Amonieši apsmej Dāvida vēstnešus un tiek izdeldēti

1 Un pēc tam Amona bērnu ķēniņš nomira, un viņa dēls Hanūns kļuva ķēniņš viņa vietā. *2 Tad Dāvids sacīja: "Es darīšu žēlastību pie Hanūna, Nahasa dēla, kā viņa tēvs žēlastību darījis pie manis." Un Dāvids nosūtīja un lika viņu iepriecināt caur saviem kalpiem par viņa tēvu; un Dāvida kalpi nāca uz Amona bērnu zemi. 3 Tad Amona bērnu lielkungi sacīja uz savu kungu Hanūnu: "Vai Dāvids tavu tēvu godina tavās acīs, ka viņš ir sūtījis iepriecinātājus pie tevis? Vai Dāvids savus kalpus nav tāpēc sūtījis pie tevis, ka viņš šo pilsētu izpēta un izlūko, un izposta?" 4 Tad Hanūns ņēma Dāvida kalpus un tiem nodzina pusbārdu, un tiem nogrieza vienu drēbju pusi līdz pašiem gurniem, un tos atlaida. 5 Kad tas Dāvidam tapa zināms, tad viņš tiem sūtīja pretī, jo šie vīri bija ļoti apsmieti. Un ķēniņš tiem lika sacīt: "Palieciet Jērikā, tiekāms jūsu bārda būs ataugusi, un tad nāciet atpakaļ." 6 Kad Amona bērni redzēja, ka tie bija kļuvuši smirdoši Dāvidam, tad Amona bērni nosūtīja un saderēja no Bet-Rehobas sīriešiem un no Cobas sīriešiem divdesmit tūkstošus kājnieku un no Maāhas ķēniņa tūkstoš vīru, un no Tobas vīriem divpadsmit tūkstošus vīru. *7 Kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš sūtīja Joābu un visu vareno karaspēku. 8 Un Amona bērni izgāja un taisījās uz kauju vārtu priekšā, bet sīrieši no Cobas un Rehobas un vīri no Tobas un Maāhas bija vieni paši savrup laukā. *9 Kad nu Joābs redzēja, ka karš pret viņu taisījās no priekšas un no aizmugures, tad viņš izlasīja no visiem jauniem Israēla vīriem un nostājās sīriešiem pretī. 10 Un atlikušos ļaudis viņš deva sava brāļa Abišaja rokā, un tas nostājās pret Amona bērniem. Un viņš sacīja: 11 "Ja sīrieši būs stiprāki nekā es, tad nāc tu man palīgā, bet, ja Amona bērni būs stiprāki nekā tu, tad es tev iešu palīgā. 12 Turies stipri, un lai stipri stāvam mūsu ļaužu priekšā un mūsu Dieva pilsētu priekšā, bet Tas KUNGS lai dara, kā Viņam labāk patīk!" 13 Un Joābs ar ļaudīm, kas bija pie viņa, gāja kaujā ar sīriešiem, bet šie bēga viņa priekšā. 14 Un, kad Amona bērni to redzēja, ka sīrieši bēga, tad tie arīdzan bēga Abišaja priekšā un nāca pilsētā, un Joābs griezās atpakaļ no Amona bērniem un nāca uz Jeruzālemi. 15 Kad nu sīrieši redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie atkal sapulcējās. 16 Un Hadadezers nosūtīja un lika sīriešiem nākt, kas bija viņpus upes, un tie nāca uz Helamu, un Šobahs, Hadadezera kara lielkungs, gāja viņu priekšā. 17 Kad tas Dāvidam tapa sacīts, tad viņš sapulcināja visu Israēlu un pārgāja pāri Jardānai, un nāca uz Helamu, un sīrieši nostājās Dāvidam pretī un ar to cīnījās. 18 Bet sīrieši bēga Israēla priekšā, un Dāvids iznīcināja no sīriešiem septiņi simti ratu un četrdesmit tūkstošus jātnieku; viņš sita arī Šobahu, viņu kara lielkungu, ka tas tur nomira. *19 Kad visi ķēniņi, kas bija Hadadezera kalpi, redzēja, ka bija sakauti Israēla priekšā, tad tie slēdza mieru ar Israēlu un viņam kalpoja, un sīrieši bijās turpmāk nākt palīgā Amona bērniem.