Dāvids pārkāpj laulību ar Batsebu, un liek nokaut viņas vīru Ūriju

1 Un, kad gads bija pagājis, laikā, kad ķēniņi mēdz iziet karā, tad Dāvids sūtīja Joābu un savus kalpus viņam līdzi, un visu Israēlu, un tie postīja Amona bērnus un aplenca Rabu; bet Dāvids palika Jeruzālemē. *2 Un notika ap vakara laiku, ka Dāvids cēlās no savas gultas un staigāja pa ķēniņa nama jumtu, un redzēja no jumta sievu mazgājamies, un šī sieva bija ļoti skaista no skata. 3 Un Dāvids nosūtīja un lika vaicāt pēc tās sievas; tad sacīja, ka tā ir Batseba, Elijama meita, hetieša Ūrijas sieva. 4 Tad Dāvids sūtīja vēstnešus un to lika atvest, un tā nāca pie viņa, un viņš pie tās gulēja, un, kad viņa no savas nešķīstības bija šķīstījusies, tad viņa atkal gāja mājās. *5 Un tā sieva tapa grūta. Tad viņa nosūtīja un deva Dāvidam ziņu, un sacīja: "Es esmu grūta." 6 Tad Dāvids sūtīja pie Joāba, sacīdams: "Sūti hetieti Ūriju pie manis." Un Joābs sūtīja Ūriju pie Dāvida. 7 Kad Ūrija pie viņa atnāca, tad Dāvids vaicāja: "Kā klājas Joābam, kā klājas ļaudīm un kā veicas karā?" 8 Un Dāvids sacīja uz Ūriju: "Noej savā namā un mazgā savas kājas." Un, kad Ūrija no ķēniņa nama izgāja, tad aiz viņa tapa nestas ķēniņa dāvanas. 9 Bet Ūrija apgūlās ķēniņa nama durvju priekšā ar visiem sava kunga kalpiem un negāja mājās. 10 Un Dāvidam deva ziņu un sacīja: "Ūrija nav gājis uz mājām." Tad Dāvids sacīja uz Ūriju: "Vai tu nenāci no ceļa? Kāpēc tu neej uz savu namu?" 11 Un Ūrija sacīja uz Dāvidu: "Dieva šķirsts un Israēls, un Jūda paliek teltīs, un mans kungs Joābs un mana kunga kalpi mīt laukā; vai tad es ietu mājās ēst un dzert, un pie savas sievas gulēt? Tik tiešām, ka tu dzīvs un tava dvēsele dzīva, es to nedarīšu." 12 Tad Dāvids sacīja uz Ūriju: "Paliec arī šodien šeit, tad es tevi rīt atlaidīšu." Tā Ūrija palika Jeruzālemē šo un nākamo dienu. 13 Un Dāvids to aicināja, ka tas viņa priekšā ēda un dzēra, un viņš to piedzirdināja. Un vakarā viņš izgāja apgulties savā guļasvietā ar sava kunga kalpiem, un viņš neaizgāja uz mājām. 14 Un nākamajā rītā Dāvids rakstīja vēstuli Joābam un to nosūtīja ar Ūriju. 15 Un vēstulē viņš bija rakstījis tā: "Nostādiet Ūriju vietā, kur visgrūtākā kauja, un novērsieties no viņa, ka viņš top kauts un mirst." 16 Un notika, kad Joābs aplenca pilsētu, tad viņš norīkoja Ūriju tādā vietā, par kuru viņš zināja, ka tur bija stipri vīri. 17 Kad pilsētas vīri izgāja un ar Joābu kāvās, tad krita kādi no ļaudīm, no Dāvida kalpiem, un hetietis Ūrija arī nomira. 18 Tad Joābs sūtīja un deva Dāvidam ziņu par visām kara lietām. 19 Un viņš pavēlēja tam vēstnesim un sacīja: "Kad tu būsi ķēniņam izstāstījis visas kara lietas 20 un ķēniņam dusmas celsies, un viņš uz tevi sacīs: kāpēc jūs tik tuvu pie pilsētas esat gājuši kauties? Vai jūs nezinājāt, ka no mūra šaus? 21 Kas Abīmelehu, Jerūbešeta* dēlu, ir nokāvis? Vai sieva uz viņu nemeta dzirnakmeni no mūra, ka tas Tebecā nomira? Kāpēc jūs esat gājuši tik tuvu mūrim? Tad saki: tavs kalps, hetietis Ūrija, arīdzan nomiris." *22 Un vēstnesis nogāja un nāca, un stāstīja Dāvidam visu, par ko Joābs viņu bija sūtījis. 23 Un vēstnesis sacīja uz Dāvidu: "Tie vīri bija stiprāki nekā mēs un iznāca pret mums laukā, bet mēs viņiem pretī turējāmies līdz pat vārtu ieejai. 24 Tad strēlnieki no mūra šāva uz taviem kalpiem, ka kādi no ķēniņa kalpiem nomira, 25 un tavs kalps hetietis Ūrija arīdzan nomiris." Tad Dāvids sacīja uz to vēstnesi: "Tā saki uz Joābu: lai tev sirds neēdas šīs lietas dēļ, jo zobens rij te šo, te citu, stāvi jo stipri karā pret pilsētu un izposti to! - Un tā iedrošini viņu." 26 Kad nu Ūrijas sieva dzirdēja, ka viņas vīrs Ūrija bija miris, tad viņa apraudāja savu kungu. 27 Un, kad sēru laiks bija pagājis, tad Dāvids aizsūtīja pēc tās un atveda to savā namā, un tā viņam kļuva par sievu un viņam dzemdēja dēlu. Bet šī lieta, ko Dāvids darīja, Tam KUNGAM nepatika.