Jēkabs Gošenē; svētī faraonu; Jāzeps faraonam pērk visu Ēģiptes zemi

1 Tad Jāzeps nāca un pasludināja faraonam un sacīja: "Mans tēvs un mani brāļi, un viņu sīklopi, un viņu vērši, un viss, kas tiem pieder, ir atnākuši no Kanaāna zemes, un, redzi, tie ir Gošenes zemē." 2 Un viņš ņēma piecus no visiem saviem brāļiem un tos veda faraona priekšā. 3 Un faraons sacīja uz viņa brāļiem: "Kas ir jūsu darbs?" Un tie sacīja uz faraonu: "Tavi kalpi ir lopu gani, kā mēs, tā mūsu tēvi." 4 Un tie sacīja uz faraonu: "Mēs esam nākuši šinī zemē piemājot*, jo ganības trūkst sīkiem lopiem, kas taviem kalpiem pieder, jo bads ir grūts Kanaāna zemē, un nu vēli, lūdzams, lai tavi kalpi apmetās Gošenes zemē." 5 Tad faraons runāja uz Jāzepu un sacīja: "Tavs tēvs un tavi brāļi pie tevis atnākuši. 6 Ēģiptes zeme stāv tev atvērta; lai tavs tēvs un tavi brāļi dzīvo vislabākā zemes vietā - lai tie apmetas* Gošenes zemē, un, ja tu zini, ka starp tiem ir krietni vīri, tad iecel tos par manu lopu uzraugiem." 7 Un Jāzeps atveda savu tēvu Jēkabu un to stādīja priekšā faraonam, un Jēkabs svētīja faraonu. 8 Un faraons sacīja uz Jēkabu: "Cik gadu tavām dzīvības dienām?" 9 Tad Jēkabs sacīja uz faraonu: "Manas svešniecības gadu dienas ir simts trīsdesmit gadi; īsas un grūtas ir bijušas manas dzīvības gadu dienas un nesasniedz* manu tēvu gadus viņu svešniecības dienās." 10 Un Jēkabs svētīja faraonu un aizgāja prom no faraona. 11 Un Jāzeps savam tēvam un saviem brāļiem iedeva mājas vietas, viņš deva tiem Ēģiptes zemē labākās zemes vietas, Ramzesa tiesā, kā faraons bija pavēlējis. 12 Un Jāzeps uzturēja savu tēvu un savus brāļus, un visu sava tēva namu ar maizi, pēc bērnu skaita*. 13 Un visā zemē nebija maizes, jo bads bija ļoti grūts, tā ka Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē aiz bada nevarēja glābties. 14 Un Jāzeps sakrāja visu naudu, kas atradās Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē par labību, ko tie pirka, un Jāzeps naudu nesa faraona namā. 15 Kad nu nauda Ēģiptes zemē un Kanaāna zemē bija beigusies*, tad visi ēģiptieši nāca pie Jāzepa un sacīja: "Dod mums maizes, kādēļ mums tavā priekšā būs mirt, kad naudas vairs nav?" 16 Tad Jāzeps sacīja: "Dodiet savus lopus, tad es jums došu par jūsu lopiem, kad naudas nav." 17 Tad tie veda savus lopus pie Jāzepa, un Jāzeps tiem deva maizes par zirgiem un par sīkiem lopiem, un par vēršiem, un par ēzeļiem, un viņš tos to gadu apgādāja* ar maizi par visiem viņu lopiem. 18 Kad tas gads bija pagājis, tad tie otrā gadā nāca pie viņa un uz viņu sacīja: "Mēs neapslēpsim sava kunga priekšā, ka ne vien nauda ir beigusies, bet arī lopi ir mūsu kunga, un nekas nav atlicis mūsu kungam kā vien mūsu miesas un mūsu tīrumi. 19 Kādēļ mums iet bojā tavu acu priekšā, mums un mūsu tīrumiem? Pērc mūs un mūsu tīrumus par maizi, tad mēs ar savu tīrumu faraonam būsim par kalpiem, un dod sēklu, ka mēs dzīvojam un nemirstam, un mūsu zeme nepaliek tukša." 20 Tad Jāzeps visus ēģiptiešu tīrumus pirka faraonam, jo ēģiptieši pārdeva ikviens savu tīrumu, tāpēc ka bads tiem bija grūts. 21 Tā zeme nonāca faraona rokā, un ļaudis viņš pārcēla pilsētās, no viena Ēģiptes robežu gala līdz otram galam. 22 Tikai priesteru tīrumus viņš nepirka, jo priesteriem bija sava daļa no faraona un tie ēda no savas daļas, ko faraons tiem deva, tādēļ tie savu tīrumu nepārdeva. 23 Tad Jāzeps sacīja uz ļaudīm: "Redzi, es šodien jūs un jūsu tīrumus esmu pircis faraonam, redzi, še jums sēkla, ka jūs tīrumus apsējat. 24 Bet ar augļiem būs tā, ka jūs piekto tiesu dodat faraonam, un četras daļas jums piederēs, lai tīrumus apsētu un par pārtiku jums un tiem, kas jūsu namā, un par pārtiku jūsu bērniņiem." 25 Un tie sacīja: "Tu mūs esi uzturējis dzīvus. Lai žēlastību atrodam sava kunga acīs, tad mēs būsim faraona kalpi." 26 Tad Jāzeps to iecēla par likumu pār ēģiptiešu tīrumiem līdz šai dienai, ka faraonam pienāktos piektā tiesa; tikai priesteru zeme netika faraonam. 27 Un Israēls dzīvoja* Ēģiptē, Gošenes zemē, un tur uzturējās un auga un ļoti vairojās. 28 Un Jēkabs dzīvoja Ēģiptes zemē septiņpadsmit gadus, un Jēkaba dienas bija simts četrdesmit septiņi gadi. 29 Kad nu Israēla laiks pienāca mirt, tad viņš sauca savu dēlu Jāzepu un uz to sacīja: "Ja es tavās acīs esmu atradis žēlastību, tad liec jel, lūdzams, savu roku apakš manas ciskas un dari pie manis žēlastību un patiesību: neaproc jel mani Ēģiptes zemē; *30 bet es gribu gulēt pie saviem tēviem; un tev būs mani izvest no Ēģiptes un mani aprakt viņu kapos," - un tas sacīja: "Es darīšu pēc tevis teiktā." *31 Tad viņš sacīja: "Zvērē man." Un tas viņam zvērēja. Un Israēls pielūdza Dievu savas gultas galvgalī. *