Īzaks piedzimst, 3; Ismaēls ar savu māti Hāgari izdzīts, 14; Ābrahāms ceļ derību ar Abīmelehu, 22

1 Un Tas KUNGS piemeklēja Sāru, kā* Viņš bija sacījis, un Tas KUNGS darīja Sārai, kā bija runājis. *2 Un Sāra tapa grūta un dzemdēja Ābrahāmam dēlu viņa vecumā, noliktā laikā, ko Dievs viņam bija sacījis. *3 Un Ābrahāms nosauca sava dēla vārdu, kas viņam piedzima, ko Sāra viņam dzemdēja, par Īzaku. *4 Un Ābrahāms apgraizīja savu dēlu Īzaku, astoņas dienas vecu, kā* Dievs tam bija pavēlējis. 5 Un Ābrahāms bija simts gadus vecs, kad tam Īzaks, viņa dēls, piedzima. 6 Un Sāra sacīja: "Dievs man ir sataisījis lielu prieku* - ikkatrs, kas to dzirdēs, priecāsies kopā ar mani*." 7 Un tā sacīja: "Kas gan Ābrahāmam būtu sacījis, ka Sāra bērnus zīdīs? Jo es esmu dzemdējusi dēlu viņa vecumā." 8 Un bērns auga un tapa no krūtīm atšķirts, un Ābrahāms darīja lielas dzīres dienā, kad Īzaks tapa atšķirts. 9 Un Sāra redzēja ēģiptietes Hāgares dēlu, ko tā Ābrahāmam bija dzemdējusi, smējēju esam. 10 Un tā sacīja uz Ābrahāmu: "Izdzen šo kalponi un viņas dēlu, jo šīs kalpones dēlam nebūs mantot līdz ar manu dēlu, ar Īzaku." *11 Un šis vārds Ābrahāmam ļoti rieba sava dēla dēļ. 12 Bet Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Lai tas tev neriebj zēna* un tavas kalpones dēļ. Visu, ko Sāra tev ir sacījusi, - klausi viņas balsij, jo Īzakā tev dzimums taps nosaukts. *13 Tomēr arī kalpones dēlu Es celšu par tautu, tāpēc ka tas tavs dzimums." *14 Un no rīta agri Ābrahāms cēlās un ņēma maizi un ūdens trauku un deva to Hāgarei, likdams uz viņas pleciem, un bērnu; un viņš to aizraidīja; un tā gāja un maldījās Bēršebas tuksnesī. 15 Kad nu ūdens traukā pietrūka, tad tā nometa bērnu zem krūma 16 un nogāja un apsēdās tur pretī bultas šāviena attālumā, jo tā sacīja: "Es nevaru redzēt bērnu mirstam." Un apsēdās tur pretī un pacēla savu balsi un raudāja. 17 Un Dievs dzirdēja zēna balsi, un Dieva eņģelis no debesīm sauca Hāgarei un uz to sacīja: "Kas tev kait, Hāgare? Nebīsties, jo Dievs zēna balsi dzirdējis vietā, kur viņš ir. 18 Celies, ņem zēnu un turi to pie savas rokas, jo Es viņu celšu par lielu tautu." 19 Un Dievs viņai atvēra acis, un tā ieraudzīja ūdens aku un gāja, un pildīja trauku ar ūdeni, un dzirdināja zēnu. 20 Un Dievs bija ar zēnu, un tas auga un dzīvoja tuksnesī, 21 un tapa strēlnieks ar stopu, un dzīvoja Pāranas tuksnesī; un viņa māte tam veda sievu no Ēģiptes zemes. 22 Un tanī laikā Abīmelehs un Pīkols, viņa karaspēka virsnieks, runāja ar Ābrahāmu, sacīdami: "Dievs ir ar tevi visās lietās, ko tu dari. *23 Un nu zvērē man tagad* pie Dieva, ka tu negribi viltīgs būt pret mani, nedz pret maniem bērniem, nedz pret maniem bērnubērniem; pēc tās žēlastības, ko es tev darījis, tev būs man darīt un zemei, kur tu kā svešinieks piemīti." 24 Un Ābrahāms sacīja: "Es zvērēšu." 25 Un Ābrahāms norāja Abīmelehu ūdens akas dēļ, ko Abīmeleha kalpi ar varu bija paņēmuši. 26 Tad Abīmelehs sacīja: "Es nezinu, kas to darījis, ne tu man to esi sacījis, nedz es to arī esmu dzirdējis līdz šai dienai." 27 Un Ābrahāms ņēma avis un vēršus un deva tos Abīmeleham, un tie abi cēla derību. 28 Bet Ābrahāms nolika savrup septiņus jērus. 29 Tad Abīmelehs sacīja uz Ābrahāmu: "Par ko šie septiņi jēri, ko tu savrup esi nolicis?" 30 Un viņš sacīja: "Par to, ka tev būs ņemt šos septiņus jērus no manas rokas, lai man būtu par liecību, ka es šo aku esmu racis." 31 Tāpēc tā vieta nosaukta Bēršeba, ka tie abi tur bija zvērējuši. 32 Un tie noslēdza* derību Bēršebā. Tad cēlās Abīmelehs un Pīkols, viņa karaspēka virsnieks, un griezās atpakaļ uz filistiešu zemi. *33 Bet viņš dēstīja tamariskas koku* Bēršebā un piesauca tur Tā KUNGA, mūžīgā Dieva, vārdu. 34 Un Ābrahāms piemita kā svešinieks filistiešu zemē ilgu laiku. *