Jēkabs svētī Efraimu un Manasi

1 Un notika pēc tam, ka Jāzepam sacīja: "Redzi, tavs tēvs ir nevesels." Tad tas ņēma līdzi savus divus dēlus, Manasi un Efraimu. 2 Un Jēkabam tapa teikts un sacīts: "Redzi, tavs dēls Jāzeps nāk pie tevis." Tad Israēls saņēmās spēku un apsēdās gultā. Un Jēkabs sacīja uz Jāzepu: 3 "Dievs, Visvarenais, man ir parādījies Lūzā, Kanaāna zemē, un mani ir svētījis. *4 Un viņš uz mani sacījis: redzi, Es tev likšu augļoties un tevi vairošu, un tevi celšu par tautu pulku, un došu šo zemi tavam dzimumam pēc tevis par mūžīgu mantu. *5 Un nu taviem diviem dēliem, kas Ēģiptē dzimuši, pirms es pie tevis atnācu uz Ēģipti, tiem būs būt maniem; Efraims un Manase būs man, tāpat kā Rūbens un Simeons. *6 Bet tavi bērni, kas tev dzims pēc viņiem, tev piederēs, tiem būs tapt nosauktiem pēc savu brāļu vārda viņu iemantojamā tiesā. 7 Kad es nācu no Mezopotāmijas, tad Rahēle pie manis nomira Kanaāna zemē uz ceļa, mazu gabalu no Efrātas, un es viņu apraku tur, ceļā uz Efrātu, kas ir Bētleme." *8 Un Israēls ieraudzīja Jāzepa dēlus un sacīja: "Kam šie ir?" 9 Un Jāzeps sacīja uz savu tēvu: "Tie ir mani dēli, ko Dievs man te ir devis." Un viņš sacīja: "Pieved jel tos pie manis, ka es tos svētīju." *10 Bet Israēla acis bija tumšas no vecuma, un viņš nevarēja redzēt, un viņš tos pieveda pie viņa, un viņš tos skūpstīja un tos apkampa. 11 Un Israēls sacīja uz Jāzepu: "Es nedomāju redzēt tavu vaigu, un, raugi, Dievs man licis redzēt arī tavu dzimumu." 12 Un Jāzeps tos ņēma no viņa klēpja un ar savu vaigu nometās pie zemes. 13 Un Jāzeps tos abus ņēma - Efraimu ar savu labo roku Israēlam pa kreisi un Manasi ar savu kreiso roku Israēlam pa labi - un pieveda tos viņam klāt. 14 Un Israēls izstiepa savu labo roku un lika to uz Efraima galvas, jebšu tas bija jaunākais, un savu kreiso roku uz Manases galvas; viņš ar ziņu tā savas rokas lika, jebšu Manase bija pirmdzimtais. 15 Un viņš svētīja Jāzepu un sacīja: "Dievs, kura vaiga priekšā mani tēvi, Ābrahāms un Īzaks, staigājuši, - Tas Dievs, kas mani visu mūžu līdz šai dienai ir ganījis*, - *16 eņģelis, kas mani pestījis no visa ļauna, - tas lai svētī šos bērnus, ka iekš tiem mans vārds top nosaukts un manu tēvu, Ābrahāma un Īzaka, vārds un ka tie pa pulkiem vairojas virs zemes." *17 Un Jāzeps redzēja, ka viņa tēvs savu labo roku lika uz Efraima galvas, un tas viņam nepatika, un viņš satvēra sava tēva roku, to nolikdams no Efraima galvas uz Manases galvas. 18 Un Jāzeps sacīja uz savu tēvu: "Ne tā, mans tēvs, jo šis ir pirmdzimtais, liec savu labo roku uz viņa galvas." 19 Bet viņa tēvs liedzās un sacīja: "Es to gan zinu, mans dēls, gan zinu. Arī šis būs par ļaužu pulku, un tas arī būs liels, bet tomēr viņa jaunākais brālis būs lielāks nekā viņš, un viņa dzimums būs par lielu ļaužu tautu." 20 Un viņš tos svētīja tanī dienā un sacīja: "Ar tevi* Israēls svētīs un sacīs: lai Dievs tevi dara kā Efraimu un kā Manasi," un viņš cēla Efraimu pāri Manasem. 21 Un Israēls sacīja uz Jāzepu: "Redzi, es mirstu, bet Dievs būs ar jums un jūs vedīs atpakaļ uz jūsu tēvu zemi. 22 Un es tev dodu vienu daļu vairāk nekā taviem brāļiem, ko es no amoriešiem esmu ņēmis ar savu zobenu un ar savu stopu."