Ābrahāms grib savu dēlu upurēt, 2-3; Dievs atjauno, ko solījis, 15; Nāhora radi, 20-21

1 Un notika, pēc šīm lietām Dievs Ābrahāmu pārbaudīja un uz to sacīja: "Ābrahām!" 2 Un tas atbildēja: "Redzi, še es esmu." Un Viņš sacīja: "Ņem jel savu dēlu, savu vienīgo, ko tu mīļo, Īzaku, un ej uz Morijas zemi, un upurē to tur par dedzināmo upuri uz viena no kalniem, par ko Es tev sacīšu." 3 Tad Ābrahāms agri no rīta cēlās un apjoza savu ēzeli, un ņēma līdzi divus no saviem puišiem, un Īzaku savu dēlu, un skaldīja malku dedzināmam upurim un cēlās un gāja uz vietu, par ko Dievs tam bija sacījis. 4 Un trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un redzēja to vietu no tālienes. 5 Un Ābrahāms sacīja uz saviem puišiem: "Palieciet jūs šeit ar ēzeli, bet es un zēns - mēs iesim uz turieni un pielūgsim. Tad atkal atnāksim pie jums." 6 Un Ābrahāms ņēma dedzināmā upura malku un to uzlika Īzakam, savam dēlam, un ņēma savā rokā uguni un nazi, un tie gāja abi kopā. 7 Tad Īzaks runāja ar Ābrahāmu, savu tēvu, un sacīja: "Mans tēvs!" Un viņš sacīja: "Redzi, še es esmu, mans dēls." Un tas sacīja: "Redzi, še uguns un malka, bet kur ir jērs dedzināmajam upurim?" 8 Tad Ābrahāms sacīja: "Dievs Sev izredzēs jēru dedzināmajam upurim, mans dēls." Un tie gāja abi kopā. 9 Un tie nāca vietā, ko Dievs viņam bija sacījis, un Ābrahāms tur uztaisīja altāri un salika malku un saistīja Īzaku, savu dēlu, un lika to uz altāri malkai virsū. *10 Un Ābrahāms izstiepa savu roku un ņēma nazi, lai nokautu savu dēlu. 11 Bet Tā KUNGA eņģelis sauca no debesīm uz to un sacīja: "Ābrahām! Ābrahām!" Un tas sacīja: "Redzi, še es esmu." 12 Tad viņš sacīja: "Neizstiep savu roku pret zēnu un nedari tam nekā, jo nu Es zinu, ka tu bīsties Dieva un savu dēlu, savu vienīgo, neesi taupījis Manis labad." 13 Un Ābrahāms pacēla savas acis un skatījās, un redzi - aiz viņa bija auns, biezos krūmos ar saviem ragiem aizķēries. Un Ābrahāms gāja un ņēma aunu, un to upurēja par dedzināmo upuri sava dēla vietā. 14 Un Ābrahāms nosauca tās vietas vārdu: Tas KUNGS redz, - kā vēl šodien tiek teikts: uz tā kalna, kur Tas KUNGS parādās. 15 Tad Tā KUNGA eņģelis* otru reizi uz Ābrahāmu sauca no debesīm *16 un sacīja: "Es esmu pie Sevis zvērējis, saka Tas KUNGS, tāpēc, ka tu tā esi darījis un savu dēlu, savu vienīgo, neesi taupījis, - 17 tāpēc Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavu dzimumu, tā kā debess zvaigznes un kā smiltis, kas ir jūrmalā, un tavs dzimums iemantos tavu ienaidnieku vārtus. *18 Un tavos pēcnācējos* visas tautas virs zemes taps svētītas, tāpēc ka tu Manai balsij esi paklausījis." *19 Un Ābrahāms griezās atpakaļ pie saviem puišiem, un tie cēlās un gāja kopā uz Bēršebu, un Ābrahāms dzīvoja* Bēršebā. 20 Un pēc šīm lietām Ābrahāmam tapa sludināts un sacīts: "Redzi, Milka Nāhoram, tavam brālim, arī bērnus ir dzemdējusi, 21 Ucu, viņa pirmdzimto, un Buzu, viņa brāli, un Kemuēlu, Arama tēvu, 22 un Kesedu, un Hazu, un Pildašu, un Jidlapu, un Betuēlu." 23 Un Betuēls dzemdināja Rebeku. Šos astoņus dzemdēja Milka Nāhoram, Ābrahāma brālim. 24 Un viņa blakussieva*, vārdā Reūma, arīdzan dzemdēja: Tebahu un Gahamu, un Tahašu, un Maāhu.