un Salamans meklēja Jerobeāmu nokaut, bet Jerobeāms cēlās un aizbēga uz Ēģipti pie ķēniņa Šišaka un bija Ēģiptes zemē, kamēr Salamans mira. 41 Un, kas vēl par Salamanu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viņa gudrība - tas ir uzrakstīts grāmatā par Salamana darbiem. 42 Un tas laiks, kamēr Salamans par ķēniņu bijis Jeruzālemē pār visu Israēlu, ir četrdesmit gadi. 43 Un Salamans aizgāja dusēt pie saviem tēviem un tapa apglabāts Dāvida, sava tēva, pilī, un Rehabeāms, viņa dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā. *