Ūdensplūdi beidzas, 2; Noasa upuris, 20; Dieva žēlastības solīšana, 21

1 Un Dievs atminējās Noasu un visus zvērus, un visus lopus, kas līdz ar to bija šķirstā, un Dievs lika vējam pār zemi nākt, un ūdeņi nokritās. 2 Un bezdibeņa avoti un debess logi tapa aizdarīti, un lietusgāzes no debesīm tapa apturētas. 3 Un ūdeņi atkāpās no zemes virsas, šurp un turp aiztecēdami, un ūdeņi mazinājās pēc simts piecdesmit dienām. *4 Un šķirsts nolaidās septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā uz Ararata kalniem. 5 Un ūdeņi, šurp un turp aiztecēdami, mazinājās līdz desmitajam mēnesim; desmitā mēneša pirmajā dienā parādījās kalnu gali. 6 Un notika pēc četrdesmit dienām, tad Noass atvēra šķirsta logu, ko viņš bija taisījis, 7 un izlaida kraukli, un tas izlidoja un aizlidoja, un atgriezās, kamēr ūdeņi izsīka no zemes virsas. 8 Pēc tam viņš izlaida balodi, lai redzētu, vai ūdeņi jau noskrējuši no zemes virsas. 9 Bet balodis neatrada atpūtas vietu savai kājai un atgriezās pie viņa šķirstā, jo ūdeņi vēl bija pa visu zemes virsu; un viņš izstiepa savu roku un to satvēra un ņēma pie sevis šķirstā. 10 Un viņš pagaidīja vēl kādas septiņas dienas un izlaida atkal balodi no šķirsta ārā. 11 Un balodis nāca pie viņa ap vakara laiku, un redzi - norauta eļļas koka lapa bija viņa mutē. Tad Noass noprata, ka ūdeņi bija noskrējuši no zemes virsas. 12 Un viņš pagaidīja vēl kādas septiņas dienas un izlaida balodi, un tas vairs neatgriezās pie viņa. 13 Un notika seši simti pirmajā gadā, pirmā mēneša pirmajā (dienā), tad ūdeņi izsīka no zemes virsas, un Noass noņēma šķirsta jumtu un skatījās, un redzi - zemes virsa bija apžuvusi. 14 Un otrā mēneša divdesmit septītajā dienā zeme bija nožuvusi. 15 Tad Dievs runāja uz Noasu, sacīdams: 16 "Izej no šķirsta, tu un tava sieva, un tavi dēli un tavas vedeklas līdz ar tevi, 17 visas dzīvības, kas pie tevis, no ikkatras miesas, no putniem un no lopiem, un no visiem tārpiem, kas lien virs zemes, tie lai iziet līdz ar tevi, un lai tie pulkiem rodas un augļojas virs zemes." 18 Tad Noass izgāja un līdz ar viņu viņa dēli, un viņa sieva, un viņa vedeklas, 19 visi zvēri, visi tārpi un visi putni, viss, kas virs zemes kust, izgāja no šķirsta, pēc savām sugām. 20 Un Noass uztaisīja Tam KUNGAM altāri un ņēma no visiem šķīstiem lopiem un no visiem šķīstiem putniem un upurēja Tam KUNGAM dedzināmos upurus uz altāra. 21 Un Tas KUNGS oda saldo smaržu un sacīja Savā sirdī: "Es vairs nenolādēšu atkal zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām, un Es vairs nesamaitāšu atkal visu, kas dzīvo, kā esmu darījis. *22 Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts."