Rehabeāms, Salamana dēls, nepieņem labu padomu. Desmit ciltis atkāpjas no viņa un ceļ Jerobeāmu par ķēniņu. Jerobeāms ieceļ elkdievību

1 Un Rehabeāms nogāja uz Šehemu, jo viss Israēls bija nācis uz Šehemu, lai viņu celtu par ķēniņu. *2 Un notika, ka to dzirdēja Jerobeāms, Nebata dēls, vēl būdams Ēģiptes zemē, jo viņš no ķēniņa Salamana bija bēdzis un dzīvoja Ēģiptes zemē. 3 Tad tie nosūtīja un viņu aicināja. Un Jerobeāms un visa Israēla draudze nāca un runāja ar Rehabeāmu, un sacīja: 4 "Tavs tēvs mums ir uzspiedis grūtu jūgu; atvieglini nu grūto kalpošanu un smago jūgu, ko tavs tēvs mums uzlicis, tad mēs tev gribam kalpot." 5 Bet viņš uz tiem sacīja: "Aizejiet līdz parītam, tad atnāciet atkal pie manis." Un ļaudis aizgāja. 6 Un ķēniņš Rehabeāms prasīja padomu vecajiem, kas viņa tēva Salamana priekšā bija stāvējuši tajā laikā, kad viņš vēl dzīvoja, un viņš sacīja: "Kādu padomu jūs dodat, kā lai šiem ļaudīm atbildu?" 7 Un tie uz viņu runāja un sacīja: "Ja tu šodien būsi kalps šiem ļaudīm un tiem darīsi pa prātam, un tos paklausīsi, un labus vārdus uz tiem runāsi, tad tie tev būs par kalpiem visu mūžu." 8 Bet viņš atmeta vecaju padomu, ko tie viņam bija devuši, un prasīja padomu tiem jaunajiem, kas ar viņu bija uzauguši un viņa priekšā stāvēja. 9 Un viņš uz tiem sacīja: "Kādu padomu jūs dodat, kā lai atbildam šiem ļaudīm, kas uz mani runājuši un sacījuši: atvieglini jūgu, ko tavs tēvs mums uzlicis?" 10 Un jaunie, kas ar viņu bija uzauguši, uz to runāja un sacīja: "Tā tev būs sacīt uz tiem ļaudīm, kas uz tevi runājuši un sacījuši: tavs tēvs mūsu jūgu grūtu darījis, tad atvieglini tu to mums, - tā tev uz tiem būs sacīt: mans mazais pirksts resnāks nekā mana tēva gurni. 11 Ja nu mans tēvs jums uzlicis grūtu jūgu, tad es jums jūgu padarīšu vēl grūtāku. Mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpioniem*." 12 Un trešajā dienā Jerobeāms un visi ļaudis nāca pie Rehabeāma, kā ķēniņš bija runājis un sacījis: "Atnāciet atkal pie manis trešajā dienā." 13 Un ķēniņš tiem ļaudīm atbildēja bargi, jo viņš atmeta vecaju padomu, ko tie viņam bija devuši. 14 Un viņš uz tiem runāja pēc jauno padoma, sacīdams: "Mans tēvs jūsu jūgu ir darījis grūtu, bet es jums to darīšu vēl grūtāku. Mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpioniem." 15 Un ķēniņš neklausīja ļaudis, jo tā tas bija no Tā KUNGA nolikts, ka notiktu pēc tā vārda, ko Tas KUNGS bija runājis caur šilonieti Ahiju uz Jerobeāmu, Nebata dēlu. *16 Kad nu viss Israēls redzēja, ka ķēniņš viņiem neklausīja, tad ļaudis ķēniņam atkal atbildēja un sacīja: "Kāda daļa mums ir ar Dāvidu? Mums nav īpašuma pie Isaja dēla. Israēl, ej savās teltīs; rūpējies* nu par savu namu, Dāvid!" Tā Israēls gāja uz savām teltīm. 17 Bet tikai pār Israēla bērniem, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, Rehabeāms bija ķēniņš. 18 Tad ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadoramu, kas bija strādnieku uzraugs, bet viss Israēls to nomētāja akmeņiem, ka tas nomira. Bet ķēniņš Rehabeāms kāpa steigšus ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi. 19 Tā Israēls atkrita no Dāvida nama līdz šai dienai. 20 Un, kad viss Israēls dzirdēja, ka Jerobeāms bija pārnācis, tad tie sūtīja un viņu aicināja uz sapulci, un cēla par ķēniņu pār visu Israēlu. Neviens neturējās pie Dāvida nama kā vien Jūdas cilts. 21 Kad nu Rehabeāms nonāca Jeruzālemē, tad viņš sapulcēja visu Jūdas namu un Benjamīna cilti, simts astoņdesmit tūkstošus izlasītu karavīru, lai karotu ar Israēla namu un valstību atkal atgrieztu Rehabeāmam, Salamana dēlam. *22 Bet Dieva Vārds nāca pār Šemaju, Dieva vīru, tā: *23 "Runā uz Rehabeāmu, Salamana dēlu, Jūdas ķēniņu, un uz visiem Jūdas un Benjamīna bērniem un uz citiem ļaudīm un saki: 24 tā saka Tas KUNGS: jums nebūs celties un karā iet pret saviem brāļiem, Israēla bērniem; griezieties atpakaļ, ikkatrs savā namā, jo šī lieta caur Mani notikusi." Un tie klausīja Tā KUNGA vārdam un griezās atpakaļ, un aizgāja pēc Tā KUNGA vārda. 25 Un Jerobeāms uztaisīja Šehemu Efraima kalnos un tur dzīvoja, un izgāja no turienes, un uztaisīja Penuēlu. 26 Un Jerobeāms domāja savā sirdī: nu tā ķēniņvalsts atkal nāks pie Dāvida nama; 27 ja šie ļaudis ies uz Jeruzālemi upurēt Tā KUNGA namā, tad šo ļaužu sirds atkal atgriezīsies pie sava kunga, pie Rehabeāma, Jūdas ķēniņa, un tie mani nokaus un atgriezīsies atkal pie Rehabeāma, Jūdas ķēniņa. 28 Tāpēc ķēniņš aprunājās un taisīja divus zelta tēlus, un sacīja uz ļaudīm: "Tas jums par daudz, ka jūs ietu uz Jeruzālemi; redzi, šeit ir tavi dievi, Israēl, kas tevi no Ēģiptes zemes izveduši." *29 Un viņš lika vienu Bētelē un otru Danā. *30 Un tas bija par apgrēcību; jo tie ļaudis gāja gan pie viena, gan pie otra līdz Danam. *31 Un viņš taisīja arī kalna altāra namu un iecēla priesterus no visādiem ļaudīm, kas nebija no Levī bērniem. *32 Un Jerobeāms turēja svētkus astotajā mēnesī, piecpadsmitajā mēneša dienā, tāpat kā svētkus, kas Jūdā bija, un upurēja uz tā altāra. Tā viņš Bētelē darīja, teļiem upurēdams, ko viņš bija taisījis; viņš iecēla arīdzan Bētelē priesterus pie kalnu altāriem, ko viņš bija taisījis. 33 Un viņš upurēja uz altāra, ko viņš Bētelē bija taisījis, piecpadsmitajā mēneša dienā, astotajā mēnesī, ko viņš pats bija izdomājis; tā viņš Israēla bērniem iecēla svētkus un upurēja uz altāra kvēpinādams.